Vektoriālais reizinājums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vektoriālais reizinājums labējā bāzē.

Matemātikā vektoriālais reizinājums ir bināra operācija, kas diviem trīsdimensiju Eiklīda telpā esošiem vektoriem piekārto vektoru, kas perpendikulārs dotajiem vektoriem un kura garums vienāds ar sākotnējo vektoru veidotā paralelograma laukumu.

Vektoriālo reizinājumu no diviem vektoriem ir iespējams definēt tikai trīs un septiņās dimensijās.[1]

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Definīcija

Lai noteiktu iegūtā vektora virzienu, izmanto labās rokas likumu.

Par trīsdimensiju Eiklīda telpā esošu vektoru \vec{a} un \vec{b} vektoriālo reizinājumu sauc tādu vektoru \vec{c}, ka

  • \vec{a} \perp \vec{c} un \vec{b} \perp \vec{c},
  • |\, \vec{c} \,| = |\, \vec{a} \,| \, |\, \vec{b} \,| \sin \theta, kur θ ir leņķis starp vektoriem \vec{a} un \vec{b},
  • vektors \vec{c} ir orientēts tā, ka trijnieks (\vec{a}, \vec{b}, \vec{c}) veido labēju bāzi.

Vektoriālā reizinājuma darbību apzīmē ar "×", piemēram, \vec{c} = \vec{a} \times \vec{b}.

[izmainīt šo sadaļu] Aprēķināšanas metodes

[izmainīt šo sadaļu] Pa tiešo

Ja \vec{a} = (a_1, a_2, a_3) un \vec{b} = (b_1, b_2, b_3), tad


  \vec{a} \times \vec{b} =
  (a_2 b_3 - a_3 b_2,
   a_3 b_1 - a_1 b_3,
   a_1 b_2 - a_2 b_1).

[izmainīt šo sadaļu] Ar determinanta palīdzību

Vektoriālo reizinājumu var aprēķināt ar formāla determinanta palīdzību:


\begin{align}
  \vec{a} \times \vec{b} =
  \begin{vmatrix}
    \vec{e}_1 & \vec{e}_2 & \vec{e}_3 \\
    a_1 & a_2 & a_3 \\
    b_1 & b_2 & b_3 \\
  \end{vmatrix}
  &= \vec{e}_1 \; \begin{vmatrix} a_2 & a_3 \\ b_2 & b_3 \end{vmatrix}
   - \vec{e}_2 \; \begin{vmatrix} a_1 & a_3 \\ b_1 & b_3 \end{vmatrix}
   + \vec{e}_3 \; \begin{vmatrix} a_1 & a_2 \\ b_1 & b_2 \end{vmatrix} \\
  &= \vec{e}_1 (a_2 b_3 - a_3 b_2)
   + \vec{e}_2 (a_3 b_1 - a_1 b_3)
   + \vec{e}_3 (a_1 b_2 - a_2 b_1),
\end{align}

kur \vec{e}_1, \vec{e}_2, \vec{e}_3 ir vienības vektori, kas vērsti koordinātu asu virzienos.

[izmainīt šo sadaļu] Ar matricu palīdzību

Ja \vec{c} = \vec{a} \times \vec{b}, tad


  \begin{pmatrix}
    c_1 \\ c_2 \\ c_3
  \end{pmatrix} =
  \begin{pmatrix}
    0   & -a_3 &  a_2 \\
    a_3 &  0   & -a_1 \\
   -a_2 &  a_1 &  0
  \end{pmatrix}
  \begin{pmatrix}
    b_1 \\ b_2 \\ b_3
  \end{pmatrix}.

[izmainīt šo sadaļu] Ar summas palīdzību

Vektoriālā reizinājuma i-to komponenti var aprēķināt šādi:


  (\vec{a} \times \vec{b})_i =
  \sum_{j=1}^3 \sum_{k=1}^3 \varepsilon_{ijk} a_j b_k,

kur \varepsilon_{ijk} ir Levi-Čivita simbols. Ja katru no komponentēm sareizina ar attiecīgo bāzes vektoru un saskaita kopā, tad iegūst


  \vec{a} \times \vec{b} =
  \sum_{i=1}^3 \sum_{j=1}^3 \sum_{k=1}^3 \varepsilon_{ijk} \vec{e}_i a_j b_k.

[izmainīt šo sadaļu] Sakarības

Vektoriālais reizinājums ir antikomutatīvs:

 \vec{a} \times \vec{b} = - \vec{b} \times \vec{a}.

No tā izriet, ka

 \vec{a} \times \vec{a} = \vec{0}.

Divkāršā vektoriālā reizinājuma formula (viegli atcerēties kā "BAC mīnus CAB"):


  (\vec{a} \times \vec{b}) \times \vec{c}
  = \vec{b} \, (\vec{a} \cdot \vec{c})
  - \vec{c} \, (\vec{a} \cdot \vec{b}).

Vektoriālais reizinājums nav asociatīvs, taču tas apmierina Jakobi sakarību


  \vec{a} \times (\vec{b} \times \vec{c}) +
  \vec{b} \times (\vec{c} \times \vec{a}) +
  \vec{c} \times (\vec{a} \times \vec{b}) = 0.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. Silagadze, Zurab K. (30.04.2002.). "Multi-dimensional vector product". arΧiv:math.RA/0204357. .
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās