Vapiti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vapiti
Cervus canadensis (Erxleben, 1777)
Vapiti
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Dzimta Briežu dzimta (Cervidae)
Apakšdzimta Briežu apakšdzimta (Cervinae)
Ģints Brieži (Cervus)
Suga Vapiti (C. canadensis)
Izplatība
Range map Cervus canadensis.jpg
Vapiti izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā.

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Ārēji vapiti ir līdzīgs Eiropas staltbriedim (Cervus elaphus). Šīs līdzības dēļ ilgu laiku valdīja uzskats ka tās ir vienas sugas divas pasugas. Tomēr 2004. gada DNS pētījumos noskaidrojās, ka tās ir divas atšķirīgas sugas.

Vapiti mājo mežos un mežmalās. Tas ir sastopams Ziemeļamerikā un Āzijas austrumos, kā arī ticis introducētas vairākās valstīs, kā Argentīna, Austrālija, un Jaunzēlande. Tie ir labi pielāgojušies jaunajiem dzīves apstākļiem un kļuvuši kaitīgi vietējām sugām, tām atņemot dzīves telpu.

Vapiti slimo ar dažām infekcijas slimībām, ar kurām var saslimt arī liellopi. Lai cīnītos ar slimību pārnēsāšanu, vapiti tiek vakcinēti, tādējādi ierobežojot slimību izplatību. Dažas Āzijas tautas vapiti ragus un ragu ādu izmanto tradicionālajā medicīnā. Vapiti ir iecienīts medījums, un to gaļa satur vairāk olbaltumvielu nekā liellopa vai vistas gaļa.[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemā vapiti izaug biezs kažoks, bet uz kakla garas krēpes, attēlā Kalifornijas vapiti (C. canadensis nannodes)
Vislielākā vapiti pasuga ir Rūzvelta vapiti (C. canadensis roosevelti)

Vapiti ir viens no lielākajiem briežu dzimtas dzīvniekiem pasaulē un viens no lielākajiem zīdītājiem Ziemeļamerikā un Austrumāzijā. Briežu dzimtā vienīgi alnis (Alces alces) un sambarbriedis (Rusa unicolor) ir lielāki par vapiti. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes par kādiem 40%. Tēviņa augums skaustā vidēji ir 1,5 metri, ķermeņa garums 2,5 metri, svars 320 kg. Mātītes vidējais augstum skaustā ir 1,3 metri, ķermeņa garums 2 m, svars 225 kg.[2] Pasugas savā starpā atšķiras ar ķermeņa lielumu, krāsu, ragu formu un lielumu. Vislielākā pasuga ir Rūzvelta vapiti, kura lielākais datētais tēviņš ir svēris 600 kg.[3] Tumšākais un sarkanākais ir Mandžūrijas vapiti, bet visgaišākais un mazākais ir Alašana vapiti.[4]

Kopumā vapiti kažoks ir sarkanbrūns vai dzeltenbrūns, ar tumšāk brūnu kaklu un kājām. Pasugas, kuras dzīvo teritorijās ar aukstām ziemām, aukstajam laikam sākoties, izaudzē biezu ziemas kažoku. Piemēram, Sibīrijā un Ziemeļamerikā dzīvojošie vapitiem, ziemai sākoties, izaug biezas kakla krēpes, toties Mandžūrijas un Alašanas vapitiem krēpes neaug.[5] Pavasarī ziemas kažoks tiek nomests un izaug jauns vasaras apspalvojums. Ziemā kažoki ir gaišāki un pelēkāki nekā vasarā. Arī mežā dzīvojošiem vapiti kažoki ir tumšāki kā tiem, kas dzīvo atklātā ainavā.[6] Mazuļiem piedzimstot, kažoki ir klāti ar gaišiem lāsumiem. Vasaras beigās tie iegūst pieaugušiem raksturīgu apmatojumu. Dažiem Mandžūrijas vapiti lāsumi uz muguras var saglabāties ilgāku laiku līdz tie kļūst nedaudz vecāki.[4] Visiem vapiti ir īsas astes.

Kā visiem atgremotājiem vapiti ir 4 kambaru kuņģis un barība tiek sagremota divas reizes. Pirmo reizi barība tiek saplūkta ātri, pavirši sakošļāta un norīta, bet otro reizi klusā un mierīgā vietā vapiti noguļas, lai barību atrītu un rūpīgi sakošļātu vēlreiz.

Ragi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieni no lielākajiem un skaistākajiem ragiem aug Klinšu kalnu vapiti (C. canadensis nelsoni)[7]

Tēviņiem ir krāšņi ragi, bet mātītēm ragu nav. Ragi izaug katru pavasari, bet ziemā tie tiek nomesti. Lielākie ragi ir apmēram 1,2 metrus plati un tie sver 18 kg.[8] Ragi ir viens no ātrāk augošajiem briežu orgāniem. Vienas dienas laikā tie izaug par 2,5 cm. Kamēr ragi aug, tie ir mīksti un klāti ar samtainu ādu. Ragiem vasarā nokaļķojoties un kļūstot cietiem, āda tiek noberzta pret kādu koku vai krūmu. Pieaugušam briedim katram ragam var būt 8 vai vairāk zari. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka žuburu lielumam nav saistība ar dzīvnieka vecumu, bet individuālām īpatnībām un pasugas veidu. Lai gan individuāli, jo vecāks briedis, jo lielāki ragi. Salīdzinot tos dažādām pasugām, tad lielākie ragi aug Tjanšana vapiti un Ziemeļamerikas pasugām, bet vismazākie Sibīrijas vapiti.[4] Salīdzinot ragus starp indivīdiem, lielākie ragi izaug tam briedim, kura testosterona līmenis ir augstāks.[9] Beidzoties riesta sezonai, ragi tiek nomesti.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vapiti ir sociāli dzīvnieki un veido viena dzimuma barus, izņemot riesta laiku
Riesta laikā tēviņš izveido harēmu, kurā ir 20 vai vairāk mātītes
Tēviņš sargā harēmu gan no konkurentiem, gan plēsējiem un tikpat kā neēd

Vapiti ir sociāli dzīvnieki, un pieauguši īpatņi veido viendzimuma barus. Tikai riesta laikā starp tēviņiem izceļas ķildas un domstarpības, kas tiek atrisinātas ragu cīņās, stiprākajam un veiklākajam izveidojot savu harēmu. Pirms cīņas tēviņi viens otram draud, viens otru novērtē un izvērtē, kā arī tie demonstrē pretiniekam sava ķermeņa un ragu lielumu.[10] Ja neviens neatkāpjas un nebēg, tad sākas cīņa ar ragiem. Reizēm tēviņi tiek nopietni savainoti. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, tēviņi zemē izrok bedri, kurā iečurā, un tad tie izvārtās savā urīnā. To kažoks piesūcas ar urīnu un, sajaucoties ar ķermeņa smakām, veido īpatnēju aromātu, kas uzbudina mātītes.[11]

Riesta laikā, sākot ar augusta sākumu, katram dominantam tēviņam ir savs harēms, ar kuru tas dzīvo kopā līdz ziemas sākumam. Harēmā ir apmēram 20 mātītes vai vairāk. Tēviņš to rūpīgi sargā no konkurentiem un plēsējiem.[12] Harēmu spēj izveidot tikai spēcīgs, labi attīstīts tēviņš. Pilnībā nobriedis tas ir apmēram 8 gadu vecumā. Tēviņi, kas ir 2 - 4 gadus veci un vecāki par 11 gadiem, parasti nespēj izveidot harēmu. Vientuļie tēviņi riesta laikā uzturas kāda liela harēma tuvumā un tam visur seko. Dominantais tēviņš laikā, kad tam ir harēms, ļoti maz ēd, un tas zaudē apmēram 20% no sava svara. Līdz ar to tēviņš, kurš nav pietiekami spēcīgs, nespēj noturēt harēmu vai pēc tam ir pārāk vājš, lai pārziemotu.[10]

Tēviņiem ir ļoti skaļa balss, kuru var dzirdēt vairāku kilometru attālumā. Riesta laikā tie tādējādi cenšas sasaukt mātītes. Mātītes parasti izvēlas to tēviņu, kura balss ir spēcīga un kura saucieni atskan samērā bieži.[13] Parasti tēviņi sauc agri no rītiem vai vakaros, kad sēžas migla un skaņa ceļo tālu. Tā sauciens atgādina pelēkā vilka gaudošanu.

Kad riesta laiks ir beidzies, tēviņi nomet ragus un atkal apvienojas vecpuišu baros. Vapiti, kuram nav ragu, sevi aizstāv ar priekškāju spērieniem. Barā tiem ir vieglāk sevi aizsargāt pret plēsējiem. Kamēr bars barojas, viens vai divi pārējos sargā un vēro apkārtni.[13]

Migrācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Migrējoši vapiti

Vapiti mēdz migrēt, īpaši tās pasugas, kas dzīvo kalnos. Pavasarī tie dodas augstāk kalnos, sekojot kūstošiem sniegiem, bet rudenī tie dodas lejup. Arī medību sezona iespaido vapiti migrāciju.[14] Ziemas laikā vapiti dod priekšroku mežiem. Koki dod patvērumu no vēja un noslēpj no medniekiem, kā arī ziemas periodā vapiti barojas ar koku mizām. Tikai Rūzvelta vapiti var uzskatīt par nometnieku, kas visu gadu dzīvo vienā un tai pašā vietā.[13]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vapiti barojas ar dažādām stiebrzālēm, ziedaugiem, koku un krūmu lapām, dzinumiem un atvasēm. Atšķirībā no aļņa, kas pamatā barojas ar koku lapām un dzinumiem, vapiti tāpat kā liellops pamatā barojas ar zāli.[15] Tam patīk baroties no rītiem un vakaros, bet dienas laikā meklēt klusu un apslēptu vietu, kur var nogulties un atgremot no rīta apēsto barību. Vasaras laikā tas ēd gandrīz visu laiku, uzņemot apmēram 9 kg barības dienā.[16]

