VID datu noplūde

Pievienot saites
Labs raksts
Vikipēdijas lapa
LU Matemātikas un Informātikas institūts, kurā strādāja un tika aizturēts Ilmārs Poikāns

VID datu noplūde ir incidents, kura rezultātā drošības cauruma dēļ no Valsts Ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) noplūda apmēram 7,4 miljoni dokumentu 120 gigabaitu apjomā.[1] Datu nopludināšana notika triju mēnešu laikā 2009. vai 2010. gadā, bet par notikušo tika paziņots 2010. gada 14. februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto".

Atbildību par notikušo uzņēmās "Ceturtās Atmodas Tautas armija" (4ATA) un tās vadītājs, kas slēpās zem pseidonīma "Neo".[1] Sekojošo mēnešu laikā viņš, izmantojot interneta komunikācijas tīklu Twitter, publiskoja valsts uzņēmumu algu sarakstus, bet 18. aprīlī pārtrauca to darīt un paziņoja par aiziešanu pagrīdē. 11. maijā policija aizdomās par saistību ar noplūdi aizturēja LU pētnieku Ilmāru Poikānu,[2] kas tuvāko dienu laikā notikušajā atzinās un apgalvo, ka darbojās viens.[3]

Datu noplūde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caurums tika atklāts 2009. gada pavasarī. Pēc 4ATA teiktā, tas esot izveidots pēc ļoti augstas VID amatpersonas norādījuma.[1] Mēģinājumus izmantot caurumu VID fiksēja tā paša gada jūlijā, tomēr nepievērsa tam uzmanību.[4] Noplūde lielos apjomos sākās oktobra beigās, bet sistēmas programmētājiem a/s "Exigen Services Latvia" par to tika ziņots 9. novembrī.[4] Datu lejupielāde notika triju mēnešu laikā. Tika iegūti aptuveni 7,4 miljoni dokumentu 120 gigabaitu apjomā. 2010. gada 11. janvārī VID atkārtoti sūdzējās "Exigen", kuri pēc mēneša pievērsās analīzei.[4] Caurumu aizvēra februāra sākumā.[1]

6. februārī VID uzrakstīja iesniegumu Valsts policijai. 11. februārī VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nellija Jezdakova intervijā pauda pārsteigumu par atklāto noplūdi, bet 12. februāra vakarā tika izplatīts paziņojums presei par to, ka ir iespējama datu noplūde.[1] 14. februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" tika paziņots, ka ir notikusi VID EDS datu noplūde. Informācija tika iegūta no vaininiekiem — "Ceturtās Atmodas Tautas armijas", kas uzņēmās atbildību par notikušo. Raidījuma redakcija arī saņēma dažu dokumentu paraugus, lai pārliecinātos par to autentiskumu. Datu patiesumu apliecināja ne vien Latvijas Televīzija, bet arī vairākas valsts amatpersonas.[1]

Algu sarakstu publicēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. februārī tika publicēts pirmais algu saraksts. Tajā tika iekļauta informācija par kāda uzņēmuma algām laika periodā no 2009. gada janvāra līdz novembrim, tomēr netika nosaukts uzņēmums, kura algas ir tikušas publicētas.[5] Tāpat Neo savā Twitter kontā ierakstīja "Palūdziet RD, lai noskaidro vai nejauši nezināmā iestāde X ir RS un Persona 2 ir Leons?", norādot uz Rīgas satiksmes vadītāju Leonu Bemhenu.[6] 19. februārī Neo apstiprināja, ka tie ir Rīgas satiksmes algu saraksti. Uzņēmums to turpināja noliegt, tādēļ Neo nosauca vairāku tajā esošu personu īstos vārdus.[7] 20. februārī, pēc iepriekšēja brīdinājuma, tika publicēti Rīgas Siltuma algu saraksti, kuru patiesumu apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.[8]

