Vestfālenes miera līgums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vienkāršota Eiropas karte pēc Vestfālenes miera līguma slēgšanas 1648. gadā

Ar terminu Vestfālenes miera līgums saprot divus miera līgumus, noslēgtus Osnabrikā un Minsterē, attiecīgi 1648. gada 15. un 24. oktobrī, rakstītus franču valodā, kas izbeidza Trīsdesmitgadu karu Svētajā Romas impērijā (lielākajā daļā mūsdienu Vācijas) un Astoņdesmit gadu karu (vēsturē pazīstams arī kā Nīderlandes sacelšanās) starp Spānijas impēriju un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību (jeb Nīderlandes Republiku). Līgumā iesaistīti bija Svētās Romas impērijas imperators Ferdinands III (Habsburgi), Spānijas karaliste, Zviedrija, Francija, Nīderlandes Republika un attiecīgi viņu sabiedrotie no Impērijas brīvpilsētām (freie Reichsstadt) Svētajā Romas impērijā.

Vestfālenes miera līgums bija rezultāts pirmajam mūsdienīgam diplomātiskam kongresam un lika pamatus jaunai kārtībai Centrāleiropā, kas balstījās uz valsts suverenitātes principiem. Līdz 1806. gadam šie noteikumi bija Svētās Romas impērijas konstitucionālā likuma sastāvdaļa.

Līgums paredzēja, ka Zviedrija un Francija ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs. Starptautisku atzinību ieguva Šveice un Holandes republika.