Trīs māsas (zemkopība)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Triju māsu attēls uz ASV dolāra monētas.

Trīs māsas ir apzīmējums trim galvenajām Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju kultūrām — kukurūzai, pupām un ķirbjiem. Tos audzēja ciltis kontinenta austrumu mežainajos apgabalos no Lielajiem ezeriem līdz Floridai dienvidos, pueblu tautas Savienoto Valstu dienvidaustrumos un Mezoamerikas iedzīvotāji. Arī vairākām bizonu mednieku prēriju ciltīm pusi no pārtikas veidoja "trīs māsas".

Kukurūza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā kultūra bija kukurūza. Tā dod cieti enerģijai un var nodrošināt 75 procentus cilvēka ķermeņa vajadzību pēc barības vielām. Ciltis audzēja dažādas kukurūzas šķirnes (irokēzi — piecpadsmit šķirnes). Bieži izmantoja kolektīvo augu audzēšanas metodi, kad vienā laukā audzēja arī pupas, kas vijās ap kukurūzas kātiem, un ķirbjus, kas nomāca nezāles un uzturēja augsni mitru.

Sekotanu ciemats, kuru ieskauj apstrādāti lauki (Ziemeļkarolīna 1585. gada zīmējums.)

Irokēzu sievietes no kukurūzas vālītēm ar brieža žokļa kaulu izlobīja sēkliņas. Tad, lai izmiekšķētu miziņas, tās izvārīja sārmā (to gatavoja no vārītiem pelniem). Sārmu un miziņas noskaloja īpašā grozā, sēkliņas izžāvēja, pēc tam tās ilgi berza miezerī, līdz ieguva rupja maluma miltus.

Daļu kukurūzas kontinenta ziemeļos saglabāja trūcīgajiem ziemas mēnešiem. Kukurūzas vālītes izkāra mājokļos un izkaltēja — dažas pēc tam iztīrīja un sēklas glabāja izraktās bedrēs, kuras izklāja ar zāli un niedrēm. Lai aizsargātu no aukstuma, glabātavas pārklāja ar mizu. Šādās bedrēs glabāja arī pupas, ķirbjus, saulespuķu sēkliņas.

Kontinenta dienvidaustrumos dzīvojošo čeroku vīrieši nolīda līdumu. Pēc tam sievietes kaplēja zemi un izveidoja mazus uzkalniņus, kuros stādīt kukurūzu. Parasti sēja divas augu kultūras — vienu, ko ēst vasarā, un otru, ko rudenī izkaltēt un uzglabāt ziemai. Kad kukurūza bija nolobīta un nomazgāta, to samala miltos. Pēc tam, lai atsijātu rupjākas daļiņas, miltus izsijāja īpašos grozos, kas bija līdzīgi mūsdienu sietam.

Pupas un ķirbji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no dabas un vēstures nejaušībām, kontinentā audzēja dažādas pupu šķirnes. Tomēr tām visām piemita vērtīgas īpašības. Pupas ir vērtīgs uztura produkts, jo tajās ir liels daudzums olbaltumvielu un vitamīnu (it īpaši niacīna, kuru kukurūza nesatur). Pupu olbaltumvielās ir neaizstājamās aminoskābes lizīns un triptofāns, kuru nav kukurūzā, līdz ar to abi kopā šie produkti veido sabalansētu uzturu. Tikpat nozīmīgi bija tas, ka kaltētas pupas varēja uzglabāt bez bojāšanās pat gadiem ilgi.

Ķirbji, kas nogatavojās rudenī, bija ļoti vērtīgi dārzeņi. Angļu kolonisti izdomāja saldo ķirbju pīrāgu, kas tagad ir Pateicības dienas ēdiens.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurts Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1985.
  • Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206