Viļņas guberņa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Виленская губерния
Vilniaus gubernija
Viļņas guberņa
1795 (1801) – 1915 (1918)

Viļņas guberņas ģerbonis. of Krievijas guberņa

Viļņas guberņas ģerbonis.

Location of Krievijas guberņa
Viļņas guberņas karte (1897)
Pārvaldes centrs Viļņa
Valoda(s) lietuviešu, baltkrievu, poļu, idišs
Reliģija katoļticība, pareizticība, jūdaisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pēc Krievijas imperatora 1801. gada rīkojuma no Lietuvas guberņas tika sadalīta Viļņas un Grodņas guberņās 1801. gads
 - Dibināta 1795 (1801)
 - Likvidēta 1915 (1918)
 - Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā Vācijas karaspēks ieņēma Viļņu, 1918. gada 16. februārī tika pasludināta Lietuvas valsts atjaunošana 1915. gada vasara
Platība
 - 1897 41 907 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1897.g. 1 591 000 
     Blīvums 38 /km² 

Viļņas guberņa (krievu: Виленская губерния, lietuviešu: Vilniaus gubernija) bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa. Guberņas centrs bija Viļņa.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas impērijas sastāvā un 1796. gada 12. decembrī tika izveidota Lietuvas guberņa [1]. 1801. gada 9. septembrī pēc ķeizara Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Lietuvas Viļņas guberņa (Литовско-Виленская губерния) un Lietuvas Grodņas guberņa (Литовско-Гродненская губерния). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas ķeizars Nikolajs I centās izskaust Lietuvas vārda lietošanu, pēc 1840. gadā guberņu vairs nedrīkstēja dēvēt par Lietuvas Viļņas guberņu[2], bet 1842. gada beigās viņš izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu.

Guberņas sadalīšana tika pabeigta 1843. gada jūlijā. Pēc septiņu apriņķu iekļaušanas jaunajā Kauņas guberņā, atlikušajai Viļņas guberņai pievienoja baltkrievu apdzīvotos Viļeikas un Dzisnas apