Valmieras Drāmas teātris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valmieras Drāmas teātris
Valmieras drāmas teātris.JPG
Pamatinformācija
Adrese Lāčplēša iela 4, Valmiera, LV-4201
Koordinātas 57°32′22″N 25°25′34″E / 57.53944°N 25.42611°E / 57.53944; 25.42611Koordinātas: 57°32′22″N 25°25′34″E / 57.53944°N 25.42611°E / 57.53944; 25.42611
Arhitekts Modris Ģelzis
Dibināta(-s) 1923. gadā
Vadība
Direktors Evita Sniedze
Zāles
Lielā zāle 443
Apaļā zāle 100
Mansards 100
vdt.lv/lv/

Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un visā Vidzemē. Tā pirmsākumi meklējami jau 1919. gadā, kad tika dibināts Valmieras Padomes teātris. Pēc Otrā pasaules kara teātri nosauca par Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātri un to vadīja Pēteris Lūcis.[1] Vairākas nozīmīgas izrādes Valmieras teātrī iestudējuši režisori Oļģerts Kroders un Māra Ķimele. Pašreiz teātri vada direktore Evita Sniedze.

Kopš 1999. gada teātrī notiek Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls, ko rīko reizi trijos līdz piecos gados.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras teātra pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gs. 80. gados Valmierā blakus Sv.Sīmaņa baznīcai tiek uzcelts Latviešu biedrības nams (tagadējā Valmieras Drāmas teātra ēka)[3], kuram 1885.g. tiek uzcelta piebūve ar skatuvi un zāli. Šeit 1905. gadā tiek uzvestam Rūdolfa Blaumaņa lugas "Indrāni" un "Ugunī", kurās autors pats spēlē galvenās lomas. [2][4]

Valmieras Padomes teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu darbību uzsāka 1919.gada 29.martā, un to vadīja Valmieras apriņķa Izglītības nodaļa. Teātris bija Padomju Savienības ievests teātris, lai uzturētu tautas jautrību. Tā režisors bija Jānis Zariņš, un teātra atklāšanā tika izrādīta Emīla Verhārena aģitējošā drāma “Ausmā”, kas tika izrādīta visā Latvijas teritorijā. 1919.gada 22. maijā teātris savu darbību pārtrauca[5] [6][7][2]

Valmieras Drāmas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923.gads tiek saukts par Valmieras Drāmas teātra dzimšanas gadu, kad sāk darboties pirmais profesionālais Valmieras teātris. [6][2] Aktieris, režisors un teātra kritiķis Frīdrihs Dombrovskis-Dumbrājs paralēli darbam kultūras namā "Ziemeļblāzma"[8] izveidoja pirmo aktieru trupu Valmierā. [7]

Valmieras Latviešu biedrības teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1926.gada beigās teātri savā ziņā pārņem Latviešu biedrība, un maina tā nosaukumu uz "Valmieras Latviešu biedrības teātris".[6]1929. gadā Valmieras, Valkas un Rūjienas aktieru trupas apvienojas un Valmieras teātrī izveido "Ziemeļlatvijas teātra biedrību"[2][9][6]. Šajā laikā Valmieras teātrī darbojās 10-12 profesionāli aktieri. [10]

Ziemeļlatvijas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1930. gadā teātris tiek pārdēvēts par "Ziemeļlatvijas teātri", un 1930.g.5.oktobrī ar Aspazijas lugu "Torņa cēlājs" tas tiek atklāts no jauna. Tuvāko desmit gadu laikā pirmizrādes tiek spēlētas vispirms Valmierā un pēc tam Cēsīs, Rūjienā un Valkā. 1932.g. par teātra vadītāju kļūst Alfrēds Zommers, kuru vēlāk 1935. gadā nomaina Žanis Veinbergs (Vīnkalns). [2] 1940.g. "Ziemeļlatvijas teātri" likvidēja, un uz tā bāzes Valmierā turpināja darbu "Strādnieku arodbiedrības pašdarbības teātris".[6]

Valmieras teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941.-1944. gadam teātra nosaukums ir Valmieras teātris. [11] 1943. gadā pirmo lugu Valmieras teātrī iestudē Pēteris Lūcis (1907–1991). [2]