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazuļi paliek kopā ar māti apmēram 1 gadu

Mātītes meklējas ļoti īsu laiku, vienu vai divas dienas, tēviņš ar to sapārojas 12 vai vairākas reizes. Beidzoties riesta laikam, harēms izjūk un vapiti veido atkal viena dzimuma barus. Mātītes pulcējas baros, kas sastāv no apmēram 50 pieaugušām mātītēm. Kad piedzimst mazuļi, tie tiek rūpīgi sargāti. Māte cenšas mazuļus pieturēt savā tuvumā. Ja mazulis aiziet pārāk tālu, tas tiek saukts atpakaļ. Lielos baros dienas laikā nepārtraukti notiek čalošana un blēšana. Ja baram tuvojas plēsējs, lielākās un spēcīgākās mātītes nostājas apkārt mazuļiem viena pie otras un cenšas plēsēju aizbaidīt ar priekškāju spērieniem. Tas ļoti bieži plēsējus arī aizbiedē.

Dzimumbriedumu mātītes sasniedz otrā gada rudenī, lai gan tas nekad nav ātrāk, kamēr mātīte ir sasniegusi 200 kg masu.[17] Grūsnības periods ilgst 240 - 262 dienas. Parasti piedzimst 1 vai ļoti reti 2 briedēni. Tas sver 15 - 16 kg. Kad pienāk laiks dzemdībām, mātīte atdalās no sava bara un vientulībā piedzemdē mazuli. Tā paliek viena ar jaundzimušo līdz tas ir pietiekami nobriedis, tādējādi samazinot risku piesaistīt plēsējus.[11] Parasti briedēnam ir 2 nedēļas, kad māte atgriežas barā. Tas tiek zīdīts ar pienu 2 mēnešus.[18] Sasniedzot 6 mēnešu vecumu, mazuļi ir apmēram tik lieli kā pieaudzis baltastes briedis.[19] Jaunie vapiti paliek kopā ar māti apmēram 1 gadu, kļūstot patstāvīgi apmēram ap to laiku, kad ir jādzimst jaunajai paaudzei.[13]

Vapiti nebrīvē dzīvo apmēram 20 gadus vai vairāk, bet savvaļā 10 - 13 gadus. Dažām pasugām, kuras dzīvo reģionos ar mazāk plēsējiem, tie savvaļā nodzīvo 15 gadus.[20]

Dabīgie ienaidnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilki ielenc vapiti

Galvenie vapiti ienaidnieki Ziemeļamerikā ir vilku un koijotu bari, kā arī pumas. Reizēm tiem uzbrūk brūnais vai melnais lācis.[13] Koijoti parasti medī jaunos vapiti, lai gan tie uzbrūk arī ziemas novārdzinātiem dzīvniekiem.[21] Āzijas galvenie vapiti ienaidnieki ir vilki, sarkanie suņi, brūnais lācis, Amūras tīģeris, Amūras leopards un sniega leopards. Reizēm mazuļiem uzbrūk lūsis un mežacūka.[5]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vapiti ir 10 pasugas, no kurām 6 dzīvo Ziemeļamerikā, bet 4 Āzijā. Bet ir zinātnieki, kas uzskata, ka vapiti ir tikai 3 pasugas: Mandžūrijas vapiti (C. canadensis xanthopygus), Alašana vapiti (C. canadensis alashanicus) un visi Ziemeļamerikas vapiti ir Kanādas vapiti (C. canadensis canadensis).[5]

Ziemeļamerikas vapiti[7][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas vapiti[4][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Robb, Bob; Gerald Bethge (2001). The Ultimate Guide to Elk Hunting. The Lyons Press. ISBN 1-58574-180-9. OCLC 44818360
  2. Fast Facts
  3. Roosevelt elk (Cervus elaphus roosevelti)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Geist, Valerius (1998). Deer of the World: Their Evolution, Behavior, and Ecology. Mechanicsburg, Pa: Stackpole Books. ISBN 978-0-8117-0496-0. OCLC 37713037
  5. 5,0 5,1 5,2 Geist, Valerius (June 1993). Elk Country. Minneapolis: Northword Press. ISBN 978-1-55971-208-8
  6. American Elk - Cervus elephus
  7. 7,0 7,1 Cervus Canadensis
  8. What are Elk?
  9. Friends of the Prairie Learning Center
  10. 10,0 10,1 Elk Behavior and Habits
  11. 11,0 11,1 Living with Wildlife: Elk
  12. South Dakota Department of Game: Elk
  13. 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 Thomas, Jack Ward; Dale Toweill (2002). Elk of North America, Ecology and Management. New York: HarperCollins. ISBN 1-58834-018-X. ISBN 0-8117-0571-4
  14. Ecology Of Elk Inhabiting Crater Lake National Park And Vicinity
  15. Feeding Elk Cows
  16. Elk Habitat
  17. Alternative Agriculture Series: Elk
  18. ADW: Elk
  19. Elk Biology and interesting facts
  20. Elk Biology
  21. Coyotes

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]