Ventspils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Ventspils (stacija).
Ventspils
—  Republikas pilsēta  —
Livonijas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils
Flag of Ventspils
Karogs
Ventspils
Ģerbonis
Ventspils
Red pog.png
Ventspils
Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E / 57.39056; 21.57333Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E / 57.39056; 21.57333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1378. gada
Citi
nosaukumi
Administrācija
 - Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij)
Platība
 - Kopējā 55,4 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 40 559
 - blīvums 732,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-36(01-21)
Mājaslapa: www.ventspils.lv

Ventspils (izrunā: ['vænts.pils]) ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā. Pilsētas nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī.

Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. 1253. gada 4. aprīļa latīniski uzrakstītajā līgumā par Kurzemes ziemeļu daļas sadalīšanu, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, tā pieminēta kā apdzīvota vieta Ventavas zemē Sagare ex ultraque Winda (Sagare abās Ventas pusēs). Winda kā Livonijas ordeņa pils nosaukums Ventas grīvā pirmoreiz minēts 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.[2] No 1369. gada saglabājies pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta (Windo), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva)

Kurzemes hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. No Ventspils hercoga kuģi devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pilsētā darbojās linu austuve, metāla, koka un dzintara manufaktūras. 1562. gadā tika atvērta pilsētas latīņu skola, 1610. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. 1783. gadā Krievijas impērija uzspieda Kurzemes hercogistei tirdzniecības līgumu, pēc kura liela daļa Ventspils ostas eksporta tika novirzīta caur Rīgu.

Ventspils osta 20. gadsimta sākumā ar Loču torni (nopostīts 1915. gadā)

Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā Ventspils bija pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs, 1834. gadā tika atvērta apriņķa skola, 1835. gadā iesvētīta tagadējā ampīra stilā celtā Ventspils luterāņu baznīca. Tomēr osta nīkuļoja un tikai 1853. gadā tika atjaunota Ventspils kuģubūvētava, bet 1859. gadā atjaunoja molus. 1868. gadā uzcēla plostu tiltu pār Ventu. 1870. gadā nodibināja jūrskolu un 1889. gadā tika pieņemts lēmums par lielas Krievijas impērijas lauksaimniecības produkcijas eksportostas celtniecību Ventspilī. Ventas upes kreisajā krastā izbūvēja jaunu Ziemas ostu, kur kuģiem patverties ledus iešanas laikā, bet vecajā Ziemas ostā Vintrāfenā (vācu: Winterhafen — ‘Ziemas osta’), iekārtoja zvejas ostu. 1897. gadā ločus no Ventspils pils torņa pārcēla uz Loču torni, kas sagrauts Pirmā Pasaules kara laikā 1915.gadā. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1913. gadā, bet ostas apgrozījums no 2 miljoniem rubļu 1901. gadā līdz 130 miljoniem 1913. gadā. 1861. gadā tika uzcelta Ventspils baptistu baznīca, 1898. gadā katoļu baznīca, 1901. gadā ortodoksā baznīca.[3]

Vasarnīcu iela ar turīgo pilsoņu mājām 20. gs. sākumā.

Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais Pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 30. janvārī Ventspili ieņēma LSPR armija, bet 24. februārī to atkaroja Baltijas landesvērs.

Ventspils osta ar tvaikoni "Ausma" (gājis bojā Otrā Pasaules kara laikā 1941. gadā).

Laika periodā no 1918. līdz 1940. gadam Ventspils osta nespēja konkurēt ar Liepājas ostu un kalpoja kā zvejniecības un kokmateriālu eksportosta. Pēc 1939. gada 5. oktobra Latvijas — PSRS savstarpējās palīdzības līguma noteikumiem PSRS Ventspilī izveidoja savu militāro bāzi, kurā stacionēja 15. aviācijas iznīcinātāju pulku un 2. sevišķā strēlnieku korpusa bataljonu. Pēc 1940. gada jūnija okupācijas tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi.

Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1968. gadā sāka darboties naftas vads Polocka — Ventspils ar jaudu 16 miljoni tonnu gadā, pa kuru nafta no Pievolgas, Urālu un Pečoras naftas laukiem caur Ventspils ostu tika eksportēta uz citām valstīm.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu. Kaut arī naftas vada darbība 2003. gadā tika apturēta, turpinās naftas produktu un sauskravu piegāde pa dzelzceļu. Pateicoties ostas infrastruktūrai, Ventspils mūsdienās ir viena no turīgākajām pilsētām Latvijā. Daudzi no pilsētas vēsturiskajiem objektiem, tai skaitā dzīvojamās ēkas, tagad ir restaurēti un pieejami apmeklētājiem. Pilsētas mērs kopš 1990. gadu sākuma ir Aivars Lembergs.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.  
1797 1 169
1863 3 701
1881 5 872
1897 7 127
1914 28 846
1920 8 205
Gads Iedz.  
1925 16 384
1930 17 253
1935 15 671
1943 13 579
1959 27 420
1979 47 782
Gads Iedz.  
1989 50 646
2000 43 928
2011 38 750
2014 40 679

Etniskais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Ventspilī 2014. gadā[4]
Latvieši (22 626)
  
55.6%
Krievi (11 490)
  
28.3%
Ukraiņi (1871)
  
4.6%
Baltkrievi (1768)
  
4.3%
Čigāni (1061)
  
2.6%
Poļi (432)
  
1.1%
Cita tautība (1433)
  
3.5%

Tautas skaitīšanas dati (1863-2011)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni igauņi vācieši tatāri pārējie
1863 3701 706 232 +krievi +krievi 61 7 866 0 nez. 1821 0 8
1881 5872 2217 237 +krievi +krievi 16 7 1407 0 nez. 1978 0 10
1897 7127 4131 186 1 11 23 16 793 0 21 1937 1 7
1925 16384 13419 199 15 nez. 136 132 1276 nez. 39 1018 nez. 150
1930 17253 14244 209 47 nez. 128 91 1275 nez. 36 1081 nez. 142
1935 15671 13078 136 56 nez. 117 76 1246 nez. 25 728 nez. 209
1959 27420 16572 7893 1084 744 284 142 194 nez. 39 nez. nez. 468
1979 47994 22806 17320 2839 2724 526 329 157 nez. nez. nez. nez. 1293
1989 50646 21766 19934 2955 3237 516 339 122 978 52 62 195 490
2000 43928 22658 14042 2285 2325 525 356 55 1033 44 102 117 386
2011 38750 22045 11136 1673 1693 396 319 32 829 31 82 74 440

Venti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — ventus — ar 5 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50 un 100. 100 ventu atbilda 1 Latvijas latam, bet tie neaizstāja Latvijas nacionālo valūtu latu.

Venti ir nemonitārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienītākie apmeklēšanas objekti.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspilī dzimuši:

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. ISBN 9984-00-357-4.
  3. Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. 549. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
  4. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. janvārī).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]