Vecpiebalgas pagasts

Vikipēdijas lapa
Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Vecpiebalga
Kopējā platība:[1] 110,1 km2
 • Sauszeme: 99,1 km2
 • Ūdens: 11,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 310
Blīvums (2023): 13,2 iedz./km2
Mājaslapa: www.vecpiebalga.lv
Vecpiebalgas pagasts Vikikrātuvē

Vecpiebalgas pagasts ir pagasts Vidzemē, kas ietilpst Cēsu novadā. Robežojas ar Cēsu novada Inešu, Kaives, Taurenes, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagasta centrs ir Vecpiebalga.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir ieļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērvīte, Gailīšupīte, Gauja, Gaujiņa, Ogre, Tulija.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alauksts, Gailītis, Tauns, Zobols.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Vecpiebalgas pagasta platība bija 187,6 km² un tajā bija 3766 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vecpiebalgas, Alauksta, Ineša un Jaudzumu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vecpiebalgas ciemam 1954. gadā pievienoja Alauksta ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[5]

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pagastu kopā ar četrām citām apkārtējām pašvaldībām apvienoja Vecpiebalgas novadā, bet 2021. gadā Vecpiebalgas novads tika iekļauts Cēsu novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saiešanas nams "Cepļos"[6]
  • Rakstnieka Kārļa Skalbes dzīves vieta un muzejs "Saulrieti"
  • Zemnieku-amatnieku sētu grupa Vēveru ciems ar sētām "Virolvēveri", "Vecvēveri", "Streinvēveri", "Mazvēveri", "Lielvēveri", "Lejasvēveri", "Kalnvēveri" un "Jaunvēveri"
  • "Jauncelmu" dzīvojamā māja
  • Vecpiebalgas viduslaiku pils
  • Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
  • Zēniņu, Tašķēnu, Saulgožu, Raskumu, Lejasģibuļu un Jaunvīļumu senkapi
  • Cepļu apmetne I,II
  • Rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu dzīves un darba vieta un muzejs "Kalna Kaibēni"
  • Rakstnieka Aantona Austriņa dzimtās mājas

Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Silakrogs

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 500—    
19591 979−20.8%
19692 004+1.3%
GadsIedz.±%
19791 915−4.4%
19891 939+1.3%
20001 781−8.1%
GadsIedz.±%
20111 431−19.7%
20211 271−11.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aļmi, Augstlīči, Baltaci, Beitēni, Brekti, Cepļi, Gulbji, Ģibuļi, Kabulēni, Kriemeļi, Kūrēni, Kurmji, Ķāķi, Lībieši, Ļūdiņi, Meirēni, Mūrnieki, Purgaiļi, Ragaiņi, Roznēni, Smetes, Spuldzēni, Staņaudi, Tašķēni, Tomuļi, Vecpiebalga, Veļķumuiža, Vēveri, Vīndedzes, Zeikari, Zēniņi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecpiebalgas pagastā norisinās tradicionālais ikgadējais tautas slēpojums "Apkārt Alaukstam". Slēpojums notiek jau kopš 1984. gada un katru gadu pulcē gandrīz 1000 distanču slēpotāju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  7. OSP

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]