Turcijas valsts iekārta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Turcijas valsts iekārta ir sekulāra, parlamentāra, demokrātiskas pārstāvniecības republika, kuras valdības vadītājs ir ministru prezidents.

Turcijas valsts iekārtas pamatā ir varu dalīšanas princips. Izpildvara piered valdībai, likumdevēja vara pieder daļēji valdībai un Turcijas Lielajai Nacionālai Asamblejai. Tiesu vara ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja varas. Pašreizējā Turcijas konstitūcija tika pieņemta 1982. gada 7. novembrī pēc valstī notikušā militārā apvērsuma un tajā ir nostiprināts sekulārisma princips.

Valsts vadošās amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts galva ir valsts prezidents (turku: Cumhurbaşkan). Valsts prezidentu ievēl Lielā Nacionālā Asambleja uz septiņiem gadiem. Valsts prezidents var nebūt asamblejas deputāts. Pašreizējais valsts prezidents Abdullahs Gīls tika ievēlēts 2007. gada 28. augustā.[1]

Izpildvara pieder ministru prezidentam (turku: Başbakan) un Ministru kabinetam (turku: Bakanlar Kurulu). Ministri var nebūt asamblejas deputāti. Ministru prezidentu ievēl ministri slēgtā balstojumā un pašreizējais ministru prezidents ir Redžeps Tajjips Erdoans, kura pārstāvētā islāmiski konservatīvā Taisnības un attīstības partija 2002. gada vēlēšanās ieguva vairākumu balsu skaitu asamblejā.

Asamblejas (parlamenta) priekšsēdētājs ir Bīlents Arinčs, kurš pārstāv augstāk minēto partiju. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs ir Hašims Kiličs.[2] Bruņoto spēku komandieris ir Ilkers Bašbū.[3]

Parlaments[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likumdevēja vara pieder Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai (turku: Türkiye Büyük Millet Meclisi) ar tās 550 deputātiem, kas pārstāv visus 81 ilus. Asamblejas deputātus ievēl vispārējās un proporcionālās vēlēšanās ar noteiktu 10% barjeru. Lai saraksts iekļūtu asamblejā, partijai jāpārvar 10% barjera vispārējās vēlēšanās visā valstī, bet individuālajiem kandidātiem jāpārvar 10% barjera vispārējās vēlēšanās tajā ilā, kurā viņš balotējies. Politiskajā jomā Turcijas bruņotajiem spēkiem ir liela ietekme un armija par savu pienākumu uzskata valsts sekulāro un unitāro pamatvērtību aizsardzību. Tādas partijas, kuru uzskatus tiesa uzskata par antisekulāriem, var tikt slēgtas. Turcijā pastāv vairākpartiju sistēma ar atsevišķām izteikti lielām partijām.

Valsts iekārtas principi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turcijas konstitūcija un vairums lielāko partiju uzskati balstās uz šādiem principiem:

Pastāv arī vairāki citi principi, kas ietekmē mūsdienu Turcijas valsts iekārtu un politiku:

Partijas un vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau kopš 1950. gada valsts politikā dominē konservatīvās partijas. Valdošā Taisnības un attīstības partija, neskatoties uz to, ka vairāki tās biedri pārstāv islāmiskus uzskatus, sevi asociē ar Demokrātisko partiju. Kreiso spārnu pārstāv Republikāņu tautas partija ar tās stabilo un elektorātu no lielākajām pilsētām, piekrastes rajoniem, vidusšķiras un atsevišķām minoritātēm kā alevīti un kurdi.

Tiesu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesu sistēmas neatkarība un brīvība ir noteikta konstitūcijā. Tiesu darbībā nedrīkst iejaukties neviena organizācija vai amatpersona un tām ir jāizpilda tiesu lēmumi. Tiesai, pieņemot lēmumu, tas jāpamato ar tiesību normām, kas noteiktas konstitūcijā, likumos, jurisprudencē un tiesu praksē.

