Valgundes pareizticīgo klosteris

Vikipēdijas lapa
Valgundes pareizticīgo klosteris
Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca
Valgundes pareizticīgo klosteris (Latvija)
Valgundes pareizticīgo klosteris
Valgundes pareizticīgo klosteris
Vispārējā informācija
Dibināts 1895, Karogs: Krievija Krievijas Impērija
Ģeogrāfiskā informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Valgundes pagasts, Jelgavas novads, Latvija
Koordinātas 56°41′0.57″N 23°41′49.37″E / 56.6834917°N 23.6970472°E / 56.6834917; 23.6970472Koordinātas: 56°41′0.57″N 23°41′49.37″E / 56.6834917°N 23.6970472°E / 56.6834917; 23.6970472

Valgundes pareizticīgo klosteris, arī "Kristus Apskaidrošanās Tuksnesis", Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris ir Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera filiāle, kas atrodas Valgundes pagastā, Jelgavas novadā.[1]

1894. gadā Krievijas imperators Aleksandrs III Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo kopienai uzdāvināja zemes gabalu Kurzemes guberņā, Kurzemes vicegubernators ierādīja 189 hektārus lielu mežainu teritoriju Valgundes tuvumā. Teritorija tika nosaukta par Tuksnesi (Pustiņu). 1895. gadā ieradās pirmās kopienas māsas. 19. gadismta beigās uzceltas divas baznīcas: no koka celtā Kristus Apskaidrošanās notikumu godinošā un kapela Tuksneša aizbildnim Svētajam Jānim Pakāpniekam. Vēl klostera māsām tika uzcelta dzīvojamā ēka. 1900. gadā uzcelta viesu māja, atvērta draudzes skola. 1902. gadā līdz ar kopienas pārsaukšanu par klosteri Valgundes klosteris kļuva par tā filiāli. 1908. gadā iesvētīta otra koka baznīca par godu Jānim Pakāpniekam un Radoņežas Sergijam.[1]

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā klostera iemītnieces devās bēgļu gaitās uz Novgorodu, uz klostera zemes ierīkoti vācu karavīru kapi. Pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā zeme tika nacionalizēta. Latvijas PSR laikā, lai nopelnītu dārzeņus, klostera iemītnieces strādājušas kolhozā.[1]

Nozīmīga svētceļojumu vieta. 1991. gada 15. novembrī Jāņa Pakāpnieka ikona sākusi izdalīt mirres, kas Pareizticīgo baznīcā tiek uzskatīts par Dieva svētības zīmi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 642.—643. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]