Valmieras apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valmieras apriņķis
(1775—1949)
Valmieras apriņķis 1940. gadā Valmieras apriņķis 1940. gadā
Centrs: Valmiera
Platība (1935): 4624,2 km2
Iedzīvotāji (1935): 84744
Blīvums: 18.3 iedz./km2
Izveidots: 1775. gadā
Likvidēts: 1949. gadā

Valmieras apriņķis (vācu: Wolmarscher Kreis, krievu: Вольмарский уезд, igauņu: Volmarimaa) bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1775-1920), Latvijas Republikas (1920-1940) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Vidzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras apriņķis tika izveidots 1775. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, to atdalot no Cēsu apriņķa.

Tajā ietilpa apriņķa pilsēta Valmiera (Wolmar), pilsēta Limbaži (Lemsal) un 13 draudzes novadi: Aloja (Allendorf), Burtnieki (Burtneck), Dikļi (Dikkeln), Limbaži (Lemsal), Matīši (Matthäi), Rubene (Pappendorf), Liepupe (Pernigel), Straupe (Roop), Rūjiena (Rujen), Salacgrīva (Salis), Mazsalaca, (Salisburg), Umurga (Ubbenorm), Valmiera (Wolmar).

1913. gadā Valmieras apriņķī bija 56 pagasti un 2 pilsētas:[1]

Pagasti

  • Ainažu (Haynasch)
  • Arakstu (Arras)
  • Augstrozes (Hochrosen)
  • Bauņu (Bauenhof)
  • Braslavas (Breslau)
  • Burtnieku (Burtneck)
  • Dauguļu (Daugeln)
  • Dikļu (Dickeln)
  • Idus (Idwen)
  • Ipiķu (Ippik)
  • Jaunburtnieku (Sternhof)
  • Jeru (Seyershof)
  • Katvaru (Kadfer)
  • Kauguru (Kaugershof)
  • Koku (Kokenhof)
  • Ķieģeļu (Kegeln)
  • Ķirbišu (Kürbis)
  • Ķoņu (Königshof)
  • Lādes (Ladenhof)
  • Lielstraupes (Groß-Roop)


  • Limbažu (Schloß Lemsal)
  • Lodes (Metzküll)
  • Mazstraupes (Klein-Roop)
  • Mujānu (Mojahn)
  • Mūru (Muremoise)
  • Nabes (Nabben)
  • Naukšenu (Naukschen)
  • Ozolu (Lappier)
  • Pāles (Sepkull)
  • Pernigeles (Pernigel)
  • Platera[2] (Moiseküll)
  • Pociema (Posendorf)
  • Puiķeles (Puikeln)
  • Raiskuma (Raiskum)
  • Rencenu (Ranzen)
  • Rozbeķu (Schloß Rosenbeck)
  • Rozenes (Koddiak)
  • Rujienas (Rujen-Großhof)
  • Sēļu (Sehlen)
  • Skulberģu (Kolberg)


  • Stalbes (Stolben)
  • Stienes-Duntes (Ulpisch-Ruthern)
  • Susikas[3] (Sussikas)
  • Sveiciema (Neu-Salis)
  • Ternejas (Rujen-Torney)
  • Umurgas-Sāruma (Ubbenorm-Saarum)
  • Ungurpils (Pürkeln)
  • Unguru (Orellen)
  • Vaidavas (Waidau)
  • Vainižu (Wainsel)
  • Valmieras (Wolmarshof)
  • Valtenberģu (Schloß Salisburg)
  • Vecates (Alt-Ottenhof)
  • Vecsalacas[4] (Alt-Salis)
  • Vilzenu (Wilsenhof)
  • Viļķenes (Wilkenhof)

Pilsētas

  • Limbaži (Lemsal)
  • Valmiera (Wolmar)

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gadā Stienes-Duntes pagasts tika sadalīts divos patstāvīgos: Stienes pagasts un Duntes pagasts [5]

1920. gadā viss Plātera pagasts (citos avotos saukts arī par Meizakilas pagastu[6][7]), izņemot dienvidrietumu sektoru ar dzelzceļa līniju, pievienots Igaunijai - (tagad Laatre Abjas pagastā, Viljandi apriņķī)[8].

