Tukums II

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Tukums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tukums II
— Stacija —
Tukums II
Tukums-2 stacija 2021. gadā
Tukums II (Latvijas dzelzceļi)
Tukums II
Tukums II
Pamatinformācija
Līnijā Torņakalns—Tukums II
Tukums II—Jelgava
Ventspils I—Tukums II
Tukums II—Kuldīga (nav uzbūvēta)
Atklāta 1904. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Tuckum-West
Platformu skaits 2
Platformu tips 1 malas, 1 salas
Sliežu ceļi 6 + pievedceļi un strupceļi
Atrašanās vieta
Koordinātas 56°57′35.6″N 23°6′55.7″E / 56.959889°N 23.115472°E / 56.959889; 23.115472Koordinātas: 56°57′35.6″N 23°6′55.7″E / 56.959889°N 23.115472°E / 56.959889; 23.115472
Tuvākās stacijas Tukums I (3 km)
Attālums līdz Rīgai 68 km

Tukums II jeb Tukums 2 ir viena no divām Tukuma pilsētā esošajām dzelzceļa stacijām. Tā atrodas netālu no Tukuma rietumu robežas. Pie Rīgas un Jelgavas virziena sliežu izvērsuma ir Zemītes ielas (P121) pārbrauktuve. Tukums II ir mezgla stacija, kurā savienojas dzelzceļa līnijas no Rīgas, Ventspils un Jelgavas. Tukumā II beidzas elektrificētā līnija no Rīgas un šeit ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Tukums II galapunkts. Ventspils un Jelgavas virzienos pastāv tikai kravas satiksme.

Stacija atrodas Stacijas ielā.[1] Saglabājusies sākotnējā koka stacijas ēka, kā arī neliela tvaika lokomotīvju depo (apkopes punkta) ēka. Stacijas ēkas vienā pusē izvietota uzgaidāmā telpa un kase, bet otrā dzelzceļu apkalpojošā vienība. Tukums II stacijā pietur tikai elektrovilcieni, kas brauc dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II. Šobrīd no Rīgas un atpakaļ kursē vienpadsmit vilciena reisi, kas ir par diviem mazāk nekā uz staciju Tukums I.[2] Tuvākā stacija ir Tukums I, kura atrodas apmēram trīs kilometru attālumā. Ceļā starp tām ir jāpavada piecas minūtes, bet līdz Rīgai ir jābrauc gandrīz pusotra stunda. Maksa par biļeti līdz Rīgai 2009.gadā bija viens lats un astoņdesmit pieci santīmi,[2] bet 2018. gadā — 2 eiro un 40 centi. Tukums II ir D biļešu zonas gala stacija.

Pie stacijas ir divi peroni un kopumā seši dzelzceļa sliežu ceļi. No Ventspils (rietumu puses) nāk viena dzelzceļa līnija, bet austrumu pusē tālāk dzelzceļš turpat aiz Zemītes ielas sazarojas divos virzienos. Viens no tiem ved uz Jelgavu, bet otrs uz Tukuma pusi. Jelgavas virzienā iet tikai preču vilcieni. Apkārt stacijai atrodas vairāki rūpniecības un kokapstrādes uzņēmumi. Daži no tiem izmanto arī dzelzceļu, lai transportētu savas preces. Turpat arī atrodas dažas mājas un daudzdzīvokļu ēkas, tomēr lielāko daļu aizņem rūpniecībai domātās teritorijas. Tuvākās apdzīvotās vietas ir Veļķi un Lauktehnika, kas ir Tukuma pilsētas daļas. Attālums līdz tām ir apmēram kilometrs. Stacijā biļešu kase ir slēgta.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma Rietumu stacija vācu okupācijas laikā (1916).

1877. gada 21. septembrī tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Tukums. Tajā pašā gadā tika pabeigta pirmā Tukuma pilsētas dzelzceļa stacija, kas sākumā saucās vienkārši Tukuma stacija. 1897. gadā tālāk rietumu virzienā tika izbūvēts savienojošs sliežu ceļš, lai apgādātu jaunbūvējamo Ventspils—Maskavas līniju, uz kuras tika uzbūvēta arī Tukuma II jeb Tukuma Rietumu stacija. Sākotnējo Tukuma staciju kopš tā laika sauc Tukums I (arī Tukuma Austrumu stacija). Oficiāli stacija atklāta 1901. gadā, kaut gan pagaidu kustību posmā Ventspils—Tukums II uzsāka jau 1899. gadā. 1904. gadā atklāja arī kustību Jelgavas virzienā.[4] 1939. gadā tika uzsākta līnijas Tukums—Kuldīga būve, taču līdz kara sākumam paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār Abavu pie Sātiem (mūsdienās tas ir tūrisma objekts "Tilts uz nekurieni"). 1962. gadā, daļēji izmantojot pamesto Kuldīgas virziena uzbērumu, uzbūvēja pievedceļu uz Jaunsātu grants karjeru. Šo pievedceļu likvidēja 90. gados, bet pievedceļa sākums ir saglabājies līdz mūsdienām kā izvilkšanas strupceļš.

Vienstāva stacijas ēka ir celta no koka, mūsdienās tā ir jau vairāk kā gadsimtu veca. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā stacijas ēka necieta. 1941. gada un 1949. gada masveida izsūtīšanu laikā šeit tika komplektēti un turēti vagoni ar deportējamiem, kuri no šejienes uzsāka ceļu uz Rīgu un tālāk uz Krievijas PFSR. Piemiņai par šiem notikumiem 1989. gadā netālu no stacijas ēkas tika izveidots Piemiņas ansamblis represētajiem, kur ik gadu pulcējas izsūtītie un cilvēki, kuri vēlas pieminēt šos notikumus.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stacijas atrašanās vieta kartē
  2. 2,0 2,1 http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/ (dati ņemti 2009. gada 13. augustā)
  3. «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-07-31.
  4. Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 93. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0