VIA Technologies

VIA Technologies ir Taivānas kompānija, kas ražo mikroshēmas, mikroshēmojumus, mikroprocesorus un atmiņas moduļus. Ietilpst Formoza Plastics Group.

VIA abriavatūra tiek atšifrēta kā Very Innovative Architecture ("ļoti inovatīva arhitektūra").

VIA ir lielākais pasaulē neatkarīgais mātesplašu mikroshēmojumu ražotājs. Lai gan VIA nepieder mikroshēmu rūpnīcas, tomēr tā veic elektronikas produkcijas izstrādi un pasūta tās izstrādi kā ārpakalpojumu tādās rūpnīcās kā, piemēram, TSMC. Tādejādi VIA ir uzskatāma par bezražotņu kompāniju.

VIA izmanto Intel izsniegtu x86 licenci, kuras derīgums ir līdz 2018. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kompānija radās pēc Kalifornijas kompānijas Symphony Company pārveides, ko veica Vens Či Čens (陳文琦). Vens Či Čens līdz tam bija Intel darbinieks, bet pēc tam pārgāja darbā uz Symphony un līdz šim ir tās vadītājs. Čens pārvietoja kompānijas inženiertehniskos cilvēkresursus uz Taivānu, kur tika uzsākta mikroshēmu ražošana.

Kopš 1992. gada kompānijas galvenā mītne atrodas Taipejā, Taivānā.

VIA pieder izšķiroša loma procesā, kad novecojošo ISA standartu nomainīja ar PCI. Tas tika panākts kompānijai ņemot līdzdalību PC Common Architecture standard group standartu grupā 1996. gadā.

1999. gadā VIA debitēja x86 procesoru tirgū, iegādājoties no National Semiconductor tai piederošās Cyrix kompānijas lielāko daļu. Tās procesori tagad tiek izlaisti kā С3 un С7, kā arī EPIA sērija. MediaGX procesors palika National Semiconductor īpašumā.

2001. gadā tika uzsākta kopīga sadarbība ar S3 Graphics.

2005. gads VIA bija nozīmīgs ar to, ka tika uzražots miljonais VIA AMD mikroshēmojums.

Nostiprināšanās tirgū[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VIA veiksme lielā tiesā skaidrojama ar mikroshēmojuma izlaišanu priekš Pentium III. Savā laikā Intel, pārtraucot SDRAM atmiņu ražošanu un tā vietā piedāvājot jaunu atmiņas tipu - RAMBUS, pieļāva stratēģisku kļūdu. RAMBUS atmiņa nepiedāvāja jūtamus jaunieguvumus (tā bija tikai nedaudz ātrāka par tajā laikā pieejamo SDRAM, bet bija ievērojami dārgāka) un daudzi ražotāji izlēma tās vietā izmantot jau ierasto standartu ar VIA mikroshēmojumu.

Agrāk šī VIA iekārtu klase "grēkoja" ar sliktu savienojamību ar paplašinājuma kartēm, īpaši ar AGP. Un tomēr kompānijas pūles uzlabot kvalitāti nesa savus augļus: ātrdarbīgās, pilnfunkcionālās un stabilās mikroshēmu sistēmas ātri ieguva neticamu popularitāti, savukārt peļņa no tām strauji pieauga. Kompānijas, kas līdz tam orientējās uz Intel, pieņēma VIA piedāvājumu un bija apmierinātas ar izvēli.

Pēc šiem notikumiem Intel atgriezās SDRAM ražotāju tirgū un izlaida mikroshēmojumu ar SDRAM atbalstu. Neatkarīgi no Intel, nvidia radīja nForce mikroshēmojumu ar Athlon atbalstu. Tas viss nevarēja neatsaukties uz VIA tirgus daļu, tomēr, neskatoties uz to, kompānija labi nopelnīja ražojot čipsetus athlon procesoriem. Šo produktu ražoja miljonu tirāžās.

Lai izturētu konkurences cīņu, VIA izšķīrās par labu S3 Graphics iegādei. Tās grafiskais risinājums Savage nebija pietiekami ātrdarbīgs, lai noturētos tirgū, taču mikroshēmojums bija ļoti izdevīgs no ražošanas lēto izmaksu viedokļa.

Pateicoties notikušajai saplūšanai, S3 saglabāja 10% no videokaršu tirgus, kopumā esot ceturtā tirgū pēc Intel, ATI un NVIDIA. Bez videokartēm VIA mātesplatē bija iebūvēta arī sava skaņas karte Envy, kas spēja sintezēt 24 bitu skaņu.

Athlon 64 paredzētais K8T800 mikroshēmojums bija ne mazāk populārs, kaut arī tieši tobrīd kompāniju apdraudēja iespējamie tiesu darbi, kurā prasītājs bija Intel.

Turpinājās ekonomisko procesoru - С3 un С7 - attīstība, jo tie bija piemēroti kompaktām un portatīvām tehnikas ierīcēm, un šajā tirgū VIA aizvien ir līderu vidū.

IDT Centaur iegāde ļāva VIA iegūt trīs izšķirošus patentus, ko izmantoja Intel savu procesoru ražošanā. Sarunas starp kompānijām beidzas ar vienošanās 2003. gadā un šīs vienošanās rezultātā abas kompānijas ieguva tiesības izmantot viena otras intelektuālos produktus 10 gadu garumā. Tieši šī noruna ļāva VIA uzsākt x86 procesoru izveidi un ražošanu. Bez tam 3 gadu garumā VIA ieguva tiesības izmantot Intel procesoru ligzdas.

Produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikroshēmojumus, ko ražo VIA, var atrast ļoti plaša profila datorsistēmās.

Piedevām liela daļa VIA biznesa ir koncentrēts tieši integrēto risinājumu piedāvājumā PC sistēmām.

Lai arī kompānija parasti tiek atpazīta kā mātesplašu ražotājs, tā arī ražo skaņas un tīkla kartes, ekonomiskos procesorus un mikroshēmas optisko disku ierīcēm, proti, CD/DVD.

VIA ražoto produkciju iegādājas citas datorkompānijas, lai izplatītu zem savas firmaszīmes, piemēram, ASUS.

Sākoties jaunajai tūkstošgadei, kompānija uzsāk biznesa dažādošanas politiku. Citu firmu iegāde ir ļāvusi VIA izveidot nodaļas, kas katra nodarbojas ar savu specializāciju: mikroprocesoriem, grafiku vai skaņu.

Konkurences pieaugums kompānijai liek uztraukties par līdera pozīcijas saglabāšanu mikroshēmu procesoru mikroshēmojumu tirgū.

Isaiah[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada janvārī VIA paziņo par 64 bitu ekonomiskā procesora Isaiah un tāda paša nosaukuma arhitektūras izstrādi un ražošanu, noslēdzot 5 gadus ilgu izstrādes posmu. Procesors, kas pārdošanā ir pieejams ar VIA Nano vārdu, aizņem tikai 11 х 11 mm lielu laukumu, apstrādā 64 bitu instrukcijas - x86-64, kā arī atbalsta virtualizācijas tehnoloģiju. Tā jauda ievērojami pārsniedz VIA C3 un VIA C7 jaudu.