Ungurmuiža

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par bijušo muižu Raiskuma pagastā. Par citām jēdziena Ungurmuiža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ungurmuižas ēkas 1794. gadā (no J.K.Broces kolekcijas)
Ungurmuižas kungu māja 1862. gadā (Eižena Dikera glezna)
Ungurmuižas kungu māja 2013. gada 29. septembrī

Ungurmuižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Orellen) atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Unguros. Muiža no 1728. līdz 1939. gadam piederēja Kampenhauzenu dzimtai. Pašlaik Ungurmuižas kungu māja pieder Raiskuma pagasta padomei un to apsaimnieko BO SIA "Ungurmuiža".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muiža sākotnēji atradās Rīgas arhibīskapijas Rozulas pilsnovadā un tās nosaukums bija Urele. Pirmo reizi tā minēta Rīgas arhibīskapa Johana fon Vallenrodes 1399. gada lēņa dokumentā, 1451. gadā muiža nokļuva Kerstena fon Rozena, bet 1463. gadā Bartolda Rostjerves īpašumā. Līdz 17. gadsimta vidum muiža bija Ungernu dzimtas (tautā saukta par Unguriem) īpašumā, kuras vārds saglabājies muižas nosaukumā. 1728. gadā muižu nopirka landrāts Johans Baltazars fon Kampenhauzens, kas uzsāka plašus pārbūves darbus. 1750.-1762. gadā Limbažu krāsotāju meistars Georgs Dītrihs Hinšs veica iekštelpu sienu apgleznošanu.

Pirmā pasaules kara laikā revolucionāri noskaņotie Krievijas armijas karavīri 1917. gadā izdemolēja kungu māju, kuru līdzekļu trūkuma dēļ Kampenhauzeni vairs neatjaunoja un neapdzīvoja. Ungurmuižas kapličai tikusi uzlauzta grīda un izrakņāti apbedījumi, bojāts arī Baltazara fon Kampenhauzena kapa piemineklis. Kampenhauzenu dzimtas īpašumā muiža bija līdz 1920. gada agrārajai reformai, pēc tam Kampenhauzeniem piederēja vienīgi muižas kungu mājas komplekss. Pēc vācbaltiešu aizbraukšanas ēkas 1939. gadā pārņēma Latvijas valsts.

Pēc Otrā pasaules kara kapliča tika postīta vairākkārt, tika nogāzta, sabojāta un aprakta B. Kampenhauzena skulptūra. No 1953. līdz 1989. gadam pilī darbojas Kūduma pamatskola, 1959.-1961. gadā uz sabrukšanas robežas esošajā kungu mājas ēkā tika veikti liela apjoma remontdarbi. Neskatoties uz to, ka remontdarbu laikā izmainīja kungu mājas iekšējo plānojumu un aizkrāsoja daļu unikālo sienu gleznojumu, skolas ierīkošana tajā uzskatāma par pagriezienu ceļā uz Ungurmuižas kompleksa saglabāšanu. Sakarā ar Gaujas nacionālā parka dibināšanu 1974. gada 1. februārī Ungurmuižas ēku komplekss nonāca Vidzemes zonas pieminekļu inspektores Daces Puķītes rūpju lokā. Viņas vadībā notika kungu mājas sienu gleznojumu restaurācija un kapličas glābšanas darbi, bet 1977. gadā atjaunoja Tējas namiņu. 1974. gada vasarā tika izrakta B. Kampenhauzena skulptūra un nogādāta Cēsu vēstures un mākslas muzejā. Tiek plānota skultūras atjaunošana un uzstādīšana kapličā. [1]

Muižas ēku komplekss[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kampenhauzenu dzimtas kapliča (celta 1760).

Tagadējā Ungurmuižas kungu māja ir 1732. gadā baroka stilā no koka celta ēka. 1753. gadā parka otrā pusē uzbūvēja tējas namiņu ("lustūzi"). Līdz mūsdienām ir saglabājusies greznā un harmoniskā baroka stila kungu mājas ēka, parks ar lielu skaitu dižkoku, kā arī vairākas baroka stila palīgēkas un citas muižas kompleksa ēkas, kas kopā veido izcilu kultūrainavas paraugu. Netālu atrodas 1758.-1760. gadā būvētā Kampenhauzenu dzimtas kapliča.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°21′45″N 25°05′19″E / 57.3625, 25.08861