Vēzis (slimība)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Split-arrows.svg
Ir ierosinājums sadalīt šo rakstu atsevišķos rakstos Vēzis (slimība) un Karcinoma
Šis raksts ir par slimību. Par citām jēdziena Vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Normālu un ļaundabīgu šūnu dalīšanās. Normālas šūnas ir pakļautas apoptozei (pašiznīcinās), bet ļaundabīgas dalās neierobežoti.

Ļaundabīgs audzējs jeb vēzis, jeb karcinoma (latīņu: cancer, grieķu: karkinos - vēzis, krabis) ir slimību klase, kurai raksturīgs, ka kāda noteikta šūnu grupa sāk nekontrolējami dalīties, apdraudot apkārtējos audus.

Vārds "vēzis" nav attiecināms uz labdabīgiem audzējiem jeb labdabīgiem jaunveidojumiem.

Ar vārdu "karcinoma" saprot ļaundabīgu audzēju, kas attīstās no epitēlijaudu šūnām. Plašākā nozīmē par vēzi dēvē jebkuru ļaundabīgu saslimšanu, piemēram, sarkomu, kas veidojas no saistaudiem, melanomu, kas attīstas no ādas melanocītiem, vai leikozes, kas attīstās no kaulu smadzeņu asinsradošajām šūnām.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēzis ir sen zināma slimība. Ziņas ar vēzi lasāmas seno ēģiptiešu papirusos. Šī slimība bija zināma arī sengrieķu ārstam, medicīnas pamatlicējam Hipokrātam. Tikai 17.gs. Johanness Millers šai slimībai deva nosaukumu audzējs.

Kā audzējus ārstēja senāk[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audzējus galvenokārt ārstēja ar ārstniecības augiem. Jau 16. gs. bija 56 augu veidi, kuras izmantoja vēža slimnieki[nepieciešama atsauce], tie ir augi, kuru sastāvā ir fitoncīdi, piemēram, mārrutki, ķiploki, rutki, nātres, melnā bērzu piepe u.c. Tautas medicīnā bieži pielietoja strutenes, kodīgo laimiņu, irbeni, savvaļas un dārza burkānus, bietes, asinszāli, ceļmallapu u.c. Viena no visvecākajām krūts dziedzera ārstēšanas metodēm bija svaigu irbeņu ogu sulas apsēji. Rīkles un mutes dobuma vēža ārstēšanai izmantoja ceļmallapu vai mārrutku sakņu uzlējumu vai novārījumu - skalošanai.[1]

Ļaundabīgie audzēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļaundabīgiem audzējiem raksturīgas šādas pazīmes:

  • Ļaundabīgās šūnas var neierobežoti dalīties un ātri augt, jo tās zaudē specifiskās funkcijas, kuras piemīt normālo audu šūnām.
  • Ļaundabīgiem audzējiem piemīt īpašība ieaugt apkārtējos audos, veicinot to sabrukšanu.
  • Ļaudabīgo audzēju šūnām piemīt spēja ar asins vai limfas straumi pārnēsāties pa visu organismu.
  • Ļaundabīgie audzēji nelabvēlīgi ietekmē organisma vielmaiņu. Izraisa novājēšanu.
  • Ļaundabīgajaiem audzējiem piemīt spēja veidot recidīvus (slimības atkārtošanās) un metastāzes.[2]

Vēzi izraisoši faktori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Absolūtajā vairākumā gadījumu vēža cēloņi ir ārēji, tikai 5-10% gadījumu vēža cēlonis ir iedzimti ģenētiski defekti, atlikušajos 90-95% gadījumu vēža cēloņi meklējami ārējās vides faktoros un dzīvesstila paradumos. ASV vēža izraisītu nāves gadījumu statistika liecina, ka 25-30% gadījumu ir saistīti ar smēķēšanu, 30-35% gadījumu ir saistīti ar uzturu, apmēram, 15-20% gadījumu ir saistīti ar infekcijas slimību, kas provocējusi vēzi un atlikušie gadījumi ir saistīti ar citiem faktoriem, to vidū: radiācija, stress, fiziskās aktivitātes trūkums, piesārņojums.[3]

Vielas, ko dēvē par kancerogēniem ir tādas vielas, kuru spēja provocēt vēzi ir labi pierādīta, pazīstams piemērs ir azbests, kura lietošana kopš 2001. gada Latvijā ir pilnīgi aizliegta (un kopš 2005. gada arī Eiropas Savienības līmenī).[4]

Ādas vēzis, kura galvenais provocējošais faktors ir Saule, ir viens no straujāk pieaugošajiem vēža veidiem gan pasaulē, gan Latvijā. 2010. gadā no ādas vēža Latvijā miruši 118 cilvēki. 2011. gada 9. maijā Latvijā tāpat kā citās ES valstīs tiek rīkota "Eiromelanomas diena", kuras ietvaros iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas pie dermatologa.[5]

Smēķēšana ir visbiežākais iemesls, kas veicina plaušu, mutes dobuma, rīkles, barības vada, kuņģa un urīnpūšļa vēža attīstību. Alkoholisko dzērienu lietošana izraisa aknu, kuņģa, rīkles, barības vada un citu orgānu slimības, kas savukārt var veicināt šo orgānu saslimšanu ar vēzi. Arī uzturam ir svarīga nozīme vēža attīstībā, ja netiek lietoti uzturā augļi un dārzeņi, organisms nesaņem vitamīnus un minerālvielas. Tas savukārt rada lielāku varbūtību saslimt ar vēzi. Arvien tiek atklāti jauni faktori, kas veicina vēža attīstību, bet vispopulārākie ir smēķēšana, nesabalansēts uzturs, vielmaiņas traucējumi, stress, apkārtējās vides piesārņojums, hormonu disfunkcija.[6]

Vielas, kas palīdz ārstēt un novērst vēzi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Beta karotīns - piemīt ne tikai spēcīgas antioksidanta īpašības, bet piemīt arī specifiska iedarbība, kas vērsta pret patoloģisko pārveidošanos.
  • E vitamīns - veicina audu reģenerācijas procesu un kavē novecošanās procesu.
  • C vitamīns - piemīt plašāks iedarbības spektrs nekā citiem vitamīniem. Tas piedalās vielmaiņas procesos, veicina vielmaiņas atkritumproduktu izvadīšanu no organisma, samazina holesterīna līmeni asinīs. Kopā ar beta karotīnu un E vitamīnu tas stiprina organisma imūnsistēmu.
  • Selēns - mikroelements un spēcīgs antioksidants, kas būtiski papildina E vitamīnu. Galvenie selēna avoti ir graudaugu un pākšaugu produkti.[7]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Vēzis.Ceļš uz atveseļošanos." R.Rožkalne, 5lpp.
  2. "Vēzis.Ceļš uz atveseļošanos." R.Rožkalne, 9.-10.lpp.
  3. Pētījums par vēzi kā novēršamu slimību un nepieciešamajiem profilaktiskajiem pasākumiem (angliski)
  4. Vai azbesta lietošana ir aizliegta
  5. Latvijā bīstami pieaug saslimstība ar ādas vēzi
  6. "Vēzis.Ceļš uz atveseļošanos." R.Rožkalne, 11.-13.lpp.
  7. "Vēzis.Ceļš uz atveseļošanos." R.Rožkalne, 15.-17.lpp.