Ārlavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Ārlavas pagasts
Ārlavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Talsu novads
Centrs: Valdemārpils
Kopējā platība:[1] 134,1 km2
 • Sauszeme: 128,1 km2
 • Ūdens: 6,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 701
Blīvums (2023): 5,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.valdemarpils.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Erwahlen
krievu: Эрваленская
Ārlavas pagasts Vikikrātuvē

Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Valdemārpils pilsētu un robežojas arī ar sava novada Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Rojas un Vandzenes pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bašķiņkalns, Biedrkalns, Krievkalns, Māņkalni, Rūgumkalni, Svētkalns.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amulupīte, Āpšvalks, Benerupe, Brantu grāvis, Grīva, Kampargrāvis, Kazpurgrāvis, Ķēšupe, Lejasdonava, Riepaldu grāvis, Roja, Undra, Vēruma grāvis, Zoķupe, Žulniekvalks.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audze, Baltezers, Ēmužezers, Lingas ezers, Lubezers, Melnezers, Nojniekezers, Pils ezers, Sasmakas ezers, Skolas ezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alkšvads, Cunces purvs, Griķlībpurs, Kazpurs, Liepmuižpurs, Sārajpūņa.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas dabas lieguma Zemgaļu purvs dienvidu daļa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta, kas rakstu avotos minēta kopš 1231. gada. Kā administratīva vienība Ārlavas pagasts izveidojās 1866. gadā. Pagasta iedzīvotāji 1870. gadā nodibināja zemnieku palīdzības biedrību, 1880. gadā — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. gadā — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī (226,9 km², 4257 iedzīvotāji 1935. gadā).(1925 gadā - 3764 ,1930 - 4048 iedzīvotāji)

Mūsdienu Ārlavas pagasta teritorijā atradās Ārlavas muiža (Gut Erwahlen, Ārlava), Cunces muiža (Gut Zunzen, Cunces), Lubezeres muiža (Gut Lub-Essern, Lubezere), Nogales muiža (Gut Nogallen, Nogale), Popragas muiža (Gut Popraggen, Poprags), Saslaukas muiža (Gut Seßlauken).

Tagadējais Ārlavas pagasts izveidojusies pēc otrā pasaules kara, aizņemot pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta. 1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ārlavas ciemu 1956. gadā pievienoja Valdemārpils pilsētai, izveidojot Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju. Tai 1965. gadā pievienoja arī daļu Lubes un Vandzenes ciemu.[4] 2009. gadā iekļauta Talsu novadā kā no Valdemārpils atsevišķa administratīvā teritorija. 2010. gada Valdemārpils lauku teritoriju pārdēvēja par Ārlavas pagastu.[5] 2011. gada 28. aprīlī daļu pagasta teritorijas (Dižliepas un Riepaldciemu) pievienoja Valdemārpils pilsētai.[6]

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19692 000—    
19791 637−18.1%
GadsIedz.±%
19891 301−20.5%
20001 175−9.7%
GadsIedz.±%
20111 049−10.7%
2021741−29.4%

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārlavas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[7]
Latvieši (966)
  
95.0%
Krievi (14)
  
1.4%
Cita un neizvēlēta (37)
  
3.6%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākas apdzīvotās vietas ir Lubezere, Ārlava, Nogale, Jaunciems, Laukmuiža, Kroņmuiža, Ambrakas.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”
  6. «Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. janvārī.
  7. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 25.01.2023.