Uguns iegūšana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Uguns iegūšana berzējot divus kokus vienu pret otru.

Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos. Bet tas padarīja cilvēkus atkarīgus no uguns, un lika tiem uzturēt uguni arī tad, kad tas nebija nepieciešams. Taču ar laiku cilvēki iemacījās paši iegūt uguni. Senākie uguns iegūsanas veidi bija no dzirkstelēm, šķiļot divus krama gabalus uz viegli uzliesmojošas vielas vai arī intensīvi beržot divus koka gabalus vienu pret otru, tādējādi paaugstinot temperatūru līdz aizdegšanās pakāpei. Arheologi atklājuši, ka cilvēki ar kramu prata iegūt uguni jau vismaz pirms 790 000 gadu.[1] Uzlabotā variantā šie uguns iegūsanas veidi tiek izmantoti arī mūsdienu sabiedrībā. Šķiltavās top izmantots kramiņš, kuru šķiļot ar tērauda ritenīti, top aizdedzināts degmaisījums vai gāze. Iegūstot uguni ar sērkociņiem, sērkociņa gals, kas ir pārklāts ar viegli aizdedzinamu vielu, ir strauji jāberž pret zēveli, kurai ir abrazīva virsma. Berzes ceļā izdalītais siltums ir pietiekošs, lai sērkociņa pārklājums aizdegtos.

Uguns iegūšanas veidi:[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Berzējot divus koka gabalus vienu pret otru, aizdedzina pakulas vai citas viegli uzliesmojošas vielas. Klasiskā veidā šādu metodi pārsvarā izmanto maz attīstītas ciltis. Tāds iegūšanas veids prasa milzīgu fizisko piepūli.
  • Šķiļot divus kramus vienu pret otru, aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu. Šāds uguns iegūšanas paņēmiens senāk tika plaši pielietots šaujamieročos (kramenīcās), ar izšķiltu dzirksteli aizdedzinot šaujampulveri. Tādā pašā veidā darbojās arī pirmās mehāniskās šķiltavas.
  • Ar sērkociņiem iegūst uguni visādās sadzīves situācijās. Bet ir jāuzmanās, lai sērkociņi nesamirkst, jo tad sērkociņa galviņa pazaudē viegli uzliesmojošās īpašības. Arī stipri vējainā laika ar sērkociņiem ir grūti kaut ko aizdedzināt, jo vējš viegli tos nopūš. Ir arī grūti ar sērkociņiem aizdedzināt slikti aizdedzināmas vielas.
  • Ar lēcas vai ieliekta spoguļa palīdzību koncentrējot Saules starus uz degošas virsmas. Tādā veidā, sākoties Olimpiskajām spēlēm, tiek aizdedzinata olimpiskā lāpa. Ir vēsturiskas liecības, ka pēc Arhimēda iniciatīvas, koncentrējot daudzus spoguļu atstarotos Saules starus uz ienaidnieka kuģiem, tos aizdedzināja. Mežos bieži vien ugunsgrēks izceļas no pamestām stikla pudeļu lauskām, Saules stariem aizdedzinot augu segu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā pasaules vēsture, marts 2009(14), 10. lpp