Ventspils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ventspils
—  Republikas pilsēta  —
Livonijas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils
Flag of Ventspils
Karogs		 Coat of arms of Ventspils
Ģerbonis
Ventspils (Latvija)
Ventspils
Ventspils
Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056, 21.57333
Valsts Flag of Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1378. gada
Citi
nosaukumi		 lībiešu: Vǟnta
zviedru: Windo
vācu: Windau
krievu: Виндава
poļu: Windawa
Administrācija
 - Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij)
Platība
 - Kopējā 55,4 km²
Iedzīvotāji (01.01.2012.)[1]
 - Kopā 41 998
 - blīvums 758,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-36(01-21)
Mājaslapa: ventspils.lv

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā. Pilsētas nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar 41 998 iedzīvotājiem tā ir piektā lielākā pilsēta valstī.[1]

Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. 1253. gada 4. aprīļa latīniski uzrakstītajā līgumā par Kurzemes ziemeļu daļas sadalīšanu, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, tā pieminēta kā apdzīvota vieta Ventavas zemē Sagare ex ultraque Winda (Sagare abās Ventas pusēs). Winda kā Livonijas ordeņa pils nosaukums Ventas grīvā pirmoreiz minēts 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.[2] No 1369. gada saglabājies pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta (Windo), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva).

Kurzemes hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. No Ventspils hercoga kuģi devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pilsētā darbojās linu austuve, metāla, koka un dzintara manufaktūras. 1562. gadā tika atvērta pilsētas latīņu skola, 1610. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. 1783. gadā Krievijas impērija uzspieda Kurzemes hercogistei tirdzniecības līgumu, pēc kura liela daļa Ventspils ostas eksporta tika novirzīta caur Rīgu.

Ventspils osta 20. gs. sākumā ar Loču torni (nopostīts 1915. gadā).

Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā Ventspils bija pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs, 1834. gadā tika atvērta apriņķa skola, 1835. gadā iesvētīta tagadējā ampīra stilā celtā Ventspils luterāņu baznīca. Tomēr osta nīkuļoja un tikai 1853. gadā tika atjaunota Ventspils kuģubūvētava, bet 1859. gadā atjaunoja molus. 1868. gadā uzcēla plostu tiltu pār Ventu. 1870. gadā nodibināja jūrskolu un 1889. gadā tika pieņemts lēmums par lielas Krievijas impērijas lauksaimniecības produkcijas eksportostas celtniecību Ventspilī. Ventas upes kreisajā krastā izbūvēja jaunu Ziemas ostu, kur kuģiem patverties ledus iešanas laikā, bet vecajā Ziemas ostā Vintrāfenā (vācu valodā Winterhafen - Ziemas osta), iekārtoja zvejas ostu. 1897. gadā ločus no Ventspils pils torņa pārcēla uz Loču torni, kas sagrauts Pirmā Pasaules kara laikā 1915.gadā. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1913. gadā, bet ostas apgrozījums no 2 miljoniem rubļu 1901. gadā līdz 130 miljoniem 1913. gadā. 1861. gadā tika uzcelta Ventspils baptistu baznīca, 1898. gadā katoļu baznīca, 1901. gadā ortodoksā baznīca [3]

Vasarnīcu iela ar turīgo pilsoņu mājām 20. gs. sākumā.

Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais Pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 30. janvārī Ventspili ieņēma LSPR armija, bet 24. februārī to atkaroja Baltijas landesvērs.

Ventspils osta ar Latvijas Republikas tvaikoni "Ausma" (gājis bojā Otrā Pasaules kara laikā 1941. gadā).

Laika periodā no 1918. līdz 1940. gadam Ventspils osta nespēja konkurēt ar Liepājas ostu un kalpoja kā zvejniecības un kokmateriālu eksportosta. Pēc 1939. gada 5. oktobra Latvijas – PSRS savstarpējās palīdzības līguma noteikumiem PSRS Ventspilī izveidoja savu militāro bāzi, kurā stacionēja 15. aviācijas iznīcinātāju pulku un 2. sevišķā strēlnieku korpusa bataljonu. Pēc 1940. gada jūnija okupācijas tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi.

Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1968. gadā sāka darboties naftas vads Polocka - Ventspils ar jaudu 16 miljoni tonnu gadā, pa kuru nafta no Pievolgas, Urālu un Pečoras naftas laukiem caur Ventspils ostu tika eksportēta uz citām valstīm.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu. Kaut arī naftas vada darbība 2003. gadā tika apturēta, turpinās naftas produktu un sauskravu piegāde pa dzelzceļu. Pateicoties ostas infrastruktūrai, Ventspils mūsdienās ir viena no turīgākajām pilsētām Latvijā. Daudzi no pilsētas vēsturiskajiem objektiem, tai skaitā dzīvojamās ēkas, tagad ir restaurēti un pieejami apmeklētājiem. Pilsētas mērs kopš 1990. gadu sākuma ir Aivars Lembergs.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspilī

1800 1863 1897 1914 1925 1935 1943 1959 1979 1989 1997 2010
Iedzīvotāju skaits ap 1000 3701 7127 28846 16384 15671 13579 27420 47782 50646 46564 42657

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Unbalanced scales.svg
Šajā rakstā nav minēta būtiska informācija saistībā ar raksta tematu vai arī ne tik nozīmīga informācija ir pārāk uzsvērta.
Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Lūdzu palīdzi uzlabot šo rakstu.

Ventspilī dzimuši:

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija

  • Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Kuldigas gatve, 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Autobusu stotis, 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Evangeliku liuteronu Nikolajaus baznycia, past. 1855, 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Paminklas jurininkams ir zvejams, past. 1938. 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Fontanas saules laiveliai, 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Keliaujanti karve. Aut.Paulas Spridzans, 2006-09-22.jpg
  • Ventspilis. Isplaukia krovininis laivas, 2006-09-22.jpg

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
  2. ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga, 1999.
  3. ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga, 1999. 549 lpp.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ventspils


s • d • r
Latvijas pilsētas Valsts karogs: Latvija
Republikas pilsētas
Daugavpils • Jēkabpils • Jelgava • Jūrmala • Liepāja • Rēzekne • Rīga • Valmiera • Ventspils
Novadu pilsētas
Ainaži • Aizkraukle • Aizpute • Aknīste • Aloja • Alūksne • Ape • Auce • Baldone • Baloži • Balvi • Bauska • Brocēni • Cesvaine • Cēsis • Dagda • Dobele • Durbe • Grobiņa • Gulbene • Ikšķile • Ilūkste • Jaunjelgava • Kandava • Kārsava • Krāslava • Kuldīga • Ķegums • Lielvārde • Līgatne • Limbaži • Līvāni • Lubāna • Ludza • Madona • Mazsalaca • Ogre • Olaine • Pāvilosta • Piltene • Pļaviņas • Preiļi • Priekule • Rūjiena • Sabile • Salacgrīva • Salaspils • Saldus • Saulkrasti • Seda • Sigulda • Skrunda • Smiltene • Staicele • Stende • Strenči • Subate • Talsi • Tukums • Valdemārpils • Valka • Vangaži • Varakļāni • Viesīte • Viļaka • Viļāni • Zilupe
s • d • r
Latvijas administratīvais iedalījums Valsts karogs: Latvija
Republikas pilsētas
Daugavpils • Jēkabpils • Jelgava • Jūrmala • Liepāja • Rēzekne • Rīga • Valmiera • Ventspils
Novadi
Ādaži • Aglona • Aizkraukle • Aizpute • Aknīste • Aloja • Alsunga • Alūksne • Amata • Ape • Auce • Babīte • Baldone • Baltinava • Balvi • Bauska • Beverīna • Brocēni • Burtnieki • Carnikava • Cēsis • Cesvaine • Cibla • Dagda • Daugavpils • Dobele • Dundaga • Durbe • Engure • Ērgļi • Garkalne • Grobiņa • Gulbene • Iecava • Ikšķile • Ilūkste • Inčukalns • Jaunjelgava • Jaunpiebalga • Jaunpils • Jēkabpils • Jelgava • Kandava • Kārsava • Kocēni • Koknese • Krāslava • Krimulda • Krustpils • Kuldīga • Ķegums • Ķekava • Lielvārde • Līgatne • Limbaži • Līvāni • Lubāna • Ludza • Madona • Mālpils • Mārupe • Mazsalaca • Mērsrags • Naukšēni • Nereta • Nīca • Ogre • Olaine • Ozolnieki • Pārgauja • Pāvilosta • Pļaviņas • Preiļi • Priekule • Priekuļi • Rauna • Rēzekne • Riebiņi • Roja • Ropaži • Rucava • Rugāji • Rūjiena • Rundāle • Salacgrīva • Sala • Salaspils • Saldus • Saulkrasti • Sēja • Sigulda • Skrīveri • Skrunda • Smiltene • Stopiņi • Strenči • Talsi • Tērvete • Tukums • Vaiņode • Valka • Varakļāni • Vārkava • Vecpiebalga • Vecumnieki • Ventspils • Viesīte • Viļaka • Viļāni • Zilupe
s • d • r
Latvijas novadu centri Valsts karogs: Latvija
Ādaži • Aglona • Aizkraukle • Aizpute • Aknīste • Aloja • Alsunga • Alūksne • Ape • Auce • «Ausmas» (Amatas novads) • Baldone • Baltinava • Balvi • Bauska • Blonti (Ciblas novads) • Brocēni • Burtnieki • Carnikava • Cēsis • Cesvaine • Dagda • Daugavpils1 (Daugavpils novads) • Dobele • Dundaga • Ērgļi • Grobiņa • Gulbene • Iecava • Ikšķile • Inčukalns • Ilūkste • Jaunjelgava • Jaunpiebalga • Jaunpils • Jēkabpils1 (Jēkabpils novads, Krustpils novads) • Jelgava1 (Jelgavas novads) • Kandava • Kārsava • Kocēni • Koknese • Krāslava • Kuldīga • Ķegums • Ķekava • Lieģi (Durbes novads) • Lielvārde • Līgatne • Limbaži • Līvāni • Loja (Sējas novads) • Lubāna • Ludza • Madona • Mālpils • Mārupe • Mazsalaca • Mērsrags • Mūrmuiža (Beverīnas novads) • Naukšēni • Nereta • Nīca • Ogre • Olaine • Ozolnieki • Pāvilosta • Pilsrundāle (Rundāles novads) • Piņķi (Babītes novads) • Pļaviņas • Preiļi • Priekule • Priekuļi • Ragana (Krimuldas novads) • Rauna • Rēzekne1 (Rēzeknes novads) • Riebiņi • Rīga1 (Garkalnes novads) • Roja • Ropaži • Rucava • Rugāji • Rūjiena • Salacgrīva • Sala • Salaspils • Saldus • Saulkrasti • Sigulda • Skrīveri • Skrunda • Smārde (Engures novads) • Smiltene • Stalbe (Pārgaujas novads) • Ulbroka (Stopiņu novads) • Strenči • Talsi • Tukums • Vaiņode • Valka • Varakļāni • Vecpiebalga • Vecumnieki • Vecvārkava (Vārkavas novads) • Ventspils1 (Ventspils novads) • Viesīte • Viļaka • Viļāni • Zelmeņi (Tērvetes novads) • Zilupe
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; •  •  • 1 — novada dome atrodas ārpus novada teritorijas
s • d • r
Ventspils apriņķis
Pilsētas
Piltene • Ventspils
Pagasti
Ciemi
Dundaga • Ēdole • Kolka • Mazirbe • Ugāle
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ventspils&oldid=1575106"
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās