Valentīns Kirilovs

Vikipēdijas lapa
Valentīns Kirilovs
Валентин Фёдорович Кириллов
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 22. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rostova pie Donas, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2017. gada 11. jūnijā (79 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās šahists

Valentīns Kirilovs (krievu: Валентин Фёдорович Кириллов; 1938. gada 22. marts Rostova pie Donas2017. gada 11. jūnijs Rīga[1]) bija Latvijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu sācis spēlēt trīspadsmit gadu vecumā. Trenera Jāņa Krūzkopa audzēknis. Pārstāvējis Latvijas komandu PSRS junioru komandu šaha čempionātos (1954, 1957). 1956. gadā izpildījis PSRS sporta meistarkandidāta normu. Divas reizes kļuvis par Rīgas vicečempionu šahā (1956, 1964). No 1957. gada līdz 1960. gadam dienējis Padomju armijā. Dienesta laikā piedalījies vairākos šaha turnīros, tajā skaitā 1958. gada Kuibiševas pilsētas šaha čempionātā, kurā izcīnījis 3. vietu (uzvarējis Ļevs Polugajevskis), un 1960. gada PSRS Bruņoto spēku individuālā čempionāta finālā Rīgā.[2] Pēc atgriešanās no armijas divas reizes izcīnījis otro vietu Latvijas komandu šaha čempionātā RVR komandas sastāvā (1961, 1962). 1965. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā. 1967. gadā kļuvis par Latvijas komandu šaha čempionāta uzvarētāju. Tajā pašā gadā piedalījies PSRS šaha čempionātā Harkivā.[3]

1968. gadā pirms Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla pretendentu pusfināla mača Mihails TālsViktors Korčnojs[4] iesaistīts Tāla treneru komandā. Sadarbība turpinājusies nākamos astoņus gadus. Kopš 1971. gada PSRS šaha čempionāta fināla kļuvis par vienīgo Tāla treneri sekundantu.[5] Sadarbība ar Pasaules eksčempionu šahā turpinājusies līdz 1976. gadam, kad pēc dalītas 2.-4. vietas starpzonu turnīra Bīlē Tāls cietis neveiksmi papildu turnīrā Varēzē par pretendentu ceļazīmi pret Lajošu Portišu.[6]

Vairākkārt piedalījies Latvijas šaha čempionātos, kuros labāko panākumu guvis 1977. gadā, kad izcīnījis 4. vietu. 1979. gadā uzvarējis sporta biedrības "Daugava" šaha čempionātā.[7] Četras reizes pārstāvējis sporta biedrības Daugava komandu PSRS kausa izcīņā šahā (1966, 1968, 1971, 1974).[8] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piedalījies starptautiskajos šaha turnīros Ungārijā, Polijā, Somijā, Francijā, Čehijā, bet Vācijas šaha bundeslīgā pārstāvējis komandas Godesberger SK (Bonna) un Brackel (Dortmunde).

Pazīstams kā Latvijas šaha dzīves organizētājs. Dažādos laikos bijis Apvienotā republikāniskā šaha un dambretes kluba direktora vietnieks, Latvijas šaha federācijas atbildīgais sekretārs un izpilddirektors, Latvijas šaha izlases galvenais treneris. Strādājis arī kā šaha treneris Nikaragvā, Kolumbijā un Vācijā.

Ilggadējs žurnāla "Šahs" līdzstrādnieks, publicējis rakstus par šahu dažādos periodiskos izdevumos. Bijis autors grāmatām par Andreja Sokolova un Artura Jusupova pretendentu finālmaču Rīgā 1986. gadā, par Hermani MatisonuĢēnija zīmogs. H.Matisona etīdes un uzdevumi (Rīga, 1990) un Pāri savam laikmetam (Rīga, 1994). Sevišķi lielu ieguldījumu devis Mihaila Tāla šaha daiļrades apzināšanā, publicējot sešos sējumos grāmatu Mihails Tāls. Daiļrade (Rīga, 1996—2002), kurā apkopotas visas pieejamās Tāla šaha partijas, kā arī papildus sējumu Runā un rāda Tāls (Rīga, 2006), kurā savāktas Tāla dažādu laiku intervijas preses izdevumiem. 2016. gadā izdevis savu atmiņu grāmatu Mihs. Miša. Mihails Tāls, kurā dalījies personīgajos iespaidos par Tālu.

Vietas Latvijas šaha čempionātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • В. Кириллов (автор-составитель) "Финальный матч претендентов на звание чемпиона мира по шахматам: Соколов - Юсупов", Рига, 1986.
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Печать гения: этюды и задачи Г. Матисона", Рига, 1990.
  • V. Kirilovs "Pāri savam laikmetam", Rīga, 1994.
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Михаил Таль. Творчество. Том I: 1949 - 1961", Рига, 1996. ISBN 9984-9078-8-0
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Михаил Таль. Творчество. Том II: 1962 - 1967", Рига, 1998. ISBN 9984-9229-7-9
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Михаил Таль. Творчество. Том III: 1968 - 1973", Рига, 1998. ISBN 9984-9229-9-5
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Михаил Таль. Творчество. Том IV: 1974 - 1979", Рига, 2001. ISBN 9984-670-25-2
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Михаил Таль. Творчество. Том V: 1980 - 1986", Рига, 2002. ISBN 9984-670-37-6
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Михаил Таль. Творчество. Том VI: 1987 - 1992", Рига, 2002. ISBN 9984-670-49-X
  • В. Кириллов (автор-составитель) "Говорит и показывает Таль." Рига, 2006. ISBN 9984-670-61-9
  • В. Кириллов "Мих, Миша, Михаил Таль" Рига, 2016. ISBN 978-9934-14-837-8

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. (1980), Latvijas šahistu jaunrade, Rīga, Avots., 33. — 36. lpp.
  • Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]