Valdis Birkavs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valdis Birkavs
Valdis Birkavs

Valdis Birkavs 2011. gadā


Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 15. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Ivars Godmanis
Pēctecis Māris Gailis

Amatā
1994. gada 19. septembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Māris Gailis
Andris Šķēle
Guntars Krasts
Vilis Krištopans
Priekštecis Georgs Andrejevs
Pēctecis Indulis Bērziņš

Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Ingrīda Labucka
Pēctecis Ingrīda Labucka

Dzimšanas dati 1942. gada 28. jūlijā (71 gads)
Rīga, Ostlande Valsts karogs: Vācija, tagad - Latvijas Republika Valsts karogs: Latvija
Politiskā partija PSKP
Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs (e) Aina Birkava
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Valdis Birkavs (dzimis 1942. gada 28. jūlijā) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors. Latvijas juristu biedrības dibinātājs un pirmais prezidents.[1]

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Birkavs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 47. vidusskolā (absolvējis 1957. gadā), industriālajā politehnikumā (1961. gadā ieguvis kvalifikāciju tehniķis tehnologs). 1969. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitāti ar jurista diplomu.[2] 1978. gadā aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā un ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu.[3]

1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis ievēlēts Augstākajā Padomē,[4] bet 1993. gadā kļuva par vienu no Latvijas Ceļa dibinātājiem. 1993. gada vasarā partija uzvarēja 5. Saeimas vēlēšanās un Birkavs kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Pēc Birkava valdības izjukšanas 1994. gada vasarā, Valdis Birkavs kļuva par Ārlietu ministru, šajā amatā paliekot 5 gadus piecu dažādu valdību sastāvā, atkāpjoties no amata 1999. gadā.

1999. gada jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanās Birkavs bija Latvijas Ceļa kandidāts un ieguva 2. vietu, par prezidentu kļūstot Vairai Vīķei-Freibergai. Pēc tam viņš kļuva par Tieslietu ministru A. Šķēles trešajā kabinetā, šajā amatā esot līdz 2000. gadam.

Patlaban vada starptautiskās programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas pārstāvniecību.[5]

2000. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[4]

2009. gada decembrī parādu dēļ par vairāku miljonu latu vērtu kredītu, kas ņemts četru zemes īpašumu iegādei Latgalē, tika arestēti V. Birkava bankas konti.[6]

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Birkavs ir precējies ar juristi Ainu Birkavu, pārim ir dēls.[3]

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinātne — pret noziedzību. Rīga: Avots, 1986

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dr.iur Valdis Birkavs, biogrāfija SIA BIROJS 2000 mājaslapā
  2. Valdis Birkavs, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 28.07.2008
  3. 3,0 3,1 Valdis Birkavs, ministra CV Ārlietu ministrijas mājaslapā, informācijas aktualitāte 16.07.1999, informācija iegūta 28.07.2008
  4. 4,0 4,1 Valdis Birkavs, šķirklis enciklopēdijā "Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa", publicēts 2000. gada augustā, informācija iegūta 28.07.2008
  5. «Apollo» videočatā Valdis Birkavs, raksts un video portālā apollo.lv (09.11.2004)
  6. Arestēti ekspremjera Birkava īpašumi. Delfi (2009.12.22.).
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ivars Godmanis
Latvijas Ministru prezidents
1993. gada 3. augusts1994. gada 15. septembris
Pēctecis:
Māris Gailis
Priekštecis:
Georgs Andrejevs
Latvijas ārlietu ministrs
1994. gada 19. septembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Indulis Bērziņš
Priekštecis:
Ingrīda Labucka
Latvijas tieslietu ministrs
1999. gada 16. jūlijs2000. gada 5. maijs
Pēctecis:
Ingrīda Labucka