Veimāra

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par periodu Vācijas vēsturē skatīt rakstu Veimāras Republika.
Veimāra
Pilsēta
Weimar
Veimāra
Ģerbonis: Veimāra
Ģerbonis
Veimāra (Vācija)
Veimāra
Veimāra
Koordinātas: 50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E / 50.98333; 11.31667Koordinātas: 50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E / 50.98333; 11.31667
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Tīringene
Pirmoreiz minēta rakstos 899. gadā
Platība
 • Kopējā 84,48 km2
Augstums 208 m
Iedzīvotāji 65 262
Mājaslapa http://www.weimar.de/
Veimāra Vikikrātuvē

Veimāra (vācu: Weimar) ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas. Veimāra, salīdzinājumā ar saviem izmēriem, ieņem neproporcionāli lielu vietu vācu un visas pasaules kultūrā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veimāra pirmoreiz rakstos minēta 899. gadā. Līdz 1918. gadam Veimāra bija Saksijas—Veimāras hercogistes galvaspilsēta.

Veimārā dzīvojuši daudzi no vācu kultūras izcilākajiem pārstāvjiem — Lūkass Krānahs Vecākais, Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Frīdrihs Šillers, Johans Gotfrīds fon Herders, Artūrs Šopenhauers, Frīdrihs Nīče. Sevišķi, kad 18. gadsimta beigās uz dzīvi Veimārā pārcēlās Gēte, pilsēta kļuva par vācu inteliģences "svētceļojumu vietu". Vācijas vēstures posmu starp 1919. un 1933. gadu sauc par Veimāras Republikas laiku, jo 1919. gadā šeit tika pieņemta jauna Vācijas konstitūcija. Valsts galvaspilsēta Berlīne tajā laikā tika uzskatīta par pārāk nedrošu vietu konstitucionālās sapulces sasaukšanai. 1920. gadā Veimāra kļuva par Tīringas zemes galvaspilsētu. Veimāras Republikas laikā Veimāra līdz ar Desavu bija "Bauhaus" kustības centrs — šeit atradās Bauhaus mākslas skola.

Otrā pasaules kara laikā 8 kilometrus no pilsētas centra, mežā, kurā mīlēja pastaigāties Gēte, tika ierīkota Būhenvalde — nacistu koncentrācijas nometne. No 1949. līdz 1990. gadam Veimāra atradās VDR.

2004. gada 3. septembrī seno grāmatu krātuvē Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkā (Herzogin Anna Amalia Bibliothek) izcēlās ugunsgrēks. Lielu daļu izdevumu izdevās glābt, to starpā 1534. gada Lutera bībeli, tomēr aizgāja bojā apmēram 50 000 grāmatu, arī reti 16. — 18. gadsimta izdevumi.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veimārā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]