Ungerni-Šternbergi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").
Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").
Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").

Ungerni-Šternbergi (vācu: von Ungern-Sternberg, von Ungern genannt Sternberg) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta sākuma un ierakstīta Igaunijas bruņniecības (1746), Vidzemes bruņniecības (1747), Kurzemes bruņniecības (1841/1882) un Sāmsalas bruņniecības (1851) matrikulās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ungernu dzimta cēlusies no Rīgas bīskapa vasaļa Johana, saukta par Ungāru (latīņu: Joannes dictus de Ungaria), kam bīskaps Nikolajs fon Nauens 1251. gadā piešķīra zemi likvidētās Zemgales bīskapijas teritorijā, bet pēc 1259. gada zemgaļu sacelšanās viņš ieguva zemi pie Ogres upes līvu apdzīvotajā Madlienas (Sissegal) apkaimē.[1] Savukārt pēc vēsturnieka Jirgena fon Ungerna-Šternberga uzskata viņa uzvārds cēlies no Ogres upes nosaukuma (līvu: aņgõr - "zutis"), jo jau ap 1226. gadu bīskaps Alberts tagadējo Madlienas novadu ap Sises upi atdevis savam vasalim Johanam, kas bija apprecējis 1217. gadā kritušā Turaidas zemes lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu.[2]

1533. gada 16. maijā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles (tagad Pürksi Lēnes apriņķī)[3] ieguva Svētās Romas impērijas brīvkunga (Reichsfreiherr) titulu, kopš 1593. gadā Ungernu dzimtas piederīgie lieto pievārdu Šternbergi. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā viņi tika ierakstīti Zviedrijas bruņniecības matrikulā.

1874. gadā Krievijas impērijas Senāts Ēvaldam Aleksandram Andreasam Ungernam-Šternbergam piešķīra grāfu titulu, bet 1885. gadā visiem Krievijas impērijas teritorijā dzīvojošajiem dzimtas locekļiem atļāva lietot baronu titulu.

Ungernu-Šternbergu muižas Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slaveni dzimtas locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Friherrliga ätten von Ungern-Sternberg (zviedriski)
  2. "Mājas Viesis", 2009. gada 23. janvāris
  3. Jürgen IV Georg von Ungern zu Pürkel (1475 - 1534) no www.geni.com
  4. Heinrich von Hagemeister: Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands T. 1. Riga: E. Frantzen, 1836, lk.71–72

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • James Palmer. The Bloody White Baron: The Extraordinary Story of the Russian Nobleman Who Became the Last Khan of Mongolia. New York, Basic Books, 2009.
  • Paul von Ungern-Sternberg: Ein Wappenbrief des Papstes Clemens VII., für Georg von Ungern, Herrn zu Pürkel dd. Rom 1533 Mai 16. "Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik" (1907-1908): 214-215.
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 1: Livland, Görlitz, 1929, lk.416-442
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil Kurland, Band 1, Görlitz, 1939, lk.254-278 856.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]