Valters fon Litvics

Vikipēdijas lapa
Valters fon Litvics
Walther von Lüttwitz
Valters fon Litvics (pa kreisi) un Gustavs Noske 1920. gadā
Valters fon Litvics (pa kreisi) un Gustavs Noske 1920. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 2. februārī
Bodlande, Vācija
(mūsdienās Bogacica (Bogacica), Klučborkas gmina, Karogs: Polija Polija)
Miris 1942. gada 20. septembrī (83 gadi)
Breslava, Trešais reihs
(mūsdienās Vroclava, Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās virsnieks
Bērni Smilo fon Litvics

Valters fon Litvics (vācu: Walther von Lüttwitz; dzimis 1859. gada 2. februāris, miris 1942. gada 20. septembris) bija vācu ģenerālis, kurš kļuva plaši pazīstams pēc dalības Kapa pučā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Silēzijā. Pirmā pasaules kara laikā ieņēma vairākus augstus amatus, tostarp vairākkārt komandēja dažādas brigādes. Pēc karadarbības beigām un Novembra revolūcijas, Rat der Volksbeauftragten, Vācijas pagaidu valdība, iecēla viņu par Reihsvēra vienību komandieri Berlīnē un tās apkārtnē. Šajā amatā 1919. gada janvārī ar brīvkorpusu palīdzību apspieda Spartaka sacelšanos.

Līdzīgi daudziem Reihsvēra virsniekiem, Litvics bija Versaļas miera līguma oponents. Īpašu viņa nepatiku izraisīja noteikumi par bruņoto spēku samazināšanu līdz 100 000 vīriem, brīvkorpusu izformēšanu un 900 Reihsvēra virsnieku atlaišanu, kuri tika apsūdzēti kara noziegumos. Viņš cerēja, ka būs iespējams ignorēt šo līguma daļu. Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Gustavs Noske Litvicu atlaida no vairākiem amatiem, 1920. gada martā viņš izlēma rīkoties. Izmantojot brīvkorpusa Marinebrigade Ehrhardt nevēlēšanos tapt izformētam, Litvics to pievilka pie Berlīnes robežas un vēlāk ar tā palīdzību okupēja Berlīni, kad Noske atteicās pakļauties viņa prasībām. Tā kā Litvicam un viņa biedriem pietrūka atbalsta no vecās elites un sabiedrības kopumā, tad apvērsums ilga tikai dažas dienas. Litvics, kurš apvērsuma valdībā ieņēma aizsardzības ministra amatu, 17. martā izbrauca no valsts uz Zviedriju.

Kādu laiku viņš dzīvoja Ungārijā, bet pēc amnestijas, 1924. gadā atgriezās dzimtenē. Bija Vācijas Tēvzemes partijas (vācu: Deutsche Vaterlandspartei) biedrs. Miris Breslavā 1942. gadā.

Valtera fon Litvica dēls ģenerālis Smilo fon Litvics arī bija Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām un Zobeniem kavalieris. Pēc kara kalpoja bundesvērā. Meitas vīrs ģenerālis Kurts fon Hammeršteins-Ekvords kādu laiku bija reihsvēra komandieris un bija pazīstams nacistu pretinieks.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]