Uzliesmojuma panna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Uzliesmojuma panna no augšas

Uzliesmojuma panna jeb pulvera panna ir maza tvertne pielādētajam pulverim, kas pa stobra tievgali lādējamos ieročos atrodas blakus saskares caurumam. Uzliesmojuma pannas ir sastopamas uz rokas lielgabaliem, matchlock tipa, wheellock tipa, automātiskas slēdzenes tipa, snaphance tipa un kramenīcas tipa šaujamieročiem. Kā papildus darbarīks tiek izmantota uzliesmojuma pannas ota, kurai bieži vien ir savītas stieples rokturis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primitīvo lielgabalu un rokas lielgabalu (gonne) lietotāji pamazām sāka saprast, ka ir vajadzīgāka drošāka aizdedzināšanas sistēma. Tas vienkārši bija pārāk grūti — kaujas karstumā izmantot vienu roku, lai pieliktu sērkociņu pie atvērta cauruma ieroča stobrā, tikmēr ar otru roku mēģinot noturēt ieroci stabili. Vēl bieži vien saskares caurumā bija ielikts par maz šaujampulvera, lai to droši varētu aizdedzināt. Tā ieroču izstrādātājiem bija jānāk klajā ar drošāku sistēmu, kā steigā likt šaujampulverim aizdegties.

Galu galā, lai atrisinātu šo problēmu, tika izdomāts gudrs izgudrojums. Saskares caurums tika pārvietots uz ieroča stobra sānu, un pie atveres tika novietots kausiņš ar vāku virs tā. Kausiņam būtu jāsatur mazs šaujampulvera daudzums, ko būtu viegli aizdedzināt. Kad pulveris sāktu degt, uguns izietu cauri saskares caurumam un aizdedzinātu šaujampulveri stobrā, tādējādi izšaujot no ieroča. Šis kausiņš tika nosaukts par „Uzliesmojuma pannu”. Vākam virs uzliesmojuma pannas vajadzēja pasargāt pulveri no aizpūšanas vējā vai samirkšanas miglā.

Vēlākas ieroču aizdedzināšanas sistēmas, kas izmantoja uzliesmojuma pannu, tika izstrādātas, lai automātiski aizdedzinātu šaujampulveri, kad tika nospiesta svira vai mēlīte. Tas tika panākts vai nu ievietojot degoša degļa galu uzliesmojuma pannā vai izmantojot krama un tērauda kombināciju, lai iesviestu dzirksteles uzliesmojuma pannā. Tomēr dažāda tipa šaujamieročos panna tika izmantota savādāk. Piemēram, ja pirms izšaušanas uzliesmojuma panna vienmēr bija atvērta vai tai pašrocīgi bija jātiek atvērtai, tad ierocis bija snaphance tipa. Ja, no otras puses, uzliesmojuma pannas vāks palika ciet un šaušanas momentā tika automātiski atvērts, tad ierocis bija kramenīcas tipa.

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji uzliesmojuma panna tika piestiprināta pie ieroča stobra, bet vēlāk tā tika pārvietota uz ieroča slēdzenes plātni. Uzliesmojuma pannā tiek novietots mazs labi malta šaujampulvera daudzums un aizdedzināts. Tajā brīdī uzliesmojuma pannai jābūt paralēlai pret zemi. Liesmas uzliesmojums virzās cauri saskares caurumam un stobra iekšpusē aizdedzina galveno dzinējmateriāla lādiņu. Pretēji lielgabalam nebija nepieciešams (vai vēlams) ievietot pulveri pašā saskares caurumā. Uzliesmojums viens pats, bez degoša pulvera daļiņu līdzdalības bija pietiekami, lai aizdedzinātu galveno lādiņu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]