Valsts Valmieras drāmas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc neilga klusuma brīža 1944.gadā darbu sāk LPSR Valsts Valmieras drāmas teātris Raiņa izrādi "Pūt' vējiņi". Galvenais režisors ir Žanis Vīnkalns.[2]  Pēc 2.pasaules kara Valmieras pilsēta ir izpostīta. Vecpilsētā saglabājusies vien slimnīcas ēka, viesnīca un teātris.[3] Ar LPSR MP 1948.g.13.marta lēmumu tiek apvienoti Valsts Latgales drāmas teātris un Valsts Valmieras drāmas teātris. 1948. gadā savu darbu kā režisore sāk Anna Lācis un 2 gadus vēlāk kļūst par galveno režisori. Līdz 1953. gadam teātris bija padots LPSR MP Mākslas lietu pārvaldei. [6]

Leona Paegles Valsts drāmas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1953.gadā tika apvienoti Jelgavas un Valmieras Valsts drāmas teātri, iegūstot nosaukumu Leona Paegles Valsts drāmas teātris. No 1953. gada aprīļa teātris tiek nodots LPSR Kultūras ministrijai. [6] 1957. gadā Anna Lācis dodas pensijā, un viņas vietu ieņem Pēteris Lūcis, kas 1943. gadā Valmieras teātrī iestudējis R. Blaumaņa lugu "Indrāni".

Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1957. gada līdz 1988.gadam Valmieras teātris tiek nosaukts par Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātri.[11] Teātra trupai 1961. gadā pievienojas aktieri no Daugavpils teātra, kas tiek reorganizēts, un 1964. gadā teātrī ierodas režisors Oļģerts Kroders no Liepājas teātra. [2]

1969. gadā Valmierā sāk strādāt Annas Lācis mazmeita, režisore Māra Ķimele. M.Ķimenei darbojoties kopā ar O.Kroderu, Valmieras teātris kļūst par nozīmīgu latviešu modernās režijas centru. 1972. gadā teātrī tiek iestudēta V.Šekspīra traģēdija "Hamlets". 1974. gadā O. Kroders dodas atpakaļ uz Liepājas teātri, lai kļūtu par galveno režisoru, taču viņa vietā Valmierā no Maskavas teātra institūta ierodas divdesmit četrus gadus vecais Valentīns Maculevičs. 1975. gadā M. Ķimeles režijā tiek iestudēta sengrieķu traģēdija "Mēdeja" . Pirmo reizi luga tiek uzvesta ārpus teātra telpām - Sv. Sīmaņa baznīcas telpās. [2]

1985. gadā par teātra direktoru kļūst Pēteris Sūcis, kura vadībā tiek uzsākta teātra ēkas rekonstrukcija. 1987. gadā tiek nojauta vecā teātra ēka, un izrāžu mēģinājumi notiek Vaidavas Kultūras namā, bet izrādes uz dažādām skatuvēm. [2]

1988. gadā Valentīna Maculeviča vadībā tiek iestudēta Raiņa luga "Daugava", kuras laikā pirmo reizi skan Mārtiņa Brauna dziesma "Saule, Pērkons, Daugava".

1990.gadā no teātra aiziet Māra Ķimele un Valentīns Maculevičs. [2]

Valmieras Drāmas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991.g.8.martā Latvijas Republikas likumdošanā tika mainīts Valmieras teātra nosaukums pēdējo reizi. [12] 1991.gada jūlijā mirst Pēteris Lūcis. Teātrī sāk darboties tādi režisori kā Felikss Deičs un Varis Brasla.

1994.gadā ekspluatācijā tiek nodota Apaļā zāle un tiek atsākts darbs teātra telpās. Pēc F. Deiča iestudējuma A.Čehova darbam "Ivanovs" teātrī pārliecinoši atgriežas klasiskā dramaturģija. 1996.gada nogalē notiek pirmā izrāde Lielajā zālē.[2] 1997.gadā tiek pārtraukti jaunās teātra ēkas būvdarbi sakarā ar atbildīgo amatpersonu nesaskaņoto darbību.[13]

Kopš 1996. gada regulāri iegūst nominācijas un balvas Latvijas teātra gada skatē, 10 gadu laikā saņemot vairāk kā 80 nomināciju un 22 balvu. [14]

1999.gadā notiek pirmais Rūdolfa Blaumaņa teātra mākslas festivāls. Teātra festivāls notiek reizi trijos līdz piecos gados un tas ir veltīts izcilā latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa un viņa laikabiedru, 20. gs. sākuma dramaturgu daiļrades aktualizēšanai. [15][5]

2002.gadā teātrī atgriežas režisors Oļģerts Kroders un iestudē savas klasiskās izrādes, kā, piemēram, "Marija Sjuarte", "Hamlets", "Idiots", "Karalis Līrs". [2]

2004.gadā tiek pabeigta jaunās teātra ēkas celtniecība.[3]

2005.gadā mirst Pēteris Sūcis[16] un 2006. gadā par teātra direktori kļūst Evita Sniedze. Tuvākajos gados teātrī darbu sāk tādi režisori kā Mārtiņš Eihe, Viesturs Meikšāns, Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš.

