Vācu krusts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vācu krusts (zeltā)

Vācu krusts (vācu: Deutsches Kreuz) bija Trešā reiha militārais ordenis. Tas tika izveidots 1941. gada 28. septembrī sakarā ar to, ka karā pret PSRS radās vajadzība aizpildīt tukšumu, kas radās starp Dzelzs krusta I šķiru un Bruņinieka krustu. Bruņinieka krusts bija pats augstākais militārais apbalvojums, tādēļ Trešā reiha vadība un arī militārā resora vadība neuzskatīja, ka to vajadzētu pasniegt tik lielā daudzumā, nonivelējot tā statusu. Vācu krusta izskata izstrādātājs bija profesors Kleins.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordenis ir veidots kā astoņstūraina zvaigzne. Centrā uz balta fona atradās melna svastika, kura bija novietots nedaudz ieslīpi. Tā bija veidots no emaljas. Balto fonu un kāškrustu aptvēra laurlapu vainags. Uz vainaga bija ierakstīts gadaskaitlis 1941. Ordeņa diametrs svārstījās no 62,5 līdz 63,5 milimetriem. Atkarībā no šķiras laurlapu vainags bija izpildīts zeltā vai sudrabā. Šis apbalvojums bija jāpiesprauž uz adatas krūšu labajā pusē, zem krūšu kabatas.

Ja karavīrs bija apbalvots ar abu pakāpju Vācu krustiem, tad jānēsā bija tikai Vācu krusts zeltā. Uz katra ordeņa bija izgatavotājfirmas nosaukums. To iegravēja uz spraužamadatas vai uz ordeņa aversa.

Šim ordenim bija divas šķiras:

  • Vācu krusts sudrabā (vācu: Deutsches Kreuz in Silber) saīsināti DK-S. Ar to apbalvoja par nopelniem, kuri nebija saistīti ar tiešu piedalīšanos kaujā, respektīvi, par labas vadības nodrošināšanu, lēmumu pieņemšanu, kuri ļāvuši gūt ievērojamus panākumus.
  • Vācu krusts zeltā (vācu: Deutsches Kreuz in Gold) saīsināti DK-G. Ar šo šķiru apbalvoja par tiešu dalību kaujā.
Auduma Vācu krusts

Tā kā Vācu krusts bija visai liels pēc sava izmēra un arī smags, tad tā nēsāšana sagādāja zināmas grūtības, jo īpaši zemūdeņu matrožiem un Luftwaffe pilotiem.

Tādēļ 1942. gada 5. janvārī tika izdota rīkojums, kas ļāva Vācu krusta vietā nēsāt tā kopiju no auduma. Tā astoņi stari bija veidoti no dažādas krāsas auduma, kurš atbilda Trešā reiha bruņoto spēku veidam:

Vācu krusts zeltā ar briljantiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1942. gadā bija izveidots vēl augstāka šķira, Vācu krusts zeltā ar briljantiem (vācu: Deutsches Kreuz in Gold mit Brillanten). To bija speciāli pasūtījis Hitlers un šī gada oktobrī šī apbalvojuma paraugi tika nosūtīti uz Reihskanceleju. Viens šāds ordenis izmaksāja 2800 reihsmarkas. No Vācu krusta zeltā šīs variants atšķīrās ar to vien, ka uz lauru vainaga tam bija virsū mazi briljantiņi. Šim ordenim būtu bijis jāatrodas starp Bruņinieka krustu un Bruņinieka krustu ar Ozollapām. Atšķirībā no Vācu krusta tas būtu jāpasniedz speciālā apbalvojuma kārbiņā, kā tas bija ar Bruņinieka krustu.

Kopā firma Rath Munchen izgatavoja 20 šī ordeņa eksemplārus, tomēr situācija frontēs un citi apstākļi neļāva kādu ar to apbalvot. Visi šie paraugi glabājās Ordeņu kancelejas vadītāja seifā. Otrā pasaules kara pēdējās dienās šis vadītājs tos paņēma sev līdzi uz pili, kur apmetās līdz Sabiedroto ienākšanai šai teritorijā. Pils nokļuva ASV pakļautībā. 20 šī ordeņa varianta paraugi pazuda dažādos virzienos, tomēr 3 nokļuva muzejā. Tie glabājas Vestpointas militārajā akadēmijā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Vācu krusts