Urmijas ezers
| Urmijas ezers | |
|---|---|
 Urmijas ezera satelītattēls, 2003. gada novembris. Ezera centrālajā daļā redzams tilts | |
| Atrodas |
 Irāna |
| Koordinātas | 37°42′N 45°19′E / 37.700°N 45.317°EKoordinātas: 37°42′N 45°19′E / 37.700°N 45.317°E |
| Platība | 6001 km2 |
| Lielākais garums | 140 km |
| Vidējais dziļums | 5 m |
| Lielākais dziļums | 16 m |
| Tilpums | 45 km3 |
| Augstums v.j.l. | 1126 m |
| Izteka | beznoteces |
| Sateces baseins | 50 000 km2 |
| Baseina valstis | Irāna |
| Salas | 102 |
  Urmijas ezers | |
 Urmijas ezers Vikikrātuvē | |
Urmijas ezers (persiešu: دریاچه ارومیه, Daryācheh-ye Orumiyeh; azerbaidžāņu: اورمو گؤلو, Urmiye Gölü) ir sālsezers Irānā, Irānas Azerbaidžānā, lielākais ezers Irānā.[1] Urmijas ezers kopā ar Sevanu un Vana ezeru veidoja Armēnijas karalistes trīs Lielos ezerus — "Armēnijas jūras".
Ezera nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezers 1970. gados nosaukts netālās Urmijas pilsētas vārdā, savukārt pilsētas nosaukums cēlies no sīriešu vārda, kas nozīmē "ūdens pilsēta". Pirms tam to sauca par Rezaijes ezeru (persiešu: دریاچه رضائیه) — šis vārds ezeram dots 1930. gados, godinot Irānas šahu Rezu Pehlevi.
Ezera senākais nosaukums ir Avestā minētais "dziļais ezers ar sāļajiem ūdeņiem" Čičasts — ‘spīdoši baltais’. Urartu valsts periodā to dēvēja par Apakšējo Nairi jūru, savukārt pēc tam, kad šo teritoriju ieņēma armēņi, to dēvēja par Apakšējo Armēņu jūru, vēlāk — Kaputans (armēņu: Կապուտան).
Ezers bija mannejiešu valsts centrs, mannejiešu galvaspilsēta Hasanlu atradās ezera rietumu krastā. Mannejiešu valsti iekaroja matiāņi — skitiem un sarmatiem radniecīga tauta. Nav zināms, vai tauta deva vārdu ezeram vai tauta guva savu nosaukumu no ezera, bet līdz 1930. gadiem ezeru bieži dēvēja par Matiānusa ezeru.
Kabudi salā apglabāts Bagdādes iekarotājs, Čingishana mazdēls Hulaguhans.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezerā atrodas vairāk nekā 100 mazu, klinšainu saliņu. Tām ir liela nozīme kā migrējošo putnu atpūtas un barošanās vietām. Tā kā ezers ir ļoti sāļs, tajā nedzīvo zivis. Lielākā daļa ezera iekļauta nacionālajā parkā, tas ir UNESCO biosfēras rezervāts. Uzskata, ka ezera sāls ir ārstnieciska, jo sevišķi pret reimatismu.
Jau ilgāku laiku vērojama Urmijas ezera izsīkšana. Ik gadus tā līmenis krītas par 0,6–1 m.
Ezers ir šķērslis ceļā starp lielākajām Irānas Azerbaidžānas pilsētām — Urmiju un Tebrīzu. 1970. gados tika uzsākts projekts ar mērķi uzcelt pāri ezeram tiltu. Pēc 1979. gada revolūcijas projekts tika pārtraukts. Pabeigts 2008. gadā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Rezaijes ezers». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 595. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urmijas ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)