21. februārī raidījumā "De facto" tika publicētas vairāku Parex bankas darbinieku algas.[9] 24. februārī tika publicētas Valsts policijas, Militārās policijas un vairāku pašvaldību policijas algu sarakstus. Komentējot notikušo, toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece sacīja: "Šīs apvienības aktivitātes nevar kļūt par precedentu līdzīgiem gadījumiem, kad mērķa vārdā tiek meklēti attaisnojumi iespējami pretlikumīgām darbībām. Šobrīd primāri jākoncertē visi spēki, lai konstatētu, kā datu noplūde bija iespējama un jādara viss, lai šādas situācijas nākotnē neatkārtotos."[10] 26. februārī tika publicēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas algu saraksti. Publicējot sarakstus, Neo bilda, ka FKTK ir "dižķibeles neskarta oāze, kurā neviens nezin, ko nozīmē "savilkt jostas"".[11] Lai arī FKTK vadība apgalvoja, ka algas samazinātas par 19%, Neo atbildēja, ka tās nav mainījušās.[12]

2. martā tika publiskoti Latvijas Bankas algu saraksti,[13] bet 5. martā — Latvenergo algas, kuras Neo raksturoja kā "tumšu lietu, kas gaiši spīd un sit pa nagiem".[14] 9. martā tika publicētas arī Latvenergo meitasuzņēmumu "Sadales tīkli" un "Augstsprieguma tīkli" algas. Tika atklāts, ka aizejot no uzņēmuma, vairāki ST un AT darbinieki kā prēmiju ir saņēmuši desmitkāršas algas.[15] Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis tobrīd atbildēja: "Darbinieku atlaišanas pabalstus nosaka koplīgums ar arodbiedrību, turklāt atbilstoši nostrādātajam laikam tiek uzkrātas no līguma izrietošās saistības, tāpēc atlaišanas pabalstos izmaksāta nauda nerada uzņēmumam papildus izmaksas un neietekmē tarifus."[16]

12. martā tika publicēts a/s "Latvijas autoceļu uzturētājs" atalgojumu saraksts,[17] bet 17. martā tika publiskoti SIA "Autoceļu direkcija", valsts a/s "Latvijas Valsts ceļi" un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieku atalgojuma saraksti.[18] CSDD ne apstiprināja, ne noliedza šos datus, jo "tos publiskojusi anonīma persona, un nav zināma šo datu ieguves likumība", tomēr ziņoja, ka ir ievērojusi taupības režīmu.[19] 19. martā tika publicētas Ventspils un Rīgas brīvostu algas.[20] 24. martā Neo publiskoja Rīgas lidostas un a/s "Gaisa satiksme" darbinieku algu sarakstus.[21]

29. martā tika publiskotas "Rīgas Ūdens" darbinieku algas.[22] 7. aprīlī tika publiskoti vairāku pašvaldību — Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Rēzeknes, Ventspils, Liepājas un Jelgavas — pilsētu domju atalgojumu saraksti. No tām lielākais vidējais atalgojums bija Rīgas domē (668 Ls / 1 006 Eiro), bet mazākais — Rēzeknes domē (299 Ls / 450 Eiro).[23] Komentējot šo informāciju, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa ziņoja, ka domes algu fonds salīdzinājumā ar 2009. gadu tika samazināts par vairāk kā 20 miljoniem latu.[24]

9. aprīlī tika publicēti valsts a/s "Latvijas valsts meži" algu saraksti.[25] 13. aprīlī Neo publiskoja ministriju darbinieku atalgojumu sarakstus, norādot amatpersonu uzvārdus. Sarakstos gan nebija pašu ministru algas, jo viņiem algu izmaksā Valsts kanceleja.[26] Algu fondi vislielāko apjomu sasniedza 2008. gada vasarā, pēc tam vairākkārt samazinājās.[27] 15. aprīlī publiskoja Saeimas un Prezidenta kancelejas algu sarakstus ar vārdiem, kā arī Saeimas un prezidenta drošības dienesta darbinieku algu sarakstu bez vārdiem.[28]

