Vecumu pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vecumu pagasts
Vecumu pagasts LocMap.png
Novads: Viļakas novads
Centrs: Borisova
Platība: 124,8 km2
Iedzīvotāji (2009): 668[1]
Blīvums: 5.4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.vecumi.lv

Vecumu pagasts ir viena no Viļakas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos pie Krievijas robežas. Robežojas ar sava novada Viļakas pilsētu un Šķilbēnu, Medņevas, Susāju un Žīguru pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pitalovas rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Borisova (pagasta centrs), Vecumi, Slīpači.

Apdzīvotās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bliņica, Borisova, Cūkine, Ezermala, Garšāni, Gubeņi, Indriči, Kazukalns, Kozīne, Lavošnieki, Lugi, Mazie Robežnieki, Rejeva, Robežnieki, Slīpači, Šļopkine, Tālavieši, Upmala, Ūlasi, Vanagaperēklis, Vecumi, Vientuļi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gada agrārajai reformai pagasta zemes piederēja Viļakas muižai jeb Marienhauzenes muižai (vācu: Marienhaus), kas bija viena no lielākajām Latgales muižām un piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai. Pēc reformas muižas zemes toreizējā Jaunlatgales apriņķī sadalīja zemnieku jaunsaimniecībās. Marienhauzenas muižas fermu kompleksā (tagadējā Borisovā) izveidoja lielsaimniecības centru. Otrā pasaules kara laikā vācu kara aviācija Luftwaffe pie dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene Vecumu stacijas izveidoja Vecumu lidlauku[2], kurā no 1944. gada marta līdz maijam bija stacionētas arī Latviešu 12. Nakts kaujas grupas (Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSGr.12) eskadriļas.

Pēc kara beigām 1945. gadā Vecumu pagasta teritorijā izveidoja Kozīnes, Vecumu un Kazukalna ciema padomes. Saimniecisko struktūru veidoja nelieli kolhozi. Ciema padomju veidošanas princips vienkāršs - vienāds saimniecību un iedzīvotāju skaits, zemes platība. Kozīnes ciema padomē - 228 saimniecības, Vecumu - 231 saimniecība, Kazukalna - 231 saimniecība. 1958. gadā 10. decembrī Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija izdeva pavēli par padomju saimniecības Vecumi nodibināšanu. 1958. gada 18. decembrī, apvienojoties kolhoziem "Brīvība" un "Gaišā nākotne", nodibinājās p/s "Vecumi". 1960. gada martā p/s "Vecumi" teritorijai pievienoja kolhozu "Jānis Rainis". P/s "Vecumi" kopplatība bija 7371 ha, tai skaitā 3988 ha aramzemes. Pirmais saimniecības "Vecumi" direktors bija Vasīlijs Baranovs. Kopš 1973. gada 21. maija saimniecību sāka vadīt Voldemārs Šļakota. Saimniecība nodarbojās ar piena un gaļas ražošanu, augkopību. P/s "Vecumi" bērnudārzu atvēra 1970. gada februārī. Trīs agrākās ciema padomes apvienoja Vecumu ciema padomē. Tajā iekļāva 690 mājsaimniecības, iedzīvotāju skaits bija 2990. Ciema padomi izveidoja apdzīvotā vietā "Vecumi", kur bija dzelzceļa stacija "Vecumi", naftas bāze, pasta nodaļa, bibliotēka. Vecumu sakaru nodaļa pastāv no 1941.gada. Tās priekšniece bija Tekla Vancāne. No 1979.gada par pasta priekšnieci strādā Tamāra Kokoreviča. Vecumu ciema bibliotēka nodibināta 1949.gada novembrī, un līdz 1969.gadam par bibliotekāri strādāja Zinaida Kokoreviča. Pēc vairāku darbinieku nomaiņas 1972.gadā darbu uzsāka un desmit gadus nostrādāja Veneranda Kokoreviča. No 1983. līdz 1995. gadam par bibliotekāri strādāja Anita Bernacka, pašlaik bibliotekāre ir Aija Locāne.

