Unions

Vikipēdijas lapa
Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.)

Unions bija elektromehāniskā rūpnīca Rīgā 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā, rūpnīcas VEF priekštecis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1887. gadā nelielas montāžas firmas īpašnieks un vairāku Berlīnes elektrotehnisko firmu pārstāvis Henrihs Detmans iegādājās 1200 kvadrātasu lielu zemes gabalu Rīgā, Pleskavas šosejas malā (tagad Brīvības gatve 214). No 1888. gada firmu dēvēja par Krievu-Baltijas elektrotehnisko rūpnīcu. Šajā rūpnīcā, piemēram, tika izgatavota Rīgas Politehnikuma elektrotehniskās laboratorijas aparatūra. Rūpnīcā izgatavoja arī pirmo dinamomašīnu, kas tika uzstādīta Šmita cementa fabrikā Rīgā.

1896. gadā Detmans uzbūvēja rūpnīcas vadības ēku, tā saglabājusies līdz mūsdienām. Ēkas projekta autors bija Rīgas arhitekts Heinrihs Šēls. Līdz 1914. gadam tika uzbūvēti vēl 4 korpusi. Galvenā korpusa fasādes nišā starp divām kolonnām tika novietota Augusta Folca darinātā Zeva skulptūra.

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika gaitā mainījās rūpnīcas īpašnieki un, līdz ar to, arī nosaukumi:

  • elektriskā biedrība "Unions" (1898)
  • firma AEG (1904)
  • akciju sabiedrība "Vispārējā elektrības kompānija" (1905). Uzņēmums izgatavoja elektroaparatūru kara kuģiem.
  • 1915. gadā, līdz ar vācu armijas tuvošanos Rīgai, uzņēmums tika evakuēts uz Harkivu. Vispārējās elektrības kompānijas iekārtu un aptuveni 3000 darbinieku ar ģimenēm evakuācijai bija nepieciešami 1470 vagoni. Rūpnīcas pēctecis ir Harkivas elektromehāniskā rūpnīca, kas darbojas vēl tagad.
  • pēc 1928. gada bijušos Uniona korpusus aizņēma rūpnīca VEF.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]