Upanišadas

Višnu sēžam uz lotosa lapas

Upanišadas (dēvanāgarī उपनिषद, izrunā [ˈʊpɐnɪʂɐd̪]) ir hinduisma raksti, kuros pamatā aplūkota meditācija un filozofija, taču atrodami arī garīgu debašu un strīdu pieraksti, kā arī mantras, rituālu norādījumi, pamācības priesteriem, jogas un meditācijas komentāri, pārdomas par Vienu un tā izpausmēm. Lielākā daļa hinduisma skolu tās uzskata par reliģiskām instrukcijām. Upanišadas ir vēdu interpretācijas, un tās sauc arī par vedāntu ("vēdu beigām"). Vairums speciālistu uzskata, ka agrīnās upanišadas tika pierakstītas pirms Budas laika (ap 700. gadu p.m.ē.), bet vēlākās ap 200. gadu m.ē.

Saturs

Upanišadas ir 123 grāmatas, no kurām hinduismā par primārām uzskata 12. "Upanišada" — sanskritā "upa" ("pie"), "ni" ("lejā"), "šad" ("sēdēt") — nozīmē "piesēsties tuvu" Skolotājam, no kura mācies.

Upanišadās atrodama informācija par hinduisma pamatprincipiem, ieskaitot ticību pasaules dvēselei Brahmanam un individuālajai dvēselei Ātmanam. Brahmans — visu ātmanu apvienojums.

Upanišadas izskaidro "om" jeb "aum" kā dievišķo vārdu, kosmisko vibrāciju, kas ir visa pastāvošā pamatā.

Upanišadu izšķirīgās atziņas un pamatjēdzieni:

• Brahmans un Ātmans būtībā ir viens;
• karma, samsāra (“plūst kopā”) un atdzimšana;
• mūžīgais pasaules likums jeb darma.

Pasaule upanišadās aprakstīta kā ciešanu pilna un pārejoša, pastāv vēlēšanās pēc pestīšanas jeb mokšas. Pareizais ceļš ir askēze.

Citāts

Celies! Mosties! Meklē apgaismota
Skolotāja palīdzību un īsteno Sevi.
Ass kā asmens ir ceļš
Un, saka gudrie, grūti pārvarams.
(Nāve runā ar Načiketu Vārda upanišadā)