Vīns

Šis raksts ir par alkoholisku dzērienu. Par citām jēdziena Vīns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Glaze sarkanvīna un glāze baltvīna

Vīns (latīņu: vinum) ir alkoholisks dzēriens, kas alkoholiskās rūgšanas procesā tiek iegūts no vīnogām. Parasti vīnos alkohola saturs ir no 8 līdz 14%. Ja dzēriens tiek iegūts no citu augļu sulām, tad to sauc par konkrēto augļu vīnu, piemēram, par ābolu vīnu vai upeņu vīnu. Savukārt no rīsiem iegūto vīnu sauc par sakē.

Sastāvs

Alkohola saturs dabīgā ceļā iegūtos vīnos nepārsniedz 14%. Vīnos daļēji pāriet augļu un ogu bioloģiski vērtīgās sastāvdaļas, piemēram, vitamīni, minerālvielas un organiskās skābes. Vīnu sastāvā ietilpst ogļhidrāti — glikoze un fruktoze.

Iedalījums

• Skābie jeb sausie vīni — ar nelielu ogļhidrātu saturu, jo tie ir izrūguši.
• Pussaldie vīni — nepilnīgi raudzēti, ar lielāku ogļhidrātu saturu (3-8%), bet mazāku alkohola saturu - 7-12%.
• Stiprinātie vīni — ar alkohola saturu 17-20% (tos iegūst, piejaucot vīnam spirtu).
• Saldie stiprinātie vīni — ar ogļhidrātu saturu līdz 20%.

Vīna ražošana

Vīna ražošana pa valstīm 2007. gadā

Vieta	Valsts	Ražošana (tonnās)
1	Francija	4 711 600
2	Itālija	4 251 380
3	Spānija	3 645 000
4	ASV	2 300 000
5	Argentīna	1 550 000
6	Ķīna	1 450 000
7	Dienvidāfrika	1 050 000
8	Austrālija	961 972
9	Vācija	891 600
10	Čīle	827 746

Vīna eksportētājvalstis

Lielākās vīna eksportētājvalstis ir Itālija, Francija un Spānija.

10 lielākās vīna eksportētājvalstis 2005. gadā^{[nepieciešama atsauce]}

Vieta	Valsts	1000 tonnu
1	Itālija	1552,10
2	Francija	1367,86
3	Spānija	1364,75
4	Austrālija	695,51
5	Čīle	422,42
6	Dienvidāfrika	349,28
7	ASV	345,92
8	Vācija	284,50
9	Moldova	254,18
10	Portugāle	251,47
Pasaule		7929,85