Policijas izmeklēšana un Neo aiziešana pagrīdē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. martā Saeima ar 29 balsīm par, 53 — pret un 7 deputātiem atturoties noraidīja pieprasījumu Ministru prezidentam V. Dombrovskim skaidrot, kuras amatpersonas ir atbildīgas par datu noplūdi, kā arī atbildēt uz jautājumiem, "kā uzņēmēji un privātpersonas tiks pasargātas no noziedzīgiem nodarījumiem datu noplūdes dēļ". Šo pieprasījumu iepriekš noraidīja arī atbildīgā Saeimas komisija.[29] 8. martā VID paziņoja par nodomu uzsākt disciplinārlietu par amata pienākumu nepildīšanu, nenodrošinot EDS kvalitatīvu darbību, uzraudzību un analīzi pret 7 uzņēmuma darbiniekiem.[30] Jūlijā trim darbiniekiem tika piemēroti disciplinārsodi. Informātikas pārvaldes direktorei Ivetai Bērtulsonei par nepietiekamu EDS administrēšanu un testēšanu, uzraudzības un analīzes nenodrošināšanu tika piemērots sods, uz pusgadu samazinot algu par 20%, kamēr viņas vietniekiem Viesturam Šķilam un Jurim Stumpam par nepietiekamu EDS datu aizsardzības nodrošināšanu algas par 20% samazinātas uz trīs mēnešiem.[31]

14. martā intervijā LTV raidījumam "De facto" Neo izteica viedokli, ka par noplūdi atbildīgās amatpersonās netiks sodītas. Pēc viņa domām, EDS izstrādātājus "Exigen Services Latvia" un auditorus "KPMG" būtu jāsoda par nekvalitatīvi veiktu darbu. Tāpat viņš paziņoja, ka viņa rīcībā ir uzņēmumu PVN atskaites, kā arī amatpersonu ienākumu deklarāciju nepubliskojamās daļas, tomēr šīs ziņas publiskotas netiks.[32] 16. aprīlī VID komunikācijas daļa ziņoja, ka četri VID Informātikas pārvaldes darbinieki tikuši sodīti ar rājienu. Vēl trim tika pagarināts disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš.[32]

18. aprīlī LTV raidījumā "De facto" tika paziņots, ka 4ATA aiziet pagrīdē. Rakstiskā intervijā raidījuma redakcijai Neo norādīja, ka "misijas viens posms ir beidzies".[33] 21. aprīlī "Latvijas Avīzē" tika publicēta intervija ar Drošības policijas vadītāju Jāni Reiniku, kas teica, ka nemeklē Neo, tomēr vēlētos uzdot jautājumus par 4ATA darbību, jo tās nosaukumā "saklausāms pat kaut kas militārs". Tāpat viņš raksturoja Neo, komentējot arī viņa izskatu.[34]

“ Neo, mūsuprāt, ir samērā jauns, latvietis, ar labu izglītību informācijas tehnoloģiju jomā, viņam ir pagari mati, mēdz lietot brilles. Tomēr uzsvēršu, ka viņš nav tāda persona, kas būtu izsludināma starptautiskajā meklēšanā. ”

—Jānis Reiniks, Latvijas Avīze, 2010. gada 21. aprīlī

Nopludinātāja identitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. februārī savā Twitter kontā Neo ierakstīja: "Lēmums ir pieņemts - Neo nākamajā nedēļā būs Latvijā. To, precīzi kad un kā es tur nokļūšu, paturēšu kā mazu noslēpumu." Vēlāk viņš piebilda: "Tagad gan viss. Nedrīkstu nokavēt lidmašīnu. Lidošu protams ne jau pa tiešo uz Rīgu un ne jau ar Air Baltic ;)"[35] Komentējot šo paziņojumu, L. Mūrniece norādīja, ka nav skaidra šīs personas identitāte, tāpēc viņu īpaši nemeklēs.[36] Tajā pašā dienā TV3 raidījumā "Nekā personīga" tika ziņots, ka tika konstatēts tikai viens nelegāls pieslēgums.[4] Tāpat Neo izteicās, ka "armijā ir trīs spējīgi IT cilvēki".[37]

Neo tika aizturēts 13. maijā. Viņa īstais vārds ir Ilmārs Poikāns un viņš aizturēšanas brīdī bija LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks.[2] Iepriekš Poikāns ir bijis SIA "One" (portāla one.lv attīstītāja) līdzīpašnieks. Viņa rīcībā bija 12% uzņēmuma akciju, kuras 2002. gadā viņš pārdeva uzņēmumam Forticom, kas nu ir SIA vienīgā īpašniece. I. Poikānam pieder uzņēmumi SIA "Delibero" un SIA "Food Express". "Delibero" kā darbības veids norādīta zinātniski tehniskās produkcijas izstrāde, bet "Food Express" — datu apstrāde, uzturēšana un ar to saistītās darbības.[38]

