Valles kauja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valles kauja
Poļu-zviedru karš (1600-1629)
Gustav II of Sweden.jpg
Kaujas uzvarētājs - Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs
Datums 1626. gada 7. janvāris
Vieta Valle, (tagad Vecumnieku novads, Latvija)
Iznākums zviedru uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg Polija-Lietuva
Komandieri
Gustavs II Ādolfs, Zviedrijas karalis Jans Staņislavs Sapeha
Spēki
1000 kājnieki
2100 jātnieki
6 lielgabali
7000 karavīri
5 lielgabali
Upuri
1500 karavīri, 3 lielgabali

Valles kauja bija kauja Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas karaspēkiem. Tā risinājās 1626. gada janvārī Kurzemes un Zemgales hercogistē netālu no Valles muižas (vācu: Wallhof, tagad Valle).

Kaujas norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1626. gada sākumā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs uzzināja, ka Lietuvas maršala Jana Staņislava Sapehas vadībā uz dienvidaustrumiem no Valles muižas tiek pulcināts liels karaspēks iebrukumam Vidzemē. Zviedri spēja mobilizēt 38 kājnieku un 24 jātnieku rotas un 7. janvārī Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem - aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem - sasniedza Valli. Polijas-Lietuvas armija nebija gaidījusi tik ātru zviedru uzbrukumu un sakārtojās aizsardzības kaujai mežā starp Valles un Šmīdes muižām. Zviedru jātnieki izdzina pretiniekus no meža, bet zviedru karaspēka somu jātnieki atsvieda atpakaļ uzbrūkošos poļu huzārus. Sapehas pavēle atkāpties izrādījās novēlota un atkāpšanās pārvērtās bēgšanā. Zviedri nogalināja trīs ceturdaļas poļu un lietuviešu kājnieku, bet lielākā daļa jātnieku izbēga. Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi.