Vendi

Vendi (latīņu: wendi) bija etniska grupa viduslaiku Latvijā. Indriķa hronikā (13. gadsimts) rakstīts, ka vendi, kas padzīti no Ventas upes grīvas, mitinājušies Senajā kalnā (Monte Antiquo) pie Rīgas, no kurienes viņi atkal padzīti, un tie aizgājuši uz Cēsīm, kur apmetušies tagadējā Riekstukalnā. Vendi bija otrā tauta pēc līviem, kas Latvijā 1206. gadā pieņēma Romas katoļu ticību. Pēc tam viņi kļuva par Zobenbrāļu ordeņa uzticamiem sabiedrotajiem cīņās pret igauņiem un krieviem. Pamazām saplūda ar Vidzemes letgaļu etnosu.

Izcelsme

Arheoloģisko izrakumu gaitā iegūtie priekšmeti norāda, vendu materiālā kultūra ir bijusi tuva Baltijas somu ciltīm. Iespējams arī, ka vendi radušies Kurzemes līvu un kuršu sajaukšanās rezultātā Ventavas zemē. Latviski šī novada iedzīvotāji vēl arvien tiek dēvēti par "ventiņiem".

Pēc krievu arheologa Valentīna Sedova hipotēzes vendi nav cēlušies no kuršiem vai līviem, bet gan no kādas rietumslāvu cilts, kas 6. gadsimtā Tautu staigāšanas laikā no dienvidiem ienākusi tagadējās Kurzemes teritorijā. Latviešu arheologs Guntis Zemītis apšauba šīs hipotēzes pamatotību.

Vēsture

• 1206. gadā pēc līvu zemju kristīšanas vendi labprātīgi pieņēma katoļu ticību no priestera Indriķa un kļuva par Livonijas bīskapijas pavalstniekiem. Pēc līvu zemju dalīšanas Zobenbrāļu ordenis ieguva Gaujas labo krastu un Cēsis bija vistālākā pils pie Tālavas un Autīnas robežām. Tajā pašā gadā vendi atļāva apmesties savā pilī zobenbrāļu garnizonam, ko vadīja brālis Bertolds.
• 1208. gadā latviešu kungi Tālivaldis, Varidotis un Rūsiņš un Cēsu Bertolds vendu pilī parakstīja pret igauņiem vērstu draudzības līgumu. Bertolds vēlāk Cēsu pilī pildījis ordeņa meistara vietnieka amatu. Tāpēc vācieši šo pili un vēlāko mestra rezidenci tolaik sauca par Bertholdsburg, bet Novgorodas un Pleskavas krievi par Pertuev gorod .
• 1210. gadā liels igauņu karaspēks aplenca Cēsu veco koka pili, kurā zobenbrāļi toreiz vēl dzīvoja kopā ar vendiem. Igauņi sakrāva lielas baļķu grēdas un pielika tām uguni, lai aizdedzinātu pili, un no mežiem atvilka lielus kokus ar visām saknēm, no tiem izveidoja kaut ko līdzīgu aplenkumtornim, kuru viņi nostiprināja un nodrošināja ar citiem baļķiem, un, cīnīdamies no apakšas, arī no augšas sīvi uzbruka pils ļaudīm ar uguni un dūmiem.
• 1225. gadā Romas pāvesta legāts Modenas Viļums ieradās Cēsīs, kur uzslavēja tur sapulcējušos letus un, domājams, arī vendus no Zobenbrāļu ordeņa zemēm, ka tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristietības sakramentus. Viņš uzstājīgi piekodināja Zobenbrāļu ordeņa brāļiem - vendu kungiem, lai tie saviem padotajiem neuzliek smagu jūgu un uzticīgi sadzīvot ar viņiem.

Līdz 16. gadsimtam latvieši pilnībā asimilējuši vendus, no kuriem kā vienīgā liecība saglabājās Cēsu vāciskais nosaukums Wenden.