Vestindijas lamantīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vestindijas lamantīns
Trichechus manatus (Linnaeus, 1758)
Vestindijas lamantīns
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Sirēnas (Sirenia)
Dzimta Lamantīnu dzimta (Trichechidae)
Ģints Lamantīni (Trichechus)
Suga Vestindijas lamantīns (Trichechus manatus)
Izplatība
West Indian Manatee area.png

Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Tā kā lamantīni ārēji atgādina valzirgus, tad kādreiz pastāvēja uzskats, ka lamantīns ir tiem radniecīgs. Tomēr DNS pētījumi ir pierādījuši, ka lamantīnu tuvākie radinieki uz sauszemes ir ziloņi[1] un klinšu damani.[2]

Vestindijas lamantīni dzīvo Atlantijas okeāna rietumdaļas jūrās, sākot ar Floridu un beidzot ar Brazīliju.[3] Tie apmetas gan seklajās jūrās, gan pieguļošajos upju basenos. Ziemas laikā Floridas lamantīni pamet jūru un apmetas Floridas siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās upēs ūdens visu gadu ir apmēram 22 °C. Vasaras laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, 2006. gadā lamantīnus novēroja pie Ņujorkas pilsētas.

Lai arī Vestindijas lamantīnu apdzīvotā teritorija ir liela, mūsdienās to populācija ir sadrumstalota nelielās grupās. Pirms 18. un 19. gadsimta rūpnieciskajām medībām lamantīni bija bieži sastopami dzīvnieki. Mūsdienās ASV dzīvo mazāk kā 2000 lamantīnu.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vestindijas lamantīna airkājām ir 3 - 4 nagi
Vestindijas lamantīniem patīk uzturēties siltos ūdeņos, kas ir 1 - 2 metrus dziļi

Tāpat kā pārējās sirēnas arī Vestindijas lamantīns ir pilnībā piemērojies dzīvei ūdenī. Tā priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, astei ir spura, kas atgādina airi, un pakaļkājas nav redzamas. Pa visu ķermeni ir bezkrāsains, rets apspalvojums, kas traucē uz ādas augt aļģēm.[4] Lamantīna airkājas ir plastiskas, tādēļ tie spēj augus saķert un iebāzt mutē. Katrai airkājai ir 3 - 4 nagi.

Vidējais Vestindijas lamantīna ķermeņa garums ir 3 metri, svars 400 - 600 kg. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Lielākie indivīdi var svērt līdz 1500 kg un sasniegt 4,6 metru garumu. Vestindijas lamantīni ir pelēkā vai brūnā krāsā, reizēm tie ir zilpelēki kā debesis.

Vestindijas lamantīni ir ļoti jūtīgi pret vēsu ūdeni. Lai arī lamantīnu lielie ķermeņi daļēji saglabā siltumu, tomēr tiem nav zemādas tauku jeb trāna kā citiem jūras dzīvniekiem, kā ari lamantīni no barības neizstrādā papildus ķermeņa siltumu. Ja ūdens temperatūra kļūst vēsāka par 21 °C, lamantīns var saaukstēties un saslimt ar plaušu karsoni. Vēsā ūdenī, kas vēsāks par 15 °C lamantīns kļūst miegains un maz ēd. Tas viss noved pie tā, ka lamantīns nomirst.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī lamantīns izskatās lempīgs dzīvnieks, zem ūdens tas ir pārsteidzoši veikls. Tas spēj izpildīt dažādus akrobātiskus trikus, kā, piemēram, griešanos ap savu asi un peldēšanu uz muguras. Vestindijas lamantīnam patīk siltas ūdenstilpnes, kas ir vismaz 1 - 2 metrus dziļas, tas uzturas arī 3 - 5 metru dziļumā, bet dziļāk par 6 metriem lamantīns nevēlas peldēt.[5] Vestindijas lamantīni nav teritoriāli dzīvnieki, pamatā tie ir vientuļnieki, bet riesta laikā tie pulcējas baros, un pieaugušiem lamantīniem nav dabīgo ienaidnieku. Bet pusaudžus un mazuļus apdraud haizivis, krokodili, zobenvaļi un aligatori.

Lamantīni barojas ar dažādiem ūdensaugiem, kā arī krasta augiem, tie nav izvēlīgi un ēd to, ko atrod savā ceļā. Katru dienu tie apēd 9 - 30 kg dažādu augu. Tā kā lamantīni barojas arī ar cietajām augu daļām, tā zobi nodilst, bet visu mūžu tie aizvietojas ar jauniem zobiem. Tie izaug žokļa dziļumā un lēnām bīdās uz žokļa priekšpusi. Priekšējie zobi no rindas izkrīt un nomainās ar nākamajiem zobiem.[6]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piena dziedzeri lamantīnam atrodas aiz priekškājām

Dzimumbriedumu lamantīnu mātītes sasniedz 7 - 9 gadu vecumā, reizēm tās pārojas jau 4 gadu vecumā. Grūsnības periods ilgst 12 - 14 mēnešus. Parasti piedzimst 1 mazulis, ļoti reti piedzimst dvīņi. Piedzimstot tas ir apmēram 1 metru garš un sver 30 kg.[7] Mazuļi piedzimst ar zobiem, kas tiem ļauj jau uzreiz pārtikā lietot jūraszāles. Māte ar mazuli paliek kopā 2 gadus, un starp abiem veidojas ļoti ciešas attiecības. Līdz 20 - 26 gadu vecumam lamantīnu mātītei piedzimst 5 - 7 mazuļi. Vestindijas lamantīni savvaļā var nodzīvot līdz 60 gadiem.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vestindijas lamantīnam ir 2 pasugas:

  • Floridas lamantīns (Trichechus manatus latirostris) - Floridas piekraste
  • Karību lamantīns (Trichechus manatus manatus) - Centrālamerikas un Dienvidamerikas ziemeļdaļas piekraste

Pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi rosina zinātniekus izdalīt vēl trešo Rietumindijas lamantīnu grupu, kas dzīvo Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Vestindijas lamantīns