Tuksnesis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zemes sausie apvidi:
  Smilšu tuksneši
  Savanna
  Tundra
  Arktiskie tuksneši

Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, kuru raksturo mazs nokrišņu daudzums. Tuksnesis ir veģetācijas tips un bioma, kas veidojas karsta vai auksta arīda klimata apstākļos. Pēc tuksneša virsu veidojoša materiāla izšķir smilts, māla, akmens (šķembu, oļu), sāls un ledus tuksnešus. Tuksnesi parasti definē kā apvidu, kurā gada laikā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 mm. Apmēram 1/5 Zemes sauszemes platības ir tuksneši.[1]

Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīda, savukārt vislielākais smilšu tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Āfrikā. Ekoloģiskās grupas: kserofīti, sukulenti, efemēri, efemeroīdi. Raksturīgi freatofīti. Edafiskie tipi — smilšu, māla, akmens, solončaku.

Tuksnešu dzīvnieku īpatnības: sugu daudzveidība zema, daudz augsnes sugu, daudz skrējēju, adaptēti iztikt bez ūdens, izmanto metabolisko ūdeni, plēsēju maz, vasaras guļa ir 8-9 mēneši, jūtīgas ekosistēmas.

Tuksnešu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tropu tuksneši ir veidojušies sauso tropu gaisa masu ietekmē. Tropu tuksneši ir, piemēram, Lielais Smilšu tuksnesis (Austrālijā), Sahāras tuksnesis (Āfrikā), Rubelhālī tuksnesis (Arābijas pussalā), Sonoras tuksnesis (Ziemeļamerikā).
  • Iekškontinentālie tuksneši ir veidojušies kontinentāla klimata apstākļos tur, kur no okeāniem un jūrām nenokļūst pietiekams mitruma daudzums. Iekškontinentālie tuksneši ir, piemēram, Gobi tuksnesis, Karakums, Kizilkums (Āzijā).
  • Orogrāfiskie jeb reljefa tuksneši veidojas kalnu aizvēja nogāzēs, kur atdzisušais un sausais gaiss, slīdot pa nogāzi uz leju, rada sausu klimatu. Orogrāfiskie tuksneši ir, piemēram, Taklamakana tuksnesis (Āzijā), Lielais Baseins (Ziemeļamerikā).
  • Piekrastes tuksneši veidojās vietās, kur aukstā okeāna virsstraume plūst gar kontinenta krastu un aukstās jūras gaisa masas sajaucas ar siltajām kontinentālajām gaisa masām. Piekrastes tuksneši ir, piemēram, Atakamas tuksnesis (Dienvidamerikā), Namiba tuksnesis (Āfrikā).
  • Ledus (arktiskie un antarktisikie) tuksneši veidojas polārajos apgabalos, kur aukstais gaiss satur maz ūdens tvaiku. Nelielais mitruma daudzums uzkrājas kā sniegs un ledus, veidojot ledus tuksnešus.
  • Augstkalnu tuksneši veidojas kalnos, līdz ar augstumu pazeminoties temperatūrai un samazinoties nokrišņu daudzumam.

Lielākie tuksneši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antarktīdas sniega tuksnesis
Desmit lielākie tuksneši pēc platības
Vieta Tuknesis Pasaules reģions Platība (km²)
1. Antarktiskais tuksnesis Antarktīda 13 829 430
2. Arktiskais tuksnesis Arktika 13 726 937
3. Sahāra Āfrika 9 100 000+
4. Arābijas tuksnesis Vidējie Austrumi 2 330 000
5. Gobi Āzija 1 300 000
6. Kalahari Āfrika 900 000
7. Patagonijas tuksnesis Dienvidamerika 670 000
8. Lielais Viktorijas tuksnesis Austrālija 647 000
9. Sīrijas tuksnesis Vidējie Austrumi 520 000
10. Lielais Baseins Ziemeļamerika 492 000

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The desert biome (angliski). University of California Museum of Paleontology. Atjaunināts: 2011-01-23.