Usmas vecā baznīca

Vikipēdijas lapa
Usmas luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Rīga, Latvija
Piederība konfesijai Luterisms
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1704
Celtniecības beigas 1705

Usmas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir tipiska 17. un 18. gadsimta Kurzemes hercogistes sakrālās koka arhitektūras celtne, kas mūsdienās atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā.

Līdz 1935. gadam tā piederēja Usmas luterāņu draudzei (tagadējai Usmas Svētā Pētera luterāņu draudzei).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji atradusies Usmas ezera krastā Rendas pagastā, Kuldīgas novadā. Celta no 1704. līdz 1705. gadam no guļbaļķiem. 1808. gadā notika baznīcas paplašināšana, 1860. gados tā pārbūvēta. 1935. gadā baznīcu izjauca un kā vērtīgu kultūras pieminekli pārveda uz Brīvdabas muzeju. Te tikusi uzstādīta no jauna un iesvētīta.[1] 1936. gadā iebūvētas ērģeles, kas pārvestas no Rundāles pamatskolas.[1]

1989. gadā baznīca no jauna iesvētīta, 1990. gadā dievkalpojumus te sāka noturēt Berģu luterāņu draudze.[1][2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas altāra daļa

Baznīca ir ārēji necila, tomēr tai ir bagātīgs un grezns interjers. Halles tipa, viens joms, poligonāla altāra apsīda, neliela sakristeja. Ēkā sešas telpas: lūgšanu telpa ar balkonu (luktām), mācītāja ģērbkambaris altāra galā, divi ģērbkambari kāzinieku un kristībnieku vajadzībām pie baznīcas ieejas, priekšnams un vaļējs lievenis, kura konstrukcija kalpo arī zvana iekāršanai. Baznīcā radīts tā sauktais dievišķās gaismas efekts ar precīzas altāra ēnas atveida uzgleznošanu uz baznīcas gala sienas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 604.—605. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Berģu draudze». LELB. Skatīts: 2015. gada 31. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]