Laikraksts "Diena" 15. maijā apšaubīja, ka Poikāns ir darbojies viens, norādot uz viņa tēva izteikumiem par to, ka viņš viens to nevarētu paveikt, kā arī paziņām, kas strādāja ar VID EDS.[37]

Arests, protesta akcijas un atbrīvošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saistībā ar datu noplūdi 11. maijā Ekonomikas policija veica kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā.[39] Tajā pašā laikā savā darba vietā tika aizturēts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns.[2]

13. maijā aprakstītā ietve pie Ministru kabineta ēkas

12. maijā LTV raidījumā "100. pants" Nagla, diskutējot ar Valsts policijas priekšnieku Valdi Voinu, atzina, ka pazīst I. Poikānu un, ka abi pirms desmit gadiem kopā ir strādājuši. Tāpat viņa teica, ka nezina, vai I. Poikāns ir Neo.[40] 13. maijā rītā Poikāna advokāts Aleksejs Loskutovs medijiem pavēstīja, ka Ilmārs Poikāns ir atzinis, ka ir Neo.[3] Poikāna aizstāvībai tās pašas dienas vidū aptuveni 40 cilvēki apzīmēja gājēju ietvi ap Ministru kabineta ēku. Pēc protesta akcijas beigām uzraksti tika nomazgāti. Pēcpusdienā pie prokuratūras ieradās protestētāji ar aizbāztām mutēm un krekliņos ar uzrakstu "Neo – mūsu izvēle".[41] Vakarā policija atbrīvoja Poikānu minot, ka "aizturētais savu vainu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzinis pilnībā, tādējādi veicinot izmeklēšanu".[42] A. Loskutovs sarunā žurnālistiem apgalvoja, I. Poikāns ir darbojies viens un neuzskata nodarīto par noziegumu. Tāpat viņš policijai pateica, ka datu ieguvei izveidoja programmu, kas automātiski iegūst jaunāko informāciju.[43]

Žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietas kratīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veicot kratīšanu, policija konfiscēja I. Naglas privāto klēpjdatoru un citus datu nesējus. LTV Ziņu dienesta direktors Mareks Gailītis drīz pēc kratīšanas izteica bažas, ka šādi tiek ietekmēta preses brīvība.[39] Kratīšanu viņas mājās veica steidzamības kārtā. Tiesneša piekrišanu ieguva nākamajā dienā, 12. maijā.[44] Sakarā ar kratīšanu tiesībsargs Romāns Apsītis 13. maijā rosināja pārbaudes lietu. Tāpat tika paziņots, ka nav informācijas par pamatojumu prokurora piekrišanai veikt kratīšanu steidzamības kārtā.[45] Tovakar LTV un Advokātu atbalsta biedrība aicināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāju atcelt tiesneša akceptēto lēmumu par kratīšanas izdarīšanu Naglas dzīvesvietā kā juridiski nepamatotu un pretlikumīgu.[46]

14. maijā LNT raidījumā "900 sekundes" Kriminālpolicijas priekšnieks Rauls Kviesītis izteica iespēju, ka ņemot vērā Naglas seno pazīšanos ar I. Poikānu, viņas liecinieces statuss lietā var mainīties.[47] Tikmēr Nagla Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesa saņēma sūdzību arī no LTV ģenerāldirektora Edgara Kota, tomēr to noraidīja, jo kratīšana nenotika televīzijas telpās.[48]

17. maijā iekšlietu ministre Mūrniece Latvijas Radio ēterā pavēstīja, ka policija izmeklē, vai Neo patiesībā nav Ilze Nagla. Tāpat viņa teica, ka "pašreiz iegūtās ziņas ļoti atšķiras no sākotnēji iegūtās informācijas". Intervijā Mūrniece pateica arī, to ka pati sākumā ticējusi, ka Neo ir kāds labais tēls, kas "cenšas šo pasauli padarīt labāku, [..] tomēr pašreiz viss sāk izskatīties pēc rūpīgi plānotas sarežģītas operācijas."[49]

Balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. maijā LNT ziņu raidījumā "900 sekundes" opozīcijā esošās Tautas partijas biedrs, deputāts Kārlis Leiškalns izteica viedokli, ka V. Dombrovskim ir jāpieprasa L. Mūrnieces demisija. Tāpat Leiškalns izteica pieņēmumu, ka, ja premjerministrs to nedarīs, opozīcija varētu rosināt neuzticības balsojumu pret Mūrnieci.[50] Dažas stundas pēc intervijas Tautas partijas, LPP/LC un Saskaņas centra Saeimas frakciju deputāti iesniedza lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.[51]

Balsojums noritēja 20. maijā, Saeimas plenārsēdes laikā. Ar 44 balsīm "par", 48 balsīm "pret" un vienam deputātam atturoties lēmumprojekts tika noraidīts. Par ministres demisiju bija Saskaņas centrs, Tautas partija, LPP/LC un PCTVL, bet pret to bija Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī TB/LNNK. Tautas partijas deputāts Jānis Klaužs, atšķirībā no partijas biedriem, balsoja nevis par, bet atturējās. Balsošanā nepiedalījās divi deputāti: Raimonds Pauls (TP) un Igors Pimenovs (SC).[52]

Ietekme uz valsts informācijas sistēmu drošību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. februārī VID EDS izstrādātājas a/s "Exigen Services Latvia" mārketinga komunikāciju vadītāja Līga Krista Solima paziņoja, ka kompānija ir pabeigusi iekšējo auditu sakarā ar noplūdi. Materiālus tālāk nesūtīja Valsts ieņēmumu dienestam, jo netika atklāts nekas jauns.[38]

Reaģējot uz noplūdi, Nacionālās drošības padome (NDP) 23. februārī nolēma veidot darba grupu V. Dombrovska vadībā, kas izstrādātu valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldības mehānismu, kā arī veiktu dažādu valsts IT sistēmu optimizāciju.[53] NDP nonāca pie secinājuma, ka datu noplūde bija iespējama, jo nepastāvēja vienots valstisks regulējums un kontroles mehānisms par valsts informācijas sistēmām. Tobrīd pusei no 175 valsts informācijas sistēmām bija drošības pārraugi.[53]

23. februārī žurnālistiem tika paziņots, ka CSDD uzsāka veikt tās informācijas sistēmas papildus drošības pārbaudes. Pēc uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālistes Alises Kleinbergas teiktā, pēdējais iekšējais sistēmu drošības audits un risku analīze tika veikti 2009. gada novembrī. Iepriekš veikts arī ārējais drošības audits un ielaušanās tests CSDD interneta mājaslapai. Nākamais ārējais sistēmas drošības audits tika plānots 2010. gadā.[54] Neraugoties uz izziņotajiem drošības auditiem, 26. aprīlī arī CSDD sistēmā žurnālisti atklāja tāda paša veida kļūdas, proti, iegūst pieeju neatļautiem datiem, ja manuāli nomaina identifikatoru vietnes adresē.[55]

24. februārī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtīja lūgumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim pārbaudīt faktus par VID amatpersonu darbību likumību saistībā ar drošības pārkāpumiem un informācijas noplūdi. Viņš lūdza arī "veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai", kā arī vēlāk informēt par pārbaudes rezultātiem.[56] Uz to J. Maizītis atbildēja, ka vispirms ir jāvērtē, kā bija iespējama noplūde un tikai pēc tam — Neo atbildība par datu iegūšanu un publicēšanu.[57]

9. martā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss informēja žurnālistus par to, ka valdība slēgtā sēdē pieņēma lēmumu, ka Satiksmes ministrijai līdz jūlijam ir jāizstrādā jauns likumprojekts valsts cīņai ar kibernoziedzību un kiberdrošības garantēšanai. Tas ir iecerēts kā centrālais likums, jo par kibernoziedzību un kiberdrošību jau ir runāts vairākos citos likumos.[58]

13. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, atbalstot priekšlikumu katru mēnesi internetā publicēt valsts amatpersonu atalgojumu ar vārdu. Par nobalsoja 52, pret — 16 deputāti, bet 20 atturējās. Likumprojekta ierosinātājs Kārlis Šadurskis debatēs sacīja, ka, ja šādi grozījumi būtu spēkā, Neo varētu nepublicēt datus, jo šī informācija būtu publiski pieejama.[59]

