Vera Vāvere

Vikipēdijas lapa

Vera Vāvere (dzimusi Pētersone 1929. gada 31. decembrī) ir latviešu literatūrzinātniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1992).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu (1953). Beigusi Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta aspirantūru (1956). No 1956. līdz 2001. gadam strādājusi šai institūtā (kopš 1992. gada Literatūras, folkloras un mākslas institūts), no 1964. līdz 2001. gadam Literatūras teorijas sektora vadītāja.[1] 1987. gadā ieguvusi filoloģijas zinātņu doktora grādu, tas 1992. gadā nostrificēts par habilitētā doktora grādu.

Pētījumi latviešu literatūrā un salīdzinošajā literatūrzinātnē, pētījusi latviešu literatūras sakarus ar krievu literatūru. Pievērsusies Eglīšu dzimtas pētniecībai gan rakstnieka Viktora Eglīša daiļrades mantojumam veltītā monogrāfijā, gan sagatavojot viņa dēla, rakstnieka un gleznotāja Anšlava Eglīša dienasgrāmatas publicēšanai grāmatā (2004, kopā ar Ievu E. Kalniņu).

Par monogrāfiju "Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras "sudraba laikmets" (kopā ar Ludmilu Sproģi) saņēmusi Literatūras gada balvu.

2021. gada 12. martā par godu V. Vāveres 90. jubilejai notiek LU konferences latviešu literatūras vēsturei veltītā sekcija "Vera Vāvere – personība, pētījumi, recepcija".

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valsts emeritētā zinātniece (2001)
  • LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece (1987)
  • Andreja Upīša prēmija (1987)
  • Viļa Plūdoņa balva (2014)

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maksims Gorkijs un latviešu literatūra (līdz 1940. gadam). Rīga, 1956.
  • Latviešu un krievu literatūras sakari (krievu valodā, kopā ar G. Mackovu). Rīga, 1965.
  • Andrejs Upīts un pasaules literatūra (krievu valodā). Rīga, 1986.
  • Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras "sudraba laikmets" (kopā ar L. Sproģi). Rīga: Zinātne, 2002.
  • Viktors Eglītis. Rīga: Zinātne, 2012.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 616. lpp. ISBN 9984-698-48-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]