Turcijas ekonomika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Turciju ASV Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā[1] un tā ir OECD un G20 dibinātāja.

Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika ir bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers Turguts Ēzals. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.[2] Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.[3] un 2001. gadā.[4] Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.[5] Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.[6]

Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra Kemala Derviša reformām, tika samazināta inflācija līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija ir padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.[7]

2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%[8] un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.[9] Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja 24.124.501 cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.[10] Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība.

Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. 2005. gada 1. janvārī vecās turku liras (TL) tika aizstātas ar jaunajām turku lirām (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = 1.000.000 TL).[11] Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.[9] Ar IKP 5.062 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē.

Pazemes funikulieris Stambulā.

Turcijas galvenie tirdzniecības partneri ir:

Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā muitas savienība ar ES, kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.[13] 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.[12] 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.[14] Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.[15]

Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.[16] Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. CIA World Factbook: Developed Countries (DCs)
  2. Nas, Tevfik F. (1992). Economics and Politics of Turkish Liberalization. Lehigh University Press. ISBN 0-934223-19-X.
  3. "Turkish quake hits shaky economy". British Broadcasting Corporation. 1999-08-17. Atjaunināts: 2006-12-12.
  4. "'Worst over' for Turkey". British Broadcasting Corporation. 2002-02-04. Atjaunināts: 2006-12-12.
  5. World Bank (2005). Turkey Labor Market Study (PDF). World Bank. Atjaunināts: 2006-12-10.
  6. OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002. Organisation for Economic Co-operation and Development. 2002. ISBN 92-64-19808-3.
  7. 7,0 7,1 Jorn Madslien (2006-11-02). "Robust economy raises Turkey's hopes". British Broadcasting Corporation. Atjaunināts: 2006-12-12.
  8. Turkish Statistical Institute (2006-12-11). GNP and GDP as of September 2006 (DOC). Turkish Statistical Institute. Atjaunināts: 2006-12-11.
  9. 9,0 9,1 World Bank (2005). Data and Statistics for Turkey. World Bank. Atjaunināts: 2006-12-10.
  10. Anadolu Agency (AA) (2006-01-27). "Tourism statistics for 2005". Hürriyet. Atjaunināts: 2006-12-10.
  11. "Turkey knocks six zeros off lira". British Broadcasting Corporation. 2004-12-31. Atjaunināts: 2006-12-11.
  12. 12,0 12,1 Turkish Statistical Institute (2006-11-30). Foreign Trade Statistics as of October 2006. Turkish Statistical Institute. Atjaunināts: 2006-12-11.
  13. Bartolomiej Kaminski; Francis Ng (2006-05-01). Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets. World Bank. Atjaunināts: 2006-12-27.
  14. Turkish Exporters Assembly (2007-01-01). "Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD". Hürriyet. Atjaunināts: 2007-01-01.
  15. Xinhua (2008-01-02). "Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars". peopledaily. Atjaunināts: 2008-01-02.
  16. Central Bank of the Republic of Turkey (2008). Foreign Direct Investments in Turkey by sectors. Central Bank of Turkey. Atjaunināts: 2008-01-15.