SIA "Ernst & Young Baltic" veica VID EDS ārpuskārtas drošības un veiktspējas novērtēšanu, taču, tā kā atzinumam tika noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, informācija par rezultātiem netika publicēta.[60]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «No VID noplūdis apjomīgs daudzums dokumentu». Delfi. 2010. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 16. maijā.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Aiz Neo vārda, iespējams, slēpies LU pētnieks Ilmārs Poikāns (17:44)». Delfi. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Loskutovs: Poikāns atzīst, ka ir Neo». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Raidījums: '4ATA' veicis vienīgo nelegālo pieslēgumu VID datiem». Delfi. 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijā.
  5. ↑ «Atklāj pirmo no EDS noplūdušo algu sarakstu». Delfi. 2010. gada 18. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. maijā.
  6. ↑ «VID datu bāzes ieguvējs 'Neo' sola publiskot 'Rīgas siltuma' datus». Delfi. 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. maijā.
  7. ↑ «Rīgas Satiksme neapstiprina 'Neo' publiskotos datus». Delfi. 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. maijā.
  8. ↑ «'4ATA' publisko 'Rīgas Siltuma' algas; uzņēmums apstiprina (plkst.21.00)». Delfi. 2010. gada 20. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. maijā.
  9. ↑ «Publisko arī 'Parex bankas' atalgojumus». Delfi. 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2010. gada 22. maijā.
  10. ↑ «'Neo' publisko policistu un militārpersonu atalgojumus». Delfi. 2010. gada 24. februārī. Skatīts: 2010. gada 22. maijā.
  11. ↑ «'Neo' publisko banku uzraugu atalgojumu». Delfi. 2010. gada 26. februārī. Skatīts: 2010. gada 22. maijā.
  12. ↑ «4ATA: FKTK darbinieku ieņēmumi pērn nav sarukuši». Delfi. 2010. gada 27. februārī. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.
  13. ↑ «'Neo' publisko Latvijas Bankas atalgojumu». Delfi. 2010. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.
  14. ↑ «Neo publisko 'Latvenergo' algas; 543 personām mēnesī virs 1000, lielākais vidējais atalgojums virs 6000 latu». Delfi. 2010. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.
  15. ↑ «Neo' publisko divu 'Latvenergo' meitasuzņēmumu algas». Delfi. 2010. gada 9. martā. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.
  16. ↑ «'Latvenergo': atlaišanas pabalsti nerada papildus izdevumus». Delfi. 2010. gada 9. martā. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.
  17. ↑ «Neo publicē autoceļu uzturētāju algas». Delfi. 2010. gada 12. martā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
  18. ↑ «'Neo' publisko AD, LVC un CSDD algas». Delfi. 2010. gada 17. martā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
  19. ↑ «CSDD atbilde 'Neo': direkcija ievērojusi taupības režīmu». Delfi. 2010. gada 17. martā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
  20. ↑ «'Neo' publisko Ventspils un Rīgas brīvostu algas». Delfi. 2010. gada 19. martā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
  21. ↑ «'Neo' publisko Rīgas lidostas un 'Gaisa satiksmes' algas». Delfi. 2010. gada 24. martā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
  22. ↑ «'Neo' publisko 'Rīgas Ūdens' algas». Delfi. 2010. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  23. ↑ «'Neo' publisko lielo pilsētu pašvaldību algas». Delfi. 2010. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  24. ↑ «RD: izdevumi algām samazināti par 20 miljoniem latu». Delfi. 2010. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  25. ↑ «RD: izdevumi algām samazināti par 20 miljoniem latu». Delfi. 2010. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  26. ↑ «Neo publisko ministriju atalgojumus ar uzvārdiem». Delfi. 2010. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  27. ↑ «'Neo' dati par ministriju algām: lielākie algu fondi 2008. gada vasarā». Delfi. 2010. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  28. ↑ «Neo publisko Saeimas un Rīgas pils algas ar vārdiem». Delfi. 2010. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  29. ↑ «Saeima noraida pieprasījumu premjeram par datu noplūdi no VID». Delfi. 2010. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.