2012.gadā mirst galvenais režisors Oļģerts Kroders. [2]

2013. gadā teātris svin savu 90. gadadienu. [2]

2015. gadā teātrī darbojas 30 štata un 15 ārštata aktieri un dažādu paaudžu režisori – Felikss Deičs, Varis Brasla, Mārtiņš Eihe, Indra Roga, Reinis Suhanovs, Jānis Znotiņš, Inese Mičule, Viesturs Meikšāns, Elmārs Seņkovs u.c.

Teātris regulāri saņem nominācijas un laureātu titulus Latvijas teātru Gada balvas ceremonijā Spēlmaņu nakts un atzinību starptautiskos festivālos.

Šobrīd Valmieras drāmas teātris ir atzīts par vienu labākajiem Latvijas teātriem. Teātris piedāvā ekskursijas teātra aizkulišu pasaulē, tikšanos ar iemīļotajiem aktieriem, iepirkšanos teātra salonā un iespēju nobaudīt kafiju īpašā gaisotnē.[14][17]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Buklets "Valmiera", izdots apgādā "Jumava", 2005
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 Valmieras Drāmas teātris. 2015. Vēsture. http://vdt.lv/lv/teatris/vesture. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  3. 3,0 3,1 3,2 Stikāns G. 2012. Vēsture. http://www.valmiera.lv/zina/par-valmieru/vesture . Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  4. Valmieras Drāmas teātris. 2011. Valmieras teātra vēsture. https://www.youtube.com/watch?v=HlBcij2iQdk . Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  5. 5,0 5,1 Kalnačs J. 2005. Valmiera. Rīga, Jumava, 36.lpp. ISBN 9984–05–911–1
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Latvijas valsts arhīvs. 2015. Valmieras Drāmas teātris. http://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&kods=300110194&vien=2. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  7. 7,0 7,1 Tišheizere E. 2013. Personīgā dzīve uz teātra vēstures fona. http://www.eliesma.lv/personiga-dzive-uz-teatra-vestures-fona. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  8. Rudene I. 2015. CD "Ziemeļblāzmas gids". http://www.rcb.lv/files/Databases/Ziemelblazma/Ziemelblazmas_gids_1886_1927.pdf . Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  9. Latvijas valsts arhīvs. 2015. Biedrība Ziemeļlatvijas teātris. http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&kods=500001660&vien=1. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  10. Klauverts S. 1978. Teātri Latvijā 1933.-1973. http://zagarins.net/jg/jg118/JG118_TEATRIS.htm. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  11. 11,0 11,1 Latvijas Nacionālais arhīvs. 2007. Fonda kartiņa. http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=-999994406&db_id=1. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  12. Latvijas Vēstnesis. 2015. Lēmums Nr. 73. http://m.likumi.lv/doc.php?id=65771. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  13. Kozule E. 2003. 15 gados Valmieras teātra rekonstrukcijā izlietoti 2,8 miljoni latu. http://www.building.lv/2-zinas/43426-15-gados-valmieras-teatra-rekonstrukcija-izlietoti-28-miljoni-latu. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  14. 14,0 14,1 Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 2015. Valmieras Drāmas teātris. http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/valmieras-dramas-teatris. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  15. Valmieras Drāmas teātris. 2015. R.Blaumaņa teātra festivāls. http://vdt.lv/lv/teatris/r-blaumana-teatra-festivals. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  16. BNS. 2005. Mūžībā aizgājis Valmieras teātra režisors Pēteris Sūcis. http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/muziba-aizgajis-valmieras-teatra-rezisors-peteris-sucis.d?id=11403817 .Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.
  17. Valmieras Drāmas teāris. 2015. Valmiera - Teātra pilsēta Latvijā. http://vdt.lv/lv/teatris/par-teatri. Resurss apskatīts 2015.g.10.aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]