Vespasiāns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vespasiāns
Titus Flavius Vespasianus
Vespasianus01 pushkin edit.png
Vespasiāna krūšutēls
Romas impērijas imperators
69. gada 1. jūlijs — 79. gada 23. jūnijs
Priekštecis Vitēlijs
Pēctecis Tits
Dzimis 9. gada 17. novembris
Falakrīna, ciems mūsdienu Lacio reģionā
Miris 79. gada 23. jūnijs (69 gadi)
Roma
Dzīvesbiedre Domicilla Vecākā (Flavia Domitilla Major, mirusi pirms 69. gada)
Kenisa (Caenis) (mīļākā un faktiskā sieva, 65-74)

Tits Flāvijs Vespasiāns (latīņu: Titus Flavius Vespasianus, vēsturē vairāk pazīstams kā Vespasiāns, 9. gada 17. novembris — 79. gada 23. jūnijs), bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 69. gada līdz savai nāvei 79. gadā. Vespasiāns bija pamatlicējs īsu laiku valdošai Flāviju dinastijai, kas valdīja Romas impērijā no 69. gada līdz 96. gadam. Viņa troņa mantotāji bija dēli Tits (79. — 81.) un Domiciāns (81. — 96.).

Pilsoņu kara laikā, ko bija izraisījis mirušā Nērona valdīšanas laiks, Romā gada laikā tika nomainīti 3 valdnieki. Bet tad pie varas nāca Romas imperators Vespasiāns (79. — 81.g), taču kāds amerikāņu zinātnieks Roberts Šohs saka, ka šis cilvēks valdījis no 69. — 79.gadam, kas arī visvairāk varētu atbilst patiesībai, ņemot vērā literatūras avotu saturu.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Sabīnā, tēvs bija jātnieku kārtas (ordo equester) pārstāvis, kas strādāja par muitas ierēdni Āzijā; māte bija senatora māsa. Savas mātes pamudināts un sekojot savam vecākajam brālim, iesaistījās sabiedriskajā dzīvē —

  • 36.g. dienēja armijā kā militārais vadonis Trāķijā, nākamajos gados tika paaugstināts amatos;
  • 40.g. ieguva imperatora Kaligulas uzticību;
  • 43.g. pēc iebrukuma Britānijā izcīnījis triumfu;
  • 51.g. bija izvēlēts par konsulu, pēc tam atkāpās no sabiedriskās dzīves;
  • 63.g. atgriezās atpakaļ tajā. Tad kā karavadonis tika nosūtīts uz Āfriku;
  • 69.g. kļūst par imperatoru, pēc izcelšanās Romas provinču nemiernieku apspiešanā;
  • 70.g. nopostīja Jeruzalemi, pakļautās tautas sacelšanās dēļ.

Vespasiāns savos valdīšanas gados veica vairākus pasākumus impērijas nostiprināšanai. Kā piemērs- viņš atcēla vairākus savu "priekšteču" izdotos likumus- jo īpaši tos, kurus bija izdevuši Kaligula un Nērons. Tits Flāvijs Vespasiāns bija pamatlicējs īslaicīgajai, taču ietekmīgajai Flāviju dinastijai.

Viens no ievērojamākajiem Vespasiāna mūža sasniegumiem bija Romas milzīgā amfiteātra būvniecība. Imperators vēlējās, lai Kolizejs būtu viņa impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris, tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi, kāda bija uzkrāta būvējot akveduktus un augstas ēkas. Vespasiāns šī projekta īstenošanu iesāka 75. g., taču nesagaidīja tā pabeigšanu. Un tā, milzīgā amfiteātra celtniecība bija ilgusi piecus gadus, kad 80. gadā tas bija pabeigts, Vespasiāna dēla Tita valdīšanas laikā. Diemžēl šai grandiozajai celtnei bija ļoti zemisks mērķis — tā bija gladiatoru asiņaino cīņu arēna. Kā arī, lai sagādātu gan materiālus, gan veiktu pašu celtniecību, bija nepieciešami neparakstāmi liels vergu daudzums. 30 000 vergu, amatnieku un inženieru sviedriem vaigā pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri.

Kādā gadījumā, savas dzīves laikā, Vespasiāns tika nomētāts ar rāceņiem. Šajā laikā viņš bija nonācis finansiālās grūtībās un bija spiests ieķīlāt īpašumus savam brālim. Lai atgūtu savus īpašumus, viņš pievērsās mūļu tirdzniecībai un ieguva iesauku Mulio (šim notikumam nav minēts konkrēts laiks, bet no visa secinot, tas ir bijis krietnu laiku pirms viņa darbības sākuma Romas pārvaldīšanā).

Vēsturnieku viedoklis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romiešu zelta monēta aurejs ar Vespasiānu kā imperatoru. Reversā dieviete Fortūna

Kad 63. g. Vespasiāns kā karavadonis tika nosūtīts uz Āfriku, romiešu orators un valstsvīrs Tacits viņa valdīšanu tur nosauca par "kaunpilnu un neciešamu".

Reinders Bruinsma par Vespasiāna attieksmi pret jūdu ticību un sabatu.

[..]Romiešu kristības sludinātājs Pāvils centās pielāgoties dažiem jūdu ieradumiem, taču romiešu imperators Vespasiāns (69.—70.g.) par katru cenu centās iznīcināt jūdu reliģiju un padarīt sabata ievērošanu neiespējamu. Taču milzīgas pretrunas iepriekšējam avotam saka Romas vēstures ievērojamākais speciālists T.Mommzels: "Gan Vespasiāns, gan sekojošie imperatori attiecībā pret jūdiem ievēroja kopīgus reliģiskās un politiskās iecietības principus[..]Viņu izdotie likumi bija tieši klasificējami kā privilēģijas... Jūdiem nebija nekādu šķēršļu savu sinagogu un lūgšanu namu dibināšanai, tāpat arī savu vadītāju iecelšanai...".

Māris Šverns par Vespasiānu.

Vespasiāns savos valdīšanas gados pierādīja sevi kā ļoti apdomīgu un saimniecisku vadītāju — impērijas ekonomiku viņš saņēma visai bēdīgā stāvoklī, taču, pieņemot dažus pavisam nepopulārus lēmumus, valsts kase atkal piepildījās. Tieši viņš ir spārnotā izteiciena "nauda nesmird" autors: tā viņš atbildēja dēlam Titam, kad tas izteica pārmetumus par maksas ieviešanu publiskajās tualetēs.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vitēlijs
Romas imperators
6979
Pēctecis:
Tits