  30. ↑ «'EDS lietā' vērtēs 7 VID darbinieku atbildību; norāda uz iespēju tiesāties ar izstrādātāju». Delfi. 2010. gada 8. martā. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.
  31. ↑ «Par EDS datu noplūdi trīs VID darbiniekiem par 20% samazina algas». Delfi. 2010. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  32. ↑ 32,0 32,1 «Neo: par datu noplūdi atbildīgie VID priekšnieki paliks nesodīti». Delfi. 2010. gada 14. martā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  33. ↑ «Raidījums: Neo un 4ATA aiziet pagrīdē». Delfi. 2010. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  34. ↑ «Reiniks: DP vēlas noskaidrot 4ATA mērķus». Delfi. 2010. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.
  35. ↑ «'Neo' sola ierasties Latvijā». Delfi. 2010. gada 21. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. jūnijā.
  36. ↑ «Tiesībsargi 'Neo' ierašanos Latvijā īpaši negaidīs». Delfi. 2010. gada 23. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. Septembris. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
  37. ↑ 37,0 37,1 «Laikraksts: Poikāna paziņu lokā ar VID EDS saistīti cilvēki». Delfi. 2010. gada 15. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  38. ↑ 38,0 38,1 «Neo patlaban ir divu nelielu uzņēmumu īpašnieks». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  39. ↑ 39,0 39,1 «Saistībā ar VID datu noplūdi kratīts LTV žurnālistes Naglas dzīvoklis». Delfi. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  40. ↑ «Policija neatklāj Naglas dzīvokļa kratīšanas iemeslus; eksperti atgādina par mediju avotu aizsardzību». Delfi. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  41. ↑ «Poikāna aizstāvībai apraksta ietvi pie MK ēkas (plkst.16:25)». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  42. ↑ «Policija atbrīvo Neo – Poikānu». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  43. ↑ «Loskutovs: Neo – Poikāns darbojies viens; izdarīto neuzskata par noziegumu». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  44. ↑ «Naglas mājās kratīšana veikta steidzamības kārtā». Delfi. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  45. ↑ «Tiesībsargs pārbaudīs žurnālistes Naglas dzīvokļa kratīšanu». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  46. ↑ «LTV prasa atcelt sankciju kratīšanai Naglas mājās». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  47. ↑ «Policija izvērtēs Naglas līdzdalību Neo lietā». Delfi. 2010. gada 14. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  48. ↑ «Nagla tiesā iesniegusi sūdzību par kratīšanu». Delfi. 2010. gada 14. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  49. ↑ «Mūrniece: policija pārbauda, vai Neo nav žurnāliste». Delfi. 2010. gada 17. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  50. ↑ «Leiškalns: 'Neo lietas' dēļ opozīcija varētu prasīt Mūrnieces demisiju». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  51. ↑ «Opozīcija prasa Mūrnieces demisiju». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  52. ↑ «Saeima noraida Mūrnieces demisijas pieprasījumu». Delfi. 2010. gada 20. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  53. ↑ 53,0 53,1 «Veidos darba grupu valsts IT sistēmu drošības vairošanai». Delfi. 2010. gada 23. februārī. Skatīts: 2010. gada 3. jūnijā.
  54. ↑ «CSDD sākusi informācijas sistēmas papildus drošības pārbaudes». Delfi. 2010. gada 23. februārī. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
  55. ↑ «CSDD datu bāzē caurums». Latvijas Televīzija. 2010. gada 26. aprīlī.
  56. ↑ «Zatlers prokuratūrai prasa vērtēt datu noplūdi no VID EDS». Delfi. 2010. gada 24. februārī. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijā.
  57. ↑ «Maizītis: vispirms jāvērtē atbildīgie par 'caurumu' VID EDS». Delfi. 2010. gada 24. februārī. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijā.
  58. ↑ «Valdība nolemj izstrādāt 'Kiberdrošības likumu'». Delfi. 2010. gada 9. martā. Skatīts: 2010. gada 3. jūnijā.
  59. ↑ «Iestādēm būs katru mēnesi jāpublisko amatpersonu algas». Delfi. 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.
  60. ↑ «Audita rezultātus par VID EDS drošību nepubliskos». Delfi. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=VID_datu_noplūde&oldid=3938117"