Velokross

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Velokrosa dalībnieks nes savu velosipēdu augšup pa stāvu nogāzi

Velokross, arī ciklokross (angļu: Cyclo-cross, cyclocross), apzīmēts ar CX, CCX vai cyclo-X, ir riteņbraukšanas sporta veids. Sacensības parasti notiek rudenī un ziemā (starptautiskā jeb "Pasaules kausa" sezona ilgst no septembra līdz janvārim). Sacensību distance sastāv no daudziem īsiem apļiem (2,5—3,5 km), trasē iekļaujot asfaltu, meža takas, zāli, stāvus paugurus un mākslīgus šķēršļus, kuru pārvarēšanai braucējam ātri jānokāpj no velosipēda, jāpārvar šķērsli, nesot velosipēdu, un atkal jāuzsēžas uz velosipēda.[1][2] Pieaugušo kategorijā sacensības parasti ir no 30 minūtēm līdz stundai, distancei mainoties līdz ar trases stāvokli. Sporta veids ir populārs tradicionālās šosejas riteņbraukšanas valstīs, kā Beļģija (īpaši Flandrija), Francija un Nīderlande.

Velokrosam ir vairākas redzamas līdzības ar kalnu riteņbraukšanu, apvidus riteņbraukšanu un kritēriju sacensībām. Daudzi no labākajiem velokrosa braucējiem trenējas citās riteņbraukšanas disciplīnās. Tomēr velokross ir sasniedzis tādu popularitāti, ka daļa braucēju specializējas tikai krosam un nepiedalās cita veida sacensībās. Velokrosa velosipēds ir līdzīgs šosejas velosipēdam: viegls, ar šaurām riepām un izliektiem stūres ragiem. Tomēr tiem ir līdzības arī ar kalnu velosipēdiem kā riepu protektors ar lieliem izvirzījumiem saķerei un v-veida bremzes, kuras labāk darbojas dubļainos apstākļos. Velosipēdiem jābūt viegliem, jo dalībniekiem tie jānes, lai pieveiktu šķēršļus vai pārāk stāvas nogāzes, lai tajās uzbrauktu. Skats, kad dalībnieki pūlas tikt augšā pa dubļainu nogāzi ar velosipēdiem plecos, ir klasisks sporta veida paraugs, lai arī nebraucamās trases daļas parasti sastāda ļoti mazu daļu no sacensību distances.

Salīdzinot ar citiem velosporta veidiem, taktika ir samērā vienkārša un uzsvars ir uz braucēja izturību un velosipēda pārvaldīšanas prasmēm. Citu dalībnieku aizvējš spēlē daudz mazāku lomu kā šosejas riteņbraukšanā, kur vidējie ātrumi ir daudz augstāki kā krosā.

Velokrosa braucējam sacensību laikā ir atļauts mainīt velosipēdus un saņemt mehāniķu palīdzību. Kamēr dalībnieks ir trasē, viņa tehniskā komanda var ātri nomazgāt, salabot un saeļļot otru velosipēdu. Mehāniķa esamība "pitstopā" ir parasti ir pieejama tikai profesionāliem dalībniekiem, zemāka līmeņa sacensībās šo darbu var veikt dalībnieka ģimenes locekļi vai draugi.

Latvijā ar šīs disciplīnas popularizēšanu nodarbojas bijušais šosejas riteņbraucējs Arvis Piziks, rīkojot savā vārdā nosauktas sacensības.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. uci.ch UCI Cyclo-cross regulations
  2. usacycling.org USA Cycling Federation rulebook