Vangaži

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Vangaži (stacija).
Vangaži
Vangažu pilsētas centrs Vangažu pilsētas centrs
Vangažu ģerbonis
Ģerbonis
Vangaži (Latvija)
Vangaži
Vangaži
Koordinātas: 57°05′33″N 24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E / 57.09250; 24.54639Koordinātas: 57°05′33″N 24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E / 57.09250; 24.54639
Novads Inčukalna novads
Platība 5,1 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.) 3 839[1]
Blīvums 752,7 iedz./km²
Pilsētas tiesības no 1991. gada
Pasta indekss LV-2136
Mājaslapa www.vangazi.lv

Vangaži ir novada pilsēta Inčukalna novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas. Pilsētas tiesības kopš 1991.gada.

Ģeogrāfiskais stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta izveidojusies vietā, kur Piejūras zemienes Rīgavas līdzenums pāriet Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, kas ir zems, smilšains, vietumis plakans, citur viļņots. Vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 10-15 m, dažviet senkāpās — virs 20 m. Kvartāra nogulas zemes virspusē ir smilts, grants, mālaina smilts.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēreni silto un mitro klimatu nosaka pilsētas atrašanās Piejūras zemienes klimatiskajā rajonā. Gadā vidēji ir 21 skaidra, 166 mākoņainas un 178 dienas apmākušās dienas. Gada vidējā temperatūra ir +5,60 °C, jūlijā vidējā temperatūra ir +17 °C, janvāra vidējā temperatūra ir -5 °C. Zemākā fiksētā temperatūra -36 °C. Periods, kad gaisa temperatūra noslīd zem +8 °C (apkures sezona), ilgst vidēji 210-215 dienas gadā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vangažu apkārtne pieskaitāma Piejūras zemienes ģeobotāniskajam rajonam. To klāj lieli mežu masīvi, kas plašā joslā stiepjas no Inčukalna līdz Rīgai. Uz kāpu pauguriem aug sausie priežu sili un virsāji ar ķērpju un sūnu zemsegu. Vangažu meži piederīgi Rīgas zaļajai zonai. Tie sargā pilsētas gaisu no piesārņojuma, Gaujas krastus no erozijas, mazo upīšu un strautu ūdensteces.

Ūdeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vangaži atrodas 2,5 km no Gaujas, cauri pilsētai plūst tās pieteka Straujupīte. Uz rietumiem no pilsētas atrodas karjerezers, kas tiek izmantots atpūtai.

Vangažu pilsētas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes 19. gadsimta sākuma karte

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums radies no lībiešu, līvu vārdiem vang — strauta pļava un aži — vieta. Tātad "strauta pļavas vieta". Pirmoreiz minēts 17. gs., kad parādījās Vangažu muiža. Vācu valodā minēts nosaukums Wangasch. Īstenībā Vangaži, kā apdzīvota vieta, pastāvējusi jau daudz agrāk, bet ne tagadējās pilsētas robežās, apbūve — koka. Gauja tikusi izmantota tirdzniecībai, kuģošanai, zvejai, bijušas arī senās svētvietas, kur pielūgtas [elkdievības][1], netālu no tagadējiem Vangažiem, mežā, atrodas senkapi. Bijusi labi attīstīta amatniecība, iespējams arī lauksaimniecība. Nav ziņu, kas īsti notika ar Vangažiem, laikā kad iebruka vācu krustneši(12-13gs.), līdz pat 17 gs.kad parādījās Wangasch muiža. Vēlāk iedzīvotājus sāk uzskaitīt vietējā baznīcas draudze, informāciju var iegūt no 1925 gadā izdotās grāmatas:Sloka, L., J. Vidzemes draudžu hronikas. 1. daļa. Rīga: Valsts arhīvs, 1925. 335 lpp. (Valsts arhīva raksti. 3. sēj.). Allažu-Vangažu (Allasch-Wangasch)baznīcas draudze.[2]

Vangažu baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Vangažu evanģēliski-luterisko baznīcu ir ziņas kopš 17.gs. Sākotnēji tā bijusi neliela guļbūves ēka bez torņa. Jaunā mūra baznīca celta 1780.-1789. gadā, taču 1.pasaules kara laikā tā nopostīta. Pēc arhitekta Paula Kundziņa meta baznīca atjaunota 1935.gadā. Palikusi neskarta 2.pasaules kara laikā, tā izpostīta pēckara gados. Tikai 1990. gados baznīcā atgriezās padomju okupācijas laikā izgaiņātā draudze un veica atjaunošanas darbus, restaurēja altāri.

Manufaktūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vangažu apkārtne uz 1927. gada Latvijas armijas kartes

Stikla manufaktūra atradās tagadējās Vangažu stacijas tuvumā.

Vara manufaktūra, t. s. kaparāmurs, darbojās Vangažos 19.gs. sākumā un tajā izgatavoja svečturus, katlus, plīts riņķus. Gada laikā te ieguva 100 pudu vara lējuma. Varu veda no Pēterburgas. Kad 1816.gadā kaparāmuru pārcēla uz Ikšķili, līdz 1914.gadam Vangažos bija papīrfabrika, bet vēlāk neliela tekstilfabrika.