Tiesu sistēmai ir sarežģīta iekārta. Turcijā nav tiesas piesēdētāju un tiesneši savu lēmumu pieņem pēc faktiem, kurus pamato ar advokāta un prokurora uzrādītiem pierādījumiem. Mazāk svarīgas civillietas un administratīvos pārkāpumus izlemj miertiesnesis. Viņš izskata arī lietas par mazākiem kriminālnoziegumiem, par kuriem paredzēts sods, sākot ar nelielu naudas sodu līdz īslaicīgam arestam. Pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā izskata lielākas civillietas un smagus noziegumus. Par visiem tiesas spriedumiem krimināllietās var iesniegt apelāciju.

Visas tiesas sēdes ir atklātas. Ja lietu izskata slēgtā sēdē, tiesai jānorāda šādas sēdes pamatotība. Tiesu sistēmas un prokuratūras darbības pamatus nosaka konstitūcija. Tiesnesi vai prokuroru nevar atbrīvot no amata, ierobežot tiesības vai atvaļināt, izņemot ar paša piekrišanu vai, sasniedzot pensijas vecumu. Bāriņtiesām ir sava atsevišķa iekārta.

Izmeklēšanu par tiesneša pārkāpumu var veikt tikai ar Tieslietu ministrijas atļauju un tad tiek izveidota īpaša juristu un tiesnešu komisija.

Tiesnešu un Prokuroru Augstākā Padome ir augstākā lēmējinstitūcija, kas uzrauga tiesu sistēmas integritāti un nosaka tiesnešu profesionalitātes pārbaudes un prasības. Šīs padomes priekšsēdētājs ir ministru prezidents Redžeps Tajjips Erdoans.

Šobrīd Turcijā notiek jaunas valsts Tiesu informācijas sistēmas izveide. Šī sistēma ļaus piekļūt visiem tiesu lēmumiem un dokumentiem ar interneta starpniecību.

Eiropas Cilvēktiesību Tiesas lēmumi Turcijā tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Augstākās tiesas lēmumiem. Visi starptautiskie līgumi un protokoli Turcijā tiek uzskatīti par saistošiem.

Armijas ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka Turcijas dibinātājs Mustafa Kemals Ataturks uzskatīja, ka bruņotajiem spēkiem jābūt šķirtiem no valsts, militārās aprindas par savu pienākumu uzskata valsts ideoloģijas - kemalisma aizstāvēšanu. Turcijas valsts pārvaldē un politikā joprojām bruņotajiem spēkiem ir ievērojama ietekme, it īpaši jautājumos par valsts drošību. Ietekme pēdējā laikā ir pakāpeniski mazinājusies, pateicoties Valsts drošības paromes darbībai.

Bruņotie spēki vairākas reizes ir tieši iejaukušies valsts pārvaldē. 20. gs. beigās armija ir pat pārņēmusi valsts pārvaldi savās rokās. Militārie apvērsumi tika sarīkoti 1960., 1971. un 1980. gadā. Pēdējā tiešā iejaukšanās valsts pārvaldē bija 1997. gadā, kad bruņotie spēki panāca islāmiski noskaņotā ministru prezidenta Nedžmetina Erbakana atstādināšanu.[4]

2007. gada 27. aprīlī, pirms novembrī paredzētajām valsts prezidenta vēlēšanām bruņoto spēku vadība izteica pārmetumus valdošajai Taisnības un attīstības partijai un izplatīja sava viedokļa skaidrojumu. Paziņojumā bruņotie spēki uzsvēra, ka vienmēr iesaistīsies jautājumos, kas skar sekulārismu. Paziņojuma beigās tika izteikti slēpti draudi par to, ka bruņotie spēki ir gatavi jebkurā mirklī iejaukties valsts pārvaldes lietās: "Turcijas Bruņotie spēki apņemas izpildīt likumos noteiktos pienākumus, lai aizstāvētu negrozāmos Turcijas Republikas pamatprincipus. Mūsu uzticība šādam pienākumam ir nelokāma."[5][6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Profile: Abdullah Gul". BBC News. 2007-08-28. Atjaunināts: 2008-07-01.
  2. Haşim KILIÇ - Başkan, Web site of the Constitutional Court
  3. Commander of Turkish Armed Forces, Web site of the Turkish General Staff
  4. CIA world factbook: Turkey
  5. "Excerpts of Turkish army statement". BBC News. 2007-04-28. Atjaunināts: 2008-07-01.
  6. "Army 'concerned' by Turkey vote". BBC News. 2007-04-28. Atjaunināts: 2008-07-01.