Valters fon Eberharts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Valters fon Eberharts (Friedrich Wilhelm Magnus Heinrich Walter von Eberhardt, 1862.—1944.) bija Prūsijas ģenerālis (1915), pirmais Vācijas kara aviācijas inspektors (1913). Komandēja Vācijas impērijas kājnieku karaspēka vienības Pirmajā Pasaules karā un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienības Latvijas Brīvības cīņu laikā. Vācu ģenerāļa Magnusa fon Eberharta jaunākais brālis.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valters fon Eberharts dzimis Berlīnē 1862. gada 7. janvārī prūšu ģenerālmajora Heinriha fon Eberharta ģimenē. 1878. gadā viņš beidza kadetu korpusu un kā leitnants uzsāka dienestu 5. gvardes grenadieru pulkā. 1909. gadā kļuva par Potsdamas apakšvirsnieku skolas komandieri. No 1912. gada bija 8. Tīringenes kājnieku pulka pulkvedis.

1913. gadā viņu iecēla par pirmo Vācijas impērijas kara aviācijas inspekcijas (Inspektion der Fliegertruppen) vadītāju. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru. No 1916. gada septembra līdz 1917. gada martam ģenerālis Valters fon Eberharts komandēja Vācijas impērijas 20. zemessardzes divīziju, pēc tam līdz 1918. gada februārim 45. rezerves divīziju. 1918. gada 27. februārī viņu iecēla par 37. divīzijas komandieri.

Pēc Novembra revolūcijas un Vācijas kapitulācijas viņu 1918. gada 30. decembrī iecēla par XX. armijas korpusa komandējošo ģenerāli Alenšteinā. 1919. gada sākumā viņš komandēja Austrumprūsijas Kulmas apgabala aizsardzību ar Polijas karaspēku, 22. februārī tika iecelts par 46. zemessardzes divīzijas komandieri vācu okupētajā Lietuvas daļā, kas 1919. gada aprīlī tika pārveidota par "Dienvidlietuvas brīvprātīgo brigādi" (Freikorps - Brigade Südlitauen) cīņai pret lieliniekiem.

Pēc ģenerāļa Rīdigera fon der Golca atsaukšanas 1919. gada 12. oktobrī tika iecelts par Rietumkrievijas armijas vācu daļu komandieri Kurzemē un Žemaitijā. Pēc Pāvela Bermonta-Avalova atkāpšanās no armijas pavēlnieka amata viņš no 1919. gada 10. novembra vadīja Jelgavas aizstāvēšanas operāciju un tālākās kaujas līdz 1919. gada decembra vidum pret Latvijas un Lietuvas karaspēkiem. Pēc tam viņš komandēja zemessardzes brigādi (Reichswehrbrigade 20.) Austrumprūsijā.

Miris 1944. gada 7. janvārī.

Memuāri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Walter von Eberhardt (Hg.): Unsere Luftstreitkräfte 1914-18. Ein Denkmal deutschen Heldentums. Vaterländischer Verlag C.A. Weller, Berlin, 1930 (vāciski)
  • Hans-Erich Volkmann: Der Bericht des Generalleutnants Walter von Eberhardt "Meine Tätigkeit im Baltikum", in: Zeitschrift für Ostforschung (ZfO) 13, 1964, S. 728–733 (vāciski)

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]