Papīra manufaktūra Straujupītes krastos atradās no 1816.gada līdz 1.pasaules karam. Izmantojot tvaika mašīnas, manufaktūra ražoja papi un papīru. Aizsprosti upes krastos ir saglabājušies vēl šodien. 1920. un 1930. gados papīrmanufaktūras vietā darbojās filca darbnīca.

Vangažu pilsētas attīstības jaunāko laiku vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vangažu apkārtne uz 1938. gada Latvijas armijas kartes

1955

  • tiek atklātas bagātīgas grants un smilts atradnes tur, kur tagad ir karjers pie rūpnīcas

1957

  • Vangažu karjerā ierodas pirmie strādnieki
  • sāk celt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu "Garkalne", vienstāvu un divstāvu dzīvojamās ēkas
  • izveidojas ciemats, kuru nosauc par Oktobra ciematu (110 iedz.)

1958

  • atklāj pirmo autobusu līniju no Rīgas līdz ciematam
  • rūpnīcas un ēku celtniecībā nodarbināti ieslodzītie
  • sāk strādāt pirmais pārtikas veikals

1959

  • darbu sāk Oktobra 7-gadīgā skola
  • ekspluatācijai nodod Kultūras namu
  • notiek rūpnīcas atklāšana
  • ieslodzītos pārved uz Rīgu, mājās ievācas iedzīvotāji (600 cilv.)
  • atver 4.celtniecības skolu, bērnudārzu-sili, feldšeru punktu

1961

  • 4.celtniecības skola saņem jaunu mācību korpusu ar labiekārtotu ēdnīcu
  • beidz eksistēt Oktobra ciems — tas kļūst par Vangažiem
  • nodibina Vangažu darbaļaužu deputātu padomi

1962

  • Oktobra 7-gadīgā skola pārtop par Vangažu 8-gadīgo skolu

1963

  • 4.celtniecības skola tiek pārdēvēta par 25.Vangažu pilsētas profesionāli tehnisko skolu
  • darbu sāk Vangažu automātiskā telefonu centrāle
  • Vangažos iedzīvotāju sastāvs ir visjaunākais republikā — vidēji 32 gadi

1964

1965

  • ekspluatācijai nodod 25.profesionāli tehniskās skolas kopmītni
  • skolā uzņem arī meitenes

1966

  • darbu sāk Vangažu sakaru nodaļa

1967

  • rūpnīca iegūst nosaukumu 1.dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca
  • rūpnīcā uzsāk gāzbetona izgatavošanu

1972

  • darbu sāk Vangažu vidusskola
  • atver bērnu bibliotēku

1974

  • uzceļ tiltu pār šoseju pagriezienā uz rūpnīcu

1976

1980

  • atver pieaugušo bibliotēku

1985

  • izveidojas ražošanas apvienība "Vangaži"

1990

  • virs Izpildu komitejas tiek svinīgi pacelts Latvijas Republikas sarkanbaltsarkanais karogs

1991

  • Vangaži iegūst pilsētas statusu
  • Vangažu darbaļaužu deputātu izpildu komiteja kļūst par Vangažu tautas deputātu padomi

1992

1993

  • tiek nodibināts "Vangažu Namsaimnieks"
  • nodibināta "Vangažu ambulance"
  • Vangažu pašvaldība pārņem ugunsdzēsēju depo

1994

  • Vangažu tautas deputātu padome kļūst par Vangažu pilsētas domi

1995

  • nodibināta P/U B/O "Vangažu Avots"

1996

  • P/U B/O "Vangažu Avots" pārtop par SIA "Vangažu Avots"

1997

  • nodota ekspluatācijai jauna katlu māja

1998

  • nodibina Vangažu mākslu skolu

1999

  • nodibina uzņēmumu SIA "Vangažu Sildspēks"

2000

  • tiek veikta pilsētas siltumtīklu rekonstrukcija
  • izstrādāts ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts

2001

  • kapitāli izremontēta Vangažu vidusskolas sporta zāle

2002

  • darbu uzsāk Vangažu koģenerācijas stacija
  • uzklāts mīkstais jumta segums vidusskolas aktu zālei, mācību korpusa jumtam;
  • kapličas remonts;
  • NVO (pensionāru padomes, invalīdu biedrības, Sarkanā Krusta pirmorganizācijas) telpu remonts Gaujas ielā 1
  • uzstādīta stiklotā autobusa pietura;
  • Gaujas ielā 18 (ambulance) veikts kāpņu telpas remonts
  • vidusskolā izveidota jauna datorklase;

2003

  • realizēts Nīderlandes MATRA projekts "Efektīvu attiecību veicināšana starp iedzīvotājiem un pašvaldībām Latvijā";
  • maijā uzstādīts pilsētas pulkstenis;
  • vasarā veikts bibliotēkas remonts;

2005

  • nomainīti logi Vangažu vidusskolā;
  • Smilšu ielā uztaisīts jauns spēļu laukums;
  • izremontētas autobusu pieturas;
  • noorganizēti un finansēti kursi namu apsaimniekotājiem;
  • pieņemts darbā izpilddirektors;
  • ieviesta DocLogix datorizētā lietvedība

2006

  • pieņemts darbā projektu vadītājs;
  • izremontēta vidusskolas aktu zāle.

Sabiedriskās organizācijas Vangažos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Invalīdu biedrības Vangažu nodaļa
  • Rīgas rajona pensionāru biedrības Vangažu nodaļa
  • Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība
  • Sarkanā krusta pirmorganizācija
  • Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).