Vasilijs II Tumšais
| Vasilijs II Tumšais | |
| Василий II Тёмный | |
|
|
|
| Amatā 1425. gada 27. februārī — 1462. gada 27. martā |
|
| Priekštecis | Vasilijs I Dmitrijevičs |
|---|---|
| Pēctecis | Ivans III Vasiļjevičs |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1415. gada 10. martā Maskava, Maskavija ( |
| Miršanas dati | 1462. gada 27. martā Maskava, Maskavija ( |
| Apglabāts | Erceņģeļa katedrāle, Maskava |
| Dinastija | Rurika dinastija |
| Tēvs | Vasilijs I Dmitrijevičs |
| Māte | Lietuvas Sofija |
| Dzīvesbiedrs (e) | Borovskas Marija |
| Bērni | 8 bērni, to skaitā Ivans III Vasiļjevičs |
| Reliģija | pareizticība |
Vasilijs II Tumšais (krievu: Василий II Тёмный), iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis 1415. gada 10. martā, miris 1462. gada 27. martā) bija Maskavijas lielkņazs no 1425. gada 27. februāra līdz savai nāvei. Vasilija III valdīšana pagāja cīņā pret troņa pretendentiem - Vasilija III tēvoci Juriju Dmitrijeviču un Jurija dēliem Vasiliju Kosoju un Dmitriju Šemjaku.
Cīņu rezultātā Vasilijs II vairākas reizes zaudēja troni. 1443. gadā tika padzīts no Maskavas, uzturējās Kolomnā. 1445. gada 7. jūlijā smagi tika sakauts kaujā pret tatāriem pie Suzdaļas un nokļuva tatāru gūstā. 1446. gada 16. februārī Dmitrija Šemjakas uzdevumā Vasilijs tika padarīts akls un izsūtīts uz Ugliču, tomēr vēlāk spēja atgūt troni. 1448. gadā par Kijevas un visas Krievzemes metropolītu, bez saskaņošanas ar Konstantinopoles patriarhu, tika ievēlēts Jona. Tā kā 1453. gadā Konstantinopole krita, šis solis palielināja Maskavijas lomu pareizticīgo zemēs. 1456. gadā Novgorodas republika atzina savu atkarību no Maskavijas, kas bija pirmais solis Novgorodas neatkarības likvidēšanā.
Vasilija II valdīšanas laikā nostiprinājās lielkņaza vara gan Maskavijas iekšienē, gan tās ietekme uz apkārtējām valstīm.