Vēja turbīna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
5 MW vēja ģeneratori Ziemeļjūrā Beļģijas piekrastē

Vēja turbīna ir ierīce, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā. Ja mehāniskā enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā, ierīci mēdz saukt par vēja ģeneratoru. Ierīces, kas vēja enerģiju izmanto ūdens sūknēšanai vai graudu malšanai, sauc par vējdzirnavām.

Vēja enerģija rodas gaisa masām sastopot savā ceļā šķērsli un atdodot tam daļu savas enerģijas. Šo principu lieto mūsdienu vēja turbīnās. Vējš ar savu spēku iekustina turbīnas spārnus, radot mehānisko enerģiju, kuru pēc tam, ar ģeneratoru palīdzību tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā. Enerģiju ko iegūst no vēja (E),var aprēķināt pēc formulas E=cv3,kur c ir vēja izmantošanas koeficients, bet v ir vēja ātrums.

Vēja turbīnu veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēja turbīnas iedalās mazajās, vidējā lieluma un lielajās turbīnās. Mazo jaudu turbīnām jauda ir 20 līdz 3000 W. Tās izmanto atsevišķu objektu energoapgādei. Savukārt vidēji lielu turbīnu jauda ir no 30—600 kW. Vidēji lielās turbīnas apvieno grupās — vēja fermās. Šīs turbīnas izmanto komerciālās enerģijas ražošanai. Lielo turbīnu jauda pārsniedz 1 MW un šīs turbīnas spēj nodrošināt ar elektrību nelielu pilsētiņu. Vēja turbīnām mēdz būt dažāds spārnu skaits no viena līdz pat ļoti daudz, bet vispopulārākās ir trīsspārnu turbīnas.

Vēja turbīnas uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālās ass vēja turbīnas komponenti
  • Anemometrs — ar to mēra vēja ātrumu, rezultātus elektroniski nosūta kontrolierim, kas iedarbina turbīnu.
  • Vējrādis — nosūta signālus par vēja virzienu uz kontrolieri.
  • Gondola — tajā atrodas visi mehānismi — spārnu vārpstas, ģenerators ar elektroiekārtu, gondolas grozīšanas mehānisms, dzesēšanas iekārtas, zobrati u.c. Gondolā var uzturēties arī apkalpojošais personāls. Tās izmēri ir līdz pat autobusa lielumam un sver līdz pat 100 tonnām.
  • Rotora spārni — notver vēju un tā spēku pievada rotora rumbai. Modernajās vēja turbīnās spārnu garums var sasniegt 50 m. Tos izgatavo no stikla vai oglekļa šķiedras kopā ar epoksīda sveķiem.
  • Rotora rumba — pievienota vēja turbīnas mazo ātrumu asij (vārpstai).
  • Mazo ātrumu ass — vējš iegriež spārnu un tad sāk griezties mazo ātrumu asi, kura savienota ar zobratu pārvadu, kas savukārt, iegriež lielo ātrumu asi.
  • Zobratu pārvads — liek lielo ātrum asij griezties apmēram 50 reižu ātrāk par mazo ātrumu asi.
  • Lielo ātrumu ass — rotē ar ātrumu apmēram 1500 apgriezieni minūtē un griež elektroģeneratora vārpstu.
  • Bremze — diska bremze var mehāniski, elektriski vai hidrauliski apturēt rotoru.
  • Elektrības ģenerators — to bieži dēvē par indukcijas ģeneratoru. Modernas vēja turbīnas maksimālā elektriskā jauda ir 500—1500 kW.
  • Kontrolieris — nepārtraukti seko līdzi vēja turbīnas darbībai un stāvoklim. Ja atgadās kļūme, tad tas aptur mehānismu. Kontrolē zobratu mehānismu.
  • Zobratu mehānisms — pagriež gondolu kopā ar rotoru pret vēju.
  • Dzesēšanas iekārta — elektriskais ventilators, kas dzesē elektroģeneratoru.
  • Tornis — būvēts no biezsienu (20—40 mm) metāla caurulēm un tā iekšpusē ir kāpnes vai lifts. Torņa augstums ir vismaz tik liels, cik rotora diametrs. Visu turbīnu nokrāso baltu, lai pasargātu konstrukciju no sasilšanas un deformācijas.

Vēja ģeneratoru izmantošana Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā pirmais vēja ģenerators tika uzstādīts Jelgavas rajonā Nākotnē, DOSAAF aerodroma vajadzībām (demontēts).[nepieciešama atsauce] Savukārt lielākais atrodas Sārnatē, tam ir 1MW jauda. Pie Liepājas uzstādīta vēja fermu, kurā ir 33 vēja turbīnas, ar jaudu 600 kW katra. Vēja ģeneratori ir uzstādīti Užavā (P = 1 MW), Glūdā Jelgavas novadā (P = 50 kW), Vircavā Kandavas novadā (P = 5 kW).

Vēja ģeneratoru izmantošana pasaulē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš atjaunojamajai enerģijai, kuru iespējams iegūt no vēja. Zinātnieki cenšas palielināt vēja ģeneratoru lietderības koeficientu. Lielu ieguldījumu šajā darbā ir devis latviešu izgudrotājs Vasilijs Jegorovs, kurš izstrādājis pavisam atšķirīgas konstrukcijas vēja dzinēju — par 20% lētāku un ar augstāku lietderības koeficientu k=0,82 (pārējiem k = 0,45).[nepieciešama atsauce] Pēdējos gados pasaulē ir strauji pieaugusi vēja turbīnu jauda. 1997. gadā to kopējā jauda bija 7600 MW, 2002. gadā — 31000 MW. Vislielāko ieguldījumu dod Eiropa, tad ASV un visa pārējā pasaule.

Vēja ģeneratoru jauda

Vācija 16 626 MW
Spānija 8263 MW
Dānija 3117 MW
Itālija >1000 MW
Nīderlande >1000 MW
Latvija 26 MW
Lietuva 7 MW
Igaunija 6 MW
Visas Eiropas valstis 34 382 MW

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]