Varānu virsdzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Varānu virsdzimta
Varanoidea (Münster, 1834)
Ūdens varāns (Varanus salvator)
Ūdens varāns (Varanus salvator)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Zvīņrāpuļi (Squamata)
Infrakārta Glodeņveidīgie (Anguimorpha)
Virsdzimta Varānu virsdzimta (Varanoidea)

Varānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta - taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto.[1][2] Klasiskajā sistemātikā varānu virsdzimta tiek pielīdzināta varānveidīgo infrakārtai (Platynota),[3] toties jaunākās sistemātikās varānu virsdzimta ir viena no varānveidīgo infrakārtas grupām.[4]

Varānu virsdzimta apvieno vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas dzimtas. Tās ir labi zināmā varānu dzimta un izmirusī mozazauru dzimta (Mosasauridae), kā arī indzobķirzaku dzimta (Helodermatidae) un čūskķirzaku dzimta (Lanthanotidae). Kopš 1998. gada sistemātikā (Lee et al., 1998) varānu virsdzimtā tiek iedalītas arī čūskas (Serpentes).[2]

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komodo varāns (Varanus komodoensis) ir mūsdienu lielākā ķirzaka

Senākās varānu virsdzimtai piederošās fosilijas saglabājušās no agrā krīta perioda (pirms 45,5–99,6 miljoniem gadu), bet iespējams varānveidīgo sugas dzīvoja jau agrajā jura periodā. Vecākās zināmās fosilijas - Palaeosaniwa canadensis, kas atrastas Ziemeļamerikā, un Mongolijā atrastās Estesia mongoliensis un Telmasaurus grangeri ir 71 - 82 miljonus gadus vecas. Varānu grupa ir ļoti veiksmīgs seno ķirzaku veids, tās izdzīvoja cauri krīta-terciāra masveida izmiršanai, kas sākās krīta periodā.

Mūsdienu ģenētiskie pētījumi liecina, ka čūskām un varāniem ir kopīgi priekšteči. Zinātnieku galvenais diskusiju temats ir par to, no kuras varānu līnijas čūskas ir tieši cēlušās (ūdens varānu vai alu varānu).[5] Zinātnieki varānus raksturo kā visveiksmīgāk attīstījušās ķirzakas pasaulē - kopumā tām ir liels un spēcīgs augums, tās ir aktīvas un plēsīgas.[5][6] Miljoniem gadu garās evolūcijas ceļā varānu sugas ieguvušas lielas atšķirības gan formā, gan dzīves veidā. Šai virsdzimtai pieder gan visu laiku lielākās zināmās ūdens ķirzakas - mozazauri (Tylosaurus un Mosasaurus), kas bija garāki par 15 metriem, gan lielākā zināmā sauszemes ķirzaka - Megalania, kas bija 5 - 6 metrus gara, gan lielākā mūdienās dzīvojošā ķirzaka - Komodo varāns, kura ķermeņa garums pārsniedz 3 metrus.

Sistemātikas diskusijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvīņrāpuļu kārtas klasifikācija ir joprojām neatrisināta un zinātnieki nav pieņēmuši vienotu sistemātiku. Pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas, kurām visām informācijas avotos ir samērā grūti izsekot. Pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi un atklājumi ir "sagriezuši ar kājām gaisā" klasifikācijas, kas kalpojušas gadiem ilgi. Klasiskajā sistemātikā zvīņrāpuļi iedalījās 3 apakškārtās: amfisbēni (Amphisbaenia), čūskas (Serpentes) un ķirzakas (Lacertilia), kurai piederēja arī varānu virsdzimta. Jaunākajās sistemātikās ķirzaku apakškārta vairs netiek lietota un zinātnieki samērā vienprātīgi ir likvidējuši šo taksonomisko vienību,[1] iesakot vārdu ķirzakas lietot tikai, lai apzīmētu zvīņrāpuļu grupu, kuras nav čūskas un amfisbēni.[2]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varānu virsdzimta (Varanoidea)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 FI: Squamata – lizards and snakes
  2. 2,0 2,1 2,2 UK: Squamata - lizards and snakes
  3. Order Squamata (phylogeny of squamata)
  4. Platynota – monitor lizards, gila monsters, mosasaurs and snakes
  5. 5,0 5,1 Carroll, R. L. 1988. Vertebrate Paleontology and Evolution. W. H. Freeman and Co. NY. p. 232
  6. Molnar, R. E. 2004. Dragons in the Dust: The Paleobiology of the Giant Monitor Lizard Megalania. Indiana University Press (Bloomington/Indianapolis)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]