Vaira Vīķe-Freiberga

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga 2009. gadā


Amatā
1999. gada 8. jūlijs — 2007. gada 7. jūlijs
Premjerministrs Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Einars Repše
Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Priekštecis Guntis Ulmanis
Pēctecis Valdis Zatlers

Dzimšanas dati 1937. gada 1. decembrī (76 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija bezpartijiska
Dzīvesbiedrs (e) Imants Freibergs
Profesija zinātniece, pasniedzēja
Augstskola Toronto universitāte
Makgila universitāte
Paraksts Vaira Vike Freiberga signature.svg

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi 1937. gada 1. decembrī Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadījusi Latvijas Institūtu, bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti (2003. gadā amatā ievēlēta atkārtoti).

Par savu mērķtiecīgo un enerģisko darbību ārpolitikā un Latvijas 20. gadsimta vēstures problēmu popularizēšanu un skaidrošanu, iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību, kā arī atpazīstamību starptautiskajā politiskajā arēnā. 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga tika izvirzīta ANO ģenerālsekretāra amatam, taču bija spiesta piekāpties Pana Kimuna kandidatūrai. Pēc prezidentūras termiņa beigām 2007. gadā turpinājusi aktīvi darboties starptautiskajā politikā un zinātnē.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairas Vīķes-Freibergas ģimene cēlusies no Doles salas, mūsdienās "Vīķu" sēta ir appludināta zem Rīgas HES ūdenskrātuves. Ģimene bija Otrā pasaules kara bēgļi: Vaira kopā ar vecākiem, sešgadīgo brāli un deviņpadsmitgadīgo māsu atstāja Latviju 1945. gadā, nonāca bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam Kasablankā, Marokā, līdz 1954. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Kanādā. Vīķe-Freiberga studēja Toronto universitātē un Makgila universitātē Monreālā, 1965. gadā iegūstot doktora grādu psiholoģijā. Laika posmā no 1965. līdz 1998. gadam viņa bija Monreālas universitātes psiholoģijas profesore. Vīķe-Freiberga aktīvi darbojās arī Kanādas trimdas latviešu kopienā. Viņa veica pētījumus latviešu folklorā, šajā laika posmā sarakstot 9 grāmatas. Ir latviešu studentu korporācijas "Spīdola" biedrene.

1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā, un vadīja Latvijas Institūtu, kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad Saeimai neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu 1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas izvirzīja un ievēlēja par Valsts prezidenti.

Latvijas Valsts prezidentūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu divu prezidentūras termiņu laikā Vīķe-Freiberga ir bijusi ļoti populāra Latvijas iedzīvotāju vidū - viņas popularitātes reitings svārstījās no 70% līdz 85%. Viņa galvenokārt bija aktīva ārpolitikā. Vairai Vīķei-Freibergai bija liela loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā. Viņa bija arī stingra ASV politikas Irākā atbalstītāja. Vairākās no savām uzrunām viņa ir aicinājusi Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu. Viena no svarīgākajām viņas uzrunām bija 2006. gadā ASV Kongresā.

Vaira Vīķe-Freiberga dažkārt tikusi kritizēta par viņas relatīvo pasivitāti Latvijas iekšpolitikā, lai arī Satversme paredz ierobežotu prezidenta varu valstī. Tomēr vairākas reizes viņa ir iebildusi pret Saeimas lēmumiem, piemēram, 2006. gadā divas reizes atdodot atpakaļ izskatīšanai Saeimā jautājumu par "čekas maisu" publiskošanu, pret ko prezidente strikti iebilda. 2007. gada sākumā prezidente atbalstīja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdības lēmumu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.

2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans nosauca Vīķi-Freibergu par vienu no pasaules līderiem un minēja viņu kā vienu no iespējamajām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc viņa vadīšanas termiņa beigām. 2006. gada 16. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija izvirzīja Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja ANO Drošības padomes valstis Krievija un Ķīna, savukārt to atbalstīja Rietumeiropas un ASV pārstāvji. Vaira Vīķe-Freiberga ieguva trešo vietu divos no provizoriskajiem ANO dalībvalstu balsojumiem, taču 5. oktobrī atsauca savu kandidatūru. 2006. gada novembra beigās Rīgā notika NATO samits, kura rīkošanas tiesības Latvijai tika piešķirtas lielā mērā pateicoties Vīķes-Freibergas aktivitātei.

Bijušie Valsts prezidenti Valdis Zatlers un Vaira Vīķe-Freiberga 2011. gada 8. jūlija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā Andris Bērziņš nodeva prezidenta svinīgo solījumu

Pēc prezidentūras[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc prezidentūras Vaira Vīķe-Freiberga aktīvi darbojas starptautiskajā politikā. Kopš 2013. gada decembra viņa ir Madrides kluba prezidente[1] un Eiropas Padomes Ārlietu komisijas biedre, vairāku fondu Goda patronese. Eiropas Grāmatu balvas Atbalsta komitejas locekle. 2007. gada decembrī viņa tika ievēlēta par Eiropas Savienības Nākotnes (2020-2030) Pārdomu grupas viceprezidenti un 2008. gadā kļuva par Eiropas Iecietības un izlīguma padomes locekli un 2008. gada pavasarī bija ielūgta par Vecāko līdzstrādnieci (Fellow) Harvardas universitātes Džona F. Kenedija Valsts vadības skolas Politikas institūtā. Vadīja Eiropas Zinātnes padomes izvērtēšanas ekspertu komisiju (2008). Hāgas starptautiskās krimināltiesas Upuru kompensācijas padomes locekle kopš 2009. gada.

2007. gada 18. jūlijā Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar vīru nodibināja firmu "VVF Consulting".[2]

Ģimene[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1960. gada Vaira Vīķe-Freiberga ir precējusies ar Imantu Freibergu, Kvebekas universitātes datorzinātņu profesoru. Viņiem ir divi bērni, Kārlis un Indra. 2010. gadā Indrai piedzima dēls vārdā Ivars, bet 2013. gadā pasaulē nāca Kārļa un viņa sievas Lindas meita Alise.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Guntis Ulmanis
Latvijas Valsts prezidents
1999. gada 8. jūlijs2007. gada 7. jūlijs
Pēctecis:
Valdis Zatlers