Traheja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Traheja ar bronhiem

Traheja (latīņu: trachea) jeb elpvads ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos. Traheju veido skrimšļaudi. Līdzās trahejai atrodas barības vads. Cilvēkam trahejas garums ir no 10 līdz 12 cm, diametrā — no 2 līdz 2,5 cm.

Mikroskopiskā uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Traheja nesaplok, jo sienas veido līdz 20 pakavveida hialīnie skrimšļi, kuri var arī pārkauloties. Skrimšļu mugurpusē saist­audi un gludo muskuļšūnu kūlīši veido sienu - paries membranaceus. Tā ir mīksta,var ieliekties.

Trahejas gļotāda ir gluda, to veido daudzrindu skropstainais epitēlijs, kurā izšķir skropstainās, bazālās šūnas, gļotšūnas un endokrīnās šūnas.

  • Skropstainās šūnas ir cilindriskas, uz virsmas ap 250 skropstiņu. Skropstiņu kustības un straujas izelpas (atklepošana) veicina mikroorganismu izvadi kopā ar gļotām. Gļotām ir antibakteriālas īpašības, jo satur lizocīmu, interferonu, imūnglobulīnus.
  • Endokrīnās šūnas izvietojas pa vienai, bazālajā daļa sekrēta graudiņi. Izdala peptīdu hormonus un biogēnos amīnus, regulējot muskuļu saraušanos un epitēlija barjerfunkciju.
  • Bazālās šūnas ir ovālas vai trīsstūrveidīgas.

Zem epitēlija bazālās mem­brānas 25-40 mikrom. biezs vāji krāsots slānis. To veido blīvi novietotie kolagēno škiedru kūlīši. Šo slāni var uzskatīt par neparasti biezu un blīvu bazālās membrānas reti­kulāro plātnīti. Smēķētājiem ar hronisku klepu šis slānis ir īpaši biezs.

Zem tās ir lamina propria (gļotādas irdenie saistaudi) ar daudz limfocītiem, kur var atrast arī plazmocītus, eozinofilus un tuklās šūnas.

Zemgļotādas saistaudos atrodas asinsvadi, limfvadi un nervi. Zemgļotādas slānim  raksturīgs liels daudzums serozo un mu­kozo dziedzeru.

Trahejas muskuļslānis veido m. trachealis, kura kontrakcijas izraisa zemgļotādas dziedzeru sekrēta izdalīšanos trahejas lūmenā.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617.
  2. A.Dālmane. Histoloģija. 2004

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]