Vācu mūzika

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Senā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senā mūzika sāka attīstīties viduslaiku sākumā Eiropas galmos un klosteros. Par garīgās mūzikas pamatu kļuva gregoriskais korālis, kuru 6. gs. nogalē ieviesa pāvests Gregors I. Viduslaiku galma mūzikā lielu ieguldījumu deva klejojošie dzejnieki, kuri lautas pavadījumā dziedāja mīlas dziesmas. 14. gs. Vācijā radās pastāvīgo dziedātāju ģildes. Šie mākslinieki atšķirībā no dzejniekiem dzīvoja vienā noteiktā vietā. Nākamo gadsimtu laikā turpināja attīstīties gan vokālā, gan instrumentālā mūzika. Radās jaunas mūzikas formas. 17. gadsimta otrajā pusē modās interese ar ērģeļmūziku. Daudzās pilsētās radās ērģeļmūzikas skolas. Vācu pirmo operu "Dafne" sacerēja Heinrihs Šics. Šo darbu viņš pabeidza 1627. gadā, tomēr opera vēlāk pazuda.

18. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu mūzika piedzīvoja ievērojamu uzplaukumu 18. gs., kad Vācijas politiskās un reliģiskās dalīšanās rezultātā radās vairāki nozīmīgi mūzikas centri. Par 18. gadsimta slavenāko vācu komponistu tiek uzskatīts Johans Sebastiāns Bahs, kurš līdz 1717. gadam bija saistīts ar Veimāras galmu. Lieldienu nedēļas laikā J. S. Baha pasijas daudzās valstīs atskaņo arī mūsdienās. Bieži tiek spēlēti viņa Brandenburgas koncerti.

Par atzītiem komponistiem, kuri devušu nozīmīgu ieguldījumu vācu klasiskajā mūzikā, tāpat kļuva visi četri viņa dēli – Johans Kristiāns Bahs, Johans Kristofs Frīdrihs Bahs, Karls Fīlips Emanuels Bahs un Vilhelms Frīdemanis Bahs. Nozīmīgs vēlā baroka pārstāvis ir arī Georgs Frīdrihs Hendelis. Pirms spožās karjeras Anglijā viņš bija katedrāles ērģelnieks Hallē, bet pēc tam strādāja Hamburgas operteātrī. Vēl viens ievērojams tālaika komponists bija G. F. Hendeļa draugs Georgs Fīlips Tēlemanis, kurš darbojās daudzos Vācijas galmos. Viņa skaņdarbu klāstā ietilpst kamermūzikas darbi, operas un garīgā mūzika. 18. gadsimtā savu karjeru uzsāka arī galma muzikanta dēls Ludvigs van Bēthovens. Ludviga van Bēthovena dzīvi apvij leģendas. Nākamās paaudzes ir valdzinājusi ne tikai viņa mūzika, bet intriģējis arī fakts, ka jau 30 gadu vecumā viņš sāka zaudēt dzirdi.

19. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romantisms Vācijā veicināja operas uzplaukumu. Viens no vācu romantiskās operas pamatlicējiem bija Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis. Karls Marija fon Vēbers guva ievērību ar savu operu "Burvju strēlnieks". Tā bija pirmā vācu romantiskā opera. Pie tālaika talantīgākajiem komponistiem pieder arī Fēlikss Mendelsons–Bartoldi, kura "Kāzu maršs" no Viljama Šekspīra komēdijas "Sapnis vasaras naktī" komponētās mūzikas tagad skan kāzu ceremonijās visā pasaulē. Līdzās šim slavenajam skaņdarbam ir radījis arī piecas simfonijas, klaviermūziku, kamermūziku un oratorijas. 1843. gadā viņš Leipcigā nodibināja pirmo konservatoriju Vācijā. Dzejnieks un komponists Roberts Šūmanis bija kamermūzikas meistars. Viņa skaņdarbi klavierēm, sonātes vijolēm un solodziesmu cikli savu popularitāti nav zaudējuši arī šodien. Vācu mūzikas attīstībā lielu ieguldījumu devis arī ungāru komponists Ferencs Lists.

19. gs. otrajā pusē vācu operas attīstībā valdošā loma bija Rihardam Vāgneram. R. Vāgnera idejas par muzikālā teātra izveidošanu, kā ari komponēšanas paņēmienu, kurā atkārtojās vadmotīvi, vēlāk pārņēma Rihards Štrauss. R. Štrausa simfoniskās operas poēmas "Tā runāja Zaratustra" pirmās taktis kļuva par Stenlija Kubrika filmas "2001: Kosmosa odiseja" vadmotīvu. Johanness Brāmss komponēja tradicionāli.

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi 20. gs. komponisti turpināja savu talantīgo priekšgājēju tradīcijas. Ievērību pelna Paula Hindemita skaņdarbi, to skaitā operas, baleti un koncerti. 1933. gadā nacisti viņa skaņdarbus aizliedza, un komponists 1939. gadā emigrēja uz ASV. Nozīmīgs tālaika komponists bija Karls Orfs. 1920. gados dzīvodams Berlīnē, lielu ietekmi uz vācu mūziku atstāja austriešu komponists Arnolds Šēnbergs.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]