1983. gadā sāka veidoties Borisovas ciems, kurā uzcēla 10 Līvānu tipa mājas, administratīvo ēku un ražošanas būves. 1985. gadā nodeva ekspluatācijā trīsstāvu 18 dzīvokļu māju un vēl 5 Līvānu tipa mājas. 1985.gada pavasarī darbu sāka sadzīves pakalpojumu punkts. 1986.gadā jaunajās telpās iekārtoja feldšeru-vecmāšu punktu. 1989.gadā no Vecumu ciema uz lielsaimniecības centru Borisovā pārcēlās bibliotēka un vietējā izpildvara - Vecumu ciema izpildkomiteja, dažus gadus vēlāk - arī pasta nodaļa. 20. gadsimta beigās pēc PSRS sabrukuma padomju saimniecības likvidēja.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecumu pagasta teritorija pārsvarā ir līdzena ar nelieliem pauguriem Lugu, Ūlasu, Goršānu, Badnovas un Kazukalna ciemos. Garākā upe Vecumu pagastā ir Ķiras upe, mazākas ir Vjadas upe, Niedrupīte, Ludonkas un Tutinavas upes. Pašvaldības teritorijā izveidots dabas parks "Vecumu meži" (Natura 2000 teritorija) ar dzērveņu purvu "Vecumi", kurā kopš 1977.gada ir dzērvenāju liegums, purva platība - 106 ha, dzērvenāji aizņem 56,9 ha. Pagastā uzskaitīti vairāku sugu lielie koki: Lugu ciemā - dižozols (apkārtmērs 5,20m), Badnovas ciemā dižliepa (3,5m), Vecumu ciemā dižozols (3,7m), Borisovas ciemā dižoši (3,8m un 4,1m), dižliepa (2,7m), Upmalas ciemā dižpriede (4,65m), "Jungu" dižozols (6m), dižozols (3.8m), dižgle (2,5m), māzeraina vīksna (3m), dižozols (5,5m), dižliepa (3,7m), dižvīksna (3,8m), Robežnieku ciemā "Polku" dižozols (5,8m), dižozols (5m). Lielākā daļa uzskaitīto koku atrodas Ķiras upes zonā un ieskaitīti dabas retumu fondā.

Vecumu pagasta teritorijā ir divas kapsētas - Rejevas un Jaškovas. 1990. gada 11. novembrī Brāļu kapos iesvētīja atjaunoto tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekli (uzstādīts 1930. gados; akmenī kalta degoša svece) Latvijas Republikas armijas Latgales divīzijas karavīriem un igauņu karavīriem, kas Viļakas apkaimē krituši Latvijas brīvības cīņās ar sarkanarmiešiem. Jaškovas kapos ir neliela luterāņu draudzes kapliča. Vecumu stacijā uzstādīta piemiņas plāksne 1945. gada 25. martā izsūtītajiem, apcietinātos Viļakas novada cilvēkus čekisti dzina uz Vecumu staciju, lai lopu vagonos aizvestu uz katorgas vietām Sibīrijā. Vecumu pagasta teritorijā vietējas nozīmes arhieloģijas piemineklis ir Lavošnieku viduslaiku kapsēta. Arhitektūras piemineklis Borisovas ciemā ir bijušās Marienhauzenas muižas pusmuiža ar lopu novietni un krejotavu. Padomju laikā tās daļēji pārveidotas un no jauna salikti jumti. Garīgo vērtību uzturētāji Vecumu pagasta teritorijā uzcēluši vai atjaunojuši 6 krucifiksus. Kazukalna ciemā darbojās senākais keramikas centrs Viļakas apkaimē, kur Anna un Staņislavs Locāni podniecībai veltīja 60 mūža gadus.

Saimnieciskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Viļakas novadā ir SIA "Ķira". Pāris kilometrus aiz Viļakas atrodas zemnieku saimniecība "Zivsalas", kur ezera krastā ciemiņus gaida skaista divstāvu guļbūves ēka. Tur ir zāle 60 cilvēkiem, virtuve, sauna un viss cilvēku atpūtai. Sakopta ir Orlovsku ģimenes saimniecība "Madaras", Cunsku ģimenes "Lāču" saimniecība, kur nodarbojas ar graudkopību un lopkopību, Kaļānu ģimenes zemnieku saimniecība "Rūķīši". Pārtikas un neliela apjoma sadzīves priekšmetus Borisovā var iegādāties veikalā "Ingrīda un Co". Nedēļā vienu reizi attālākās apdzīvotās vietās pie māju iebraucamajiem ceļiem ierodas autovekals.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]