Valērijs Brjusovs

Vikipēdijas lapa
Valērijs Brjusovs
Валерий Яковлевич Брюсов
Valērijs Brjusovs
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 13. decembrī
Maskava, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1924. gada 9. oktobrī (50 gadi)
Maskava, KPFSR, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, rakstnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs
Valoda krievu valoda
Literatūras virzieni simbolisms
Slavenākie darbi romāns Огненный ангел (1907)


Valērijs Brjusovs (krievu: Валерий Яковлевич Брюсов, dzimis 1873. gada 13. decembrī, miris 1924. gada 9. oktobrī) bija krievu dzejnieks, rakstnieks un literatūrzinātnieks, simbolisma virziena veidotājs krievu literatūrā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1873. gada 13. decembrī turīga Maskavas tirgotāja ģimenē. Studēja vēsturi Maskavas universitātē (1892-1899) un publicēja pirmos dzejoļus franču simbolisma stilā, kuros jūtama Bodlēra, Malarmē un Verlēna ietekme. 1903. gadā viņš izdeva Puškina vēstuļu zinātnisku izdevumu un vadīja laikrakstu "Svari" (Весы, 1904-1909). Tulkoja krieviski Vergīlija, Dantes, Gētes, Po darbus. 1909. gadā izdeva dzejas krājumu Все напевы (Visi dziedājumi). Tulkoja armēņu dzeju.

1914. gada janvārī Brjusovs atpūtās Maksimoviča sanatorijā Rūjienas ielā Jūrmalā, 26. janvārī Rīgas Latviešu biedrības telpās notika Brjusovam veltīts dzejas vakars ar banketu, kuru organizēja Kārlis Krūza. Ar runām uzstājās Atis Ķeniņš, Fricis Adamovičs un Viktors Eglītis.[1] Dzejoļu krājumā "Septiņas varavīksnes krāsas" (1914-1915) iedzīvināti arī Latvijas motīvi un tēli.

Krievijas pilsoņu kara laikā pieslējās boļševikiem. 1921. gadā nodibināja Literatūras un mākslas augstskolu Maskavā. Miris 1924. gada 9. oktobrī Maskavā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Brjusova un M. Gorkija apkopotais "Latviešu literatūras krājums" (1916).
  • Декаденты. (Конец столетия) (Dekadenti (Gadsimta beigas)). Drāma, 1893
  • Juvenilia (Jauneklīgie), dzeja, 1894
  • Chefs d’oeuvre (Šedevri), dzeja, 1895
  • Me eum esse (Tas esmu es), dzeja, 1897
  • Об искусстве (Par mākslu), 1899
  • Tertia Vigilia (Trešā sardze), dzejas krājums, 1900
  • Urbi et Orbi (Pilsētai un pasaulei), dzejas cikls 1903
  • Στεφανος (Vainags), dzeja, 1906
  • Земная ось (Zemes ass), stāstu un lugu krājums, 1907
  • Огненный ангел (Ugunīgais eņģelis), vēsturisks romāns, 1908
  • Испепеленный (Pārpelnotais), dzejas krājums, 1909
  • Все напевы (Visi dziedājumi), 1909
  • Ф. И. Тютчев. Смысл его творчества (F. Tjučevs. Viņa daiļrades jēga), 1911
  • Далекие и близкие (Tālie un tuvie), 1911
  • Зеркало теней (Ēnu spogulis), 1912
  • Алтарь победы (Uzvaras altāris), vēsturisks romāns, 1913
  • Семь цветов радуги (Septiņas varavīksnes krāsas), 1915
  • Юпитер поверженный (Izmisumā iedzītais Jupiters), 1916
  • Рея Сильвия, 1916
  • Последние мечты (Pēdējie sapņi), 1920
  • В такие дни (Tādās dienās), 1921
  • Дали (Tāles), 1922
  • Кругозор (Apvārsnis), 1922
  • Миг (Brīdis), 1922
  • Mea (Steidzies!), 1924

Tulkojumi no latviešu valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1916. gadā Petrogradā iespieda Brjusova un Gorkija apkopoto "Latviešu literatūras krājumu". Dzejas un prozas antoloģijā bija iekļauti gan tālaika latviešu literāti Rainis (dzeja, luga "Zelta zirgs"), Rūdolfs Blaumanis ("Nāves ēnā", "Salna pavasarī"), brāļi Kaudzītes ("Mērnieku laiku" fragmants), Aspazija, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Plūdons, gan iepriekšējās paaudzes autori Auseklis, Juris Alunāns, Andrejs Pumpurs.

1955. gada krieviski iespiestajos Raiņa kopotajos rakstos (Ян Райнис. Сочинения в 2 томах) iekļauti arī Brjusova tulkotie dzejoļi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Рижское счастье Валерия Брюсова Ксения Загоровская, "Открытый город" (krieviski)