1920. gadā Mujānu pagasts pārdēvēts par Imantas pagastu.[9]

1921. gadā Pernigeles pagasts pārdēvēts par Liepupes pagastu.[10]

No 1921. gada Raiskuma pagasts nodots Cēsu apriņķa pārvaldījumā.[11]

1924. gadā no Valmieras apriņķa tika atdalīti Lielstraupes pagasts, Mazstraupes pagasts, Rozbeķu pagasts, Stalbes pagasts un Unguru pagasts un piešķirti Cēsu apriņķim. Jaunvāles pagasts un Vecbrenguļu pagasts tika pievienoti Valmieras apriņķim no Valkas apriņķa.[12]

1925. gadā Imantas pagasts atkal pārdēvēts par Mujānu pagastu, Ķirbišu pagasts par Vitrupes pagastu, Koku pagasts par Kokmuižas pagastu, Mūru pagasts par Mūrmuižas pagastu, Puiķeles pagasts par Puikules pagastu, Skulberģu pagasts par Skaņkalnes pagastu, Svejciema pagasts par Svētciema pagastu, Ungurpils pagasts par Alojas pagastu, Umurgas-Sārumu pagasts par Umurgas pagastu, Valtenberģu pagasts par Mazsalacas pagastu, Vecbrenguļu pagasts par Brenguļu pagastu, Vecmuižas pagasts par Tūjas pagastu.[13]

Valmieras apriņķī 1927. gadā atradās 4 pilsētas un 2 miesti, vairāki miesti bez savas pašvaldības un 52 pagasti. Lielākās apdzīvotas vietas Valmieras apriņķi bija: Valmiera, Rūjiena, Matīši, Naukšēni, Mazsalaca, Staicele, Aloja, Ainaži, Salacgrīva un Limbaži.

1933. gadā Arakstu pagastu pievieno Lodes pagastam, bet Mūrmuižas pagastu - Kauguru pagastam (lēmums Vilzēnu pagastu pievienot Braslavas pagastam atlikts).[14][15]

1939. gadā Kokmuižas pagasts pārdēvēts par Kocēnu pagastu.[16]

Valmieras apriņķis bija 4624,2 km2 liels.[17] Tas robežojās ar Valkas apriņķi, Cēsu apriņķi un Rīgas apriņķi Latvijā un Pērnavas un Vīlandes apriņķiem Igaunijā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[18]

1940. gada sākumā Valmieras apriņķī bija 6 pilsētas un 50 pagasti:[19]

Pilsētas

Pagasti




Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras apriņķis 1947. gadā.

1947. gada 16.oktobrī no Valmieras apriņķa tika atdalīts Limbažu apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Valmieras apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļāva Rūjienas un Valmieras rajonos.[20]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  2. Citos avotos saukts par Meizakilas pagastu
  3. Vēlāk Vecmuižas pagasts
  4. Vēlāk Salacas pagasts
  5. Apstiprinati pagasti Valdības Vēstnesis - 1919.gada 27.septembris
  6. R.Greitjāne. Vidzemes bezzemnieku padomju darbība. 1986. 181.lpp.
  7. E. Andersons. Latvijas vēsture.1914-1920. 1967
  8. Austra Mieriņa. - Latvijas valsts robežas (1918-1940). - Latvijas zemju robežas 1000 gados. R., 1999.
  9. Valdības Vēstnesis. - 1920.gada 30.septembris
  10. Valdības Vēstnesis - 1921.gada 1.septembris
  11. Latvijas Sargs 1920.gada 10.decembris
  12. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  13. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  14. Latvijas Kareivis 1933.gada 25.janvāris
  15. Latvijas Kareivis 1933.gada 31.marts
  16. Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
  17. Valmieras apriņķis. 1937.
  18. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  19. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  20. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]