Turki Latvijā
Turki Latvijā (turku: Letonya Türkleri) ir turki, kas dzīvo Latvijā un ir viena no mazākajām minoritātēm.[1] Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā 2010. gada 1. jūlijā starp iedzīvotājiem bija 142 turki (no tiem 13 — Latvijas pilsoņi un 4 — Latvijas nepilsoņi).[2]
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Pirmie 100 turku patstāvīgie iedzīvotāji Latvijā nokļuvuši 1877. gada ziemā, kad tie atvesti uz Cēsīm un Līvānu novadu kā karagūstekņi pēc Krievijas impērijas uzvaras kaujā pie Pļevnas krievu-turku karā (1877—1878). Šā notikuma sakarā Līvānu novada Turku pagasts ieguvis savu tagadējo nosaukumu. Cēsīs nomitinātie 26 turki miruši nepiemēroto laikapstākļu un dažādu slimību ietekmē, bet pārējie ar laiku atbrīvoti un turpinājuši dzīvot pilsētā. Vietējiem iedzīvotājiem esot iegaršojusies turku ceptā maize, tādēļ Cēsīs, Rīgas ielā 22 turki atvēruši beķereju.[3][4]
Turku kapi [izmainīt šo sadaļu]
Cēsis [izmainīt šo sadaļu]
Cēsīs esošie turku kapi atzīti par vienu no 100 neparastākajiem kultūras mantojumiem Latvijā. 1937. gadā atklāts pēc Turcijas konsula inciatīvas turku kapu ansamblis. Kapus projektējis Kārlis Dzirkalis.[5] 2004./2005. gadā kapu ansamblis rekonstruēts par Turcijas vēstniecības piešķirtajiem līdzekļiem.[6][3]
Citur Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Par turku kapiem Latvijā tiek sauktas šādas apbedījuma vietas:
- Dunsku senkapi (Krāslavas rajons, Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Dunskos),[7][8]
- Škutānu senkapi (Krāslavas rajons, Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Škutānos),[9][10]
- Lejas Romuļu senkapi (Krāslavas rajons, Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lejas Romuļos),[11][12]
- Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Krāslavas rajons, Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Katoļniekos, Dridza ezera Z krastā),[13][14]
- Krieviņu viduslaiku kapsēta (Cēsu rajons, Raunas novads, Raunas pagasts, pie Krieviņiem (bij. Krieviņkrogs)),[15][16]
- Klabauču senkapi (Krāslavas rajons, Dagdas novads, Asūnes pagasts, Klabaučos),[17][18]
- Pūricu senkapi II (Cēsu rajons, Straupes pagasts, pie Pūricām),[19][20]
- Teņņu viduslaiku kapsēta (Cēsu rajons, Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts, pie Jaunteņņiem).[21][22]
Saites [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Atsevišķi dati par turku tautības iedzīvotājiem Centrālās statistikas pārvaldes interneta lapā nav pieejami. "Citas" tautības veido 2% no visiem iedzīvotājiem 2009. gadā. Skatīt CSP tabulas nodaļā Iedzīvotāji
- ↑ Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības
- ↑ 3,0 3,1 Cēsīs atjauno turku kapus, Google kešatmiņa: Diena.lv, autors: Gundega Matveja
- ↑ Līvānu novada teritorija: Līvānu novada domes informatīvais resurss
- ↑ Cēsīs septembrī notiks Turcijas dienas: ELAP Vidzemes Ziņu portāls, Jana Velvele.
- ↑ Neparastais Turcijas mantojums Cēsīs: Tours.lv - Latvijas tūrisma vortāls.
- ↑ Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi): Ceļteka.lv
- ↑ Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Turku kapi, Kara kapi: Ceļteka.lv
- ↑ Škutānu senkapi (Turku kapi, Kara kapi): Mantojums.lv
- ↑ Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi): Ceļteka.lv
- ↑ Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne: Ceļteka.lv
- ↑ Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne: Mantojums.lv
- ↑ Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Ceļteka.lv
- ↑ Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Klabauču senkapi (Turku kapi): Ceļteka.lv
- ↑ Klabauču senkapi (Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Pūricu senkapi I (Kapu kalns,Lībiešu kapi), II (Turku kapi): Ceļteka.lv
- ↑ Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi): mantojums.lv
- ↑ Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Ceļteka.lv
- ↑ Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Mantojums.lv
