Varānu virsdzimta
| Varānu virsdzimta Varanoidea (Münster, 1834) | |
|---|---|
 Ūdens varāns (Varanus salvator) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Infrakārta | Glodeņveidīgie (Anguimorpha) |
| Virsdzimta | Varānu virsdzimta (Varanoidea) |
 Varānu virsdzimta Vikikrātuvē | |
Varānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta — taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto.[1][2] Klasiskajā sistemātikā varānu virsdzimta tiek pielīdzināta varānveidīgo infrakārtai (Platynota),[3] toties jaunākās sistemātikās varānu virsdzimta ir viena no varānveidīgo infrakārtas grupām.[4]
Varānu virsdzimta apvieno vairākas mūsdienās dzīvojošas un izmirušas dzimtas. Tās ir labi zināmā varānu dzimta un izmirusī mozazauru dzimta (Mosasauridae), kā arī indzobķirzaku dzimta (Helodermatidae) un čūskķirzaku dzimta (Lanthanotidae). Kopš 1998. gada sistemātikā (Lee et al., 1998) varānu virsdzimtā tiek iedalītas arī čūskas (Serpentes).[2]
Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senākās varānu virsdzimtai piederošās fosilijas saglabājušās no agrā krīta perioda (pirms 45,5—99,6 miljoniem gadu), bet iespējams varānveidīgo sugas dzīvoja jau agrajā juras periodā. Vecākās zināmās fosilijas — Palaeosaniwa canadensis, kas atrastas Ziemeļamerikā, un Mongolijā atrastās Estesia mongoliensis un Telmasaurus grangeri ir 71—82 miljonus gadu vecas. Varāni ir ļoti veiksmīga seno ķirzaku grupa, tā izdzīvoja krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā, kas sākās krīta periodā.
Mūsdienu ģenētiskie pētījumi liecina, ka čūskām un varāniem ir kopīgi priekšteči. Zinātnieku galvenais diskusiju temats: tieši no kuras varānu līnijas čūskas ir cēlušās (ūdens varānu vai alu varānu).[5] Zinātnieki varānus raksturo kā visveiksmīgāk attīstījušās ķirzakas pasaulē — kopumā tām ir liels un spēcīgs augums, tās ir aktīvas un plēsīgas.[5][6] Miljoniem gadu garās evolūcijas ceļā varānu sugas ieguvušas lielas atšķirības gan formā, gan dzīves veidā. Šai virsdzimtai pieder gan visu laiku lielākās zināmās ūdens ķirzakas — mozazauri (Tylosaurus un Mosasaurus), kas bija garāki par 15 metriem, gan lielākā zināmā sauszemes ķirzaka — Megalania, kas bija 5—6 metrus gara, gan lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka — Komodo varāns, kura ķermeņa garums pārsniedz 3 metrus.
Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zvīņrāpuļu kārtas klasifikācija ir joprojām neatrisināta un zinātnieki nav pieņēmuši vienotu sistemātiku. Pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas, kurām visām informācijas avotos ir samērā grūti izsekot. Pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi un atklājumi ir likuši pārskatīt klasifikācijas, kas izmantotas gadiem ilgi. Klasiskajā sistemātikā zvīņrāpuļi iedalījās 3 apakškārtās: amfisbēni (Amphisbaenia), čūskas (Serpentes) un ķirzakas (Lacertilia), kurai piederēja arī varānu virsdzimta. Jaunākajās sistemātikās ķirzaku apakškārta vairs netiek lietota un zinātnieki samērā vienprātīgi ir likvidējuši šo taksonomisko vienību,[1] iesakot vārdu ķirzakas lietot tikai, lai apzīmētu zvīņrāpuļu grupu, kuras nav čūskas un amfisbēni.[2]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Varānu virsdzimta (Varanoidea)
- Čūskķirzaku dzimta (Lanthanotidae)
- Čūskveidīgie (Pythonomorpha)
- Indzobķirzaku dzimta (Helodermatidae)
- Varānu dzimta (Varanidae)
- †Mozazauri (Mosasauridae)
- †Aigialosauridae
- †Dolichosauridae
- †Necrosauridae
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 FI: Squamata – lizards and snakes
- ↑ 2,0 2,1 2,2 UK: Squamata - lizards and snakes
- ↑ Order Squamata (phylogeny of squamata)
- ↑ Platynota – monitor lizards, gila monsters, mosasaurs and snakes
- ↑ 5,0 5,1 Carroll, R. L. 1988. Vertebrate Paleontology and Evolution. W. H. Freeman and Co. NY. p. 232
- ↑ Molnar, R. E. 2004. Dragons in the Dust: The Paleobiology of the Giant Monitor Lizard Megalania. Indiana University Press (Bloomington/Indianapolis)