Vēzis (slimība)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par slimību. Par citām jēdziena Vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Normālu un ļaundabīgu šūnu dalīšanās. Normālas šūnas ir pakļautas apoptozei (pašiznīcinās), bet ļaundabīgas dalās neierobežoti

Vēzis jeb karcinoma (latīņu: carcinoma; grieķu: καρκινος, karkinos — ‘vēzis’)[1] ir slimību klase, kurai raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.[2][3] Ne visi audzēji ir vēži, pastāv labdabīgi audzēji, kas nevar izplatīties uz citām ķermeņa daļām.[3] Pie iespējamām pazīmēm un simptomiem pieskaitāma patoloģiska asiņošana, ilgstošs klepus, neizskaidrojams svara zudums, izmaiņas izkārnījumos.[4] Lai gan šie simptomi var liecināt par vēzi, tiem var būt arī cits izskaidrojums.[4] Ir zināmi vairāk nekā 100 dažādi vēži, kas ietekmē cilvēkus.[4] Vēžus pēta onkoloģija.

Vēzis ir no epitēlijaudiem izveidojies ļaundabīgais audzējs, ļaundabīgo audzēju, kas veidojies no saistaudiem, sauc par sarkomu.[5]

Tabakas lietošana ir iemesls apmēram 22% vēža izraisītu nāves gadījumu.[2] Vēl 10% ir saistīti ar aptaukošanos, sliktu uzturu, fizisko aktivitāšu trūkumu, alkohola lietošanu.[2] Pie citiem faktoriem pieskaitāmas dažādas noteiktas infekcijas, saskare ar jonizējošo starojumu un vides piesārņotājiem.[6] Jaunattīstības valstīs gandrīz 20% saslimšanas gadījumu ar vēzi ir dažādu infekciju dēļ (piemēram, B hepatīts, C hepatīts un cilvēka papilomas vīruss).[2] Šie faktori vismaz daļēji maina šūnu gēnus. Vēža attīstībai parasti ir nepieciešamas daudzas šādas ģenētiskās pārmaiņas.[7] Apmēram 5—10% vēža gadījumu ir saistīti ar ģenētisku defektu, kas mantots no vecākiem.[8] Vēzis var tikt noteikts pēc dažādām pazīmēm un simptomiem vai skrīninga testiem.[2] Parasti tas tālāk tiek izmeklēts vēl ar medicīnisko attēlveidošanu un apstiprināts ar biopsiju.[9]

Saslimšanu ar vairākiem vēžiem var novērst, nesmēķējot, ēdod vairāk dārzeņus, augļus un pilngraudu produktus, ēdot mazāk gaļas, rafinētus ogļhidrātus, uzturot veselīgu uzturu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, samazinot saules staru iedarbību, vakcinējoties pret dažādām infekcijas slimībām.[10][11]

2012. gadā visā pasaulē tika atklāti apmēram 14,1 miljons jaunu vēža gadījumu.[7] 8,2 miljoni nomira, kas sastādīja 14,6% no visiem cilvēku nāves gadījumiem.[7][12] Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām.[5][13] mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir 296,1 uz 100 000 iedzīvotāju.[13] Populārākie vēži vīriešiem ir plaušu vēzis, prostatas vēzis, taisnās zarnas vēzis un kuņģa vēzis un sievietēm — krūts vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis, plaušu vēzis un dzemdes kakla vēzis.[7] Šajā statistikā nav iekļauts ādas vēzis, ja tomēr tas tiktu iekļauts, tas veidotu vismaz 40% no visiem vēža gadījumiem.[14][15] Bērniem populārākais ir smadzeņu audzējs un akūtā limfoleikoze, izņemot Āfriku, kur biežāk sastopama Nehodžkina limfoma. 2012. gadā vēzis tika diagnosticēts apmēram 165 tūkstošiem bērnu vecumā līdz 15 gadiem. Risks saslimt ar vēzi palielinās laika gaitā, daudzi vēži pārsvarā ir vairāk sastopami jaunattīstības valstīs.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 341. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Cancer Fact sheet N°297 (February 2014). Atjaunināts: 10 June 2014.
  3. 3,0 3,1 Defining Cancer. Atjaunināts: 10 June 2014.
  4. 4,0 4,1 4,2 Cancer - Signs and symptoms. Atjaunināts: 10 June 2014.
  5. 5,0 5,1 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002.  371. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  6. Anand P, Kunnumakkara AB, Kunnumakara AB, Sundaram C, Harikumar KB, Tharakan ST, Lai OS, Sung B, Aggarwal BB (September 2008). "Cancer is a preventable disease that requires major lifestyle changes". Pharm. Res. 25 (9): 2097–116. doi:10.1007/s11095-008-9661-9. PMC 2515569. PMID 18626751.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 World Cancer Report 2014.. World Health Organization. 2014. Chapter 1.1. lpp. ISBN 9283204298.
  8. Heredity and Cancer. American Cancer Society. Atjaunināts: July 22, 2013.
  9. How is cancer diagnosed? (2013-01-29). Atjaunināts: 10 June 2014.
  10. Kushi LH, Doyle C, McCullough M, et al. (2012). "American Cancer Society Guidelines on nutrition and physical activity for cancer prevention: reducing the risk of cancer with healthy food choices and physical activity". CA Cancer J Clin 62 (1): 30–67. doi:10.3322/caac.20140. PMID 22237782.
  11. Parkin, DM; Boyd, L; Walker, LC (6 December 2011). "16. The fraction of cancer attributable to lifestyle and environmental factors in the UK in 2010.". British journal of cancer 105 Suppl 2: S77-81. PMID 22158327.
  12. The top 10 causes of death Fact sheet N°310 (May 2014). Atjaunināts: 10 June 2014.
  13. 13,0 13,1 Latvijā visvairāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem, ārējiem nāves cēloņiem. Focus.lv. Atjaunināts: 2014. gada 12. novembrī.
  14. Dubas, LE; Ingraffea, A (Feb 2013). "Nonmelanoma skin cancer.". Facial plastic surgery clinics of North America 21 (1): 43–53. doi:10.1016/j.fsc.2012.10.003. PMID 23369588.
  15. Cakir, BÖ; Adamson, P; Cingi, C (Nov 2012). "Epidemiology and economic burden of nonmelanoma skin cancer.". Facial plastic surgery clinics of North America 20 (4): 419–22. doi:10.1016/j.fsc.2012.07.004. PMID 23084294.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]