UNA—UNSO

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
UNA-UNSO

UNA—UNSO (Ukraiņu nacionālā asambleja—Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība; ukraiņu: УНА-УНСО, Українська національна асамблея — Українська народна самооборона) ir lielākā (ar 8000 biedriem[1]) nacionālistu organizācija Ukrainā.

Kustības politiskais spārns Ukraiņu nacionālā asambleja (UNA) tika nodibināta 1990. gada 30. jūnijā, Ļvivā. Tās radītāji bija gados jauni cilvēki, kuri par savu mērķi uzskatīja cīņu par neatkarīgu Ukrainu. Tās pirmais vadītājs bija Dmitro Korčinskis. 1991. un 1992. gadā kustības biedri vairākkārt iesaistījās ielu kaujās ar krievu nacionālistiem dažādās Ukrainas vietās.

Neilgi pēc kustības rašanās tika nodibināts paramilitārais spārns, Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība (UNSO), kurā iekļāvās ukraiņi, kuriem bija militāra pieredze Padomju armijā, tai skaitā Afganistānas karā. Pirmā karadarbības zona, kurā paramilitārā spārna kombatanti piedalījās, bija Piedņestras karš, kur viņi cīnījās separātistu pusē pret Moldovas armiju. 1993. gadā paramilitārā spārna kaujinieki izveidoja kaujas vienību, kura gruzīnu pusē cīnījās pret abhāziem, kurus atbalstīja krievi un čečeni, Pirmajā Abhāzijas karā. Šo vienību sauca "Argo".

1994. gada vēlēšanās 3 UNA-UNSO biedri tika ievēlēti Ukrainas parlamentā. Periodā no 1994. līdz 1997. gadam organizācijas biedri veica vairākas pret krieviem vērstas akcijas. Kustības kaujinieki pievienojās čečenu kaujiniekiem Pirmajā Čečenijas karā. Viņi uzstājās arī pret krievu popmūzikas zvaigžņu ierašanos Ukrainā, par nodalītas ukraiņu pareizticīgās baznīcas radīšanu.

1997. gadā Leonīda Kučmas valdība aizliedza UNA-UNSO. Kustības dalībnieki atbildēja ar ielu protestiem. Rezultātā tika arestēti apmēram 250 kustības dalībnieki. Kustības radītājs Dmitro Korčinskis arī tika arestēts. Drīz pēc tam viņš atstāja kustību. 1998. gadā atjaunojot kustību par vienu no tās līderiem kļuva Jurijs Šuhevičs, pazīstamā ukraiņu nacionālista Romāna Šuheviča dēls. 1998. gada vēlēšanās UNA-UNSO ieguva 0,39% balsu. 2000. un 2001. gadā organizācijas biedri atbalstīja pret Kučmu vērstos protestus. Oranžās revolūcijas laikā viņi atbalstīja Viktoru Juščenko.

Lielākais organizācijas biedru skaits bija apmēram 10 000. Lielākā daļa no viņiem bija jaunieši. Ideoloģiski organizācija uzstājās par radikālu ukraiņu nacionālismu, nacionāli orientētu ekonomiku un citām līdzīgām pamatnostādnēm. Kustībai ir savs karogs, himna[2] un citi atribūti.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Radical Ukrainian Nationalism and the War in Chechnya, The Jamestown Foundation, 2006. gada 30. marts (angliski)
  2. Video klips ar himnu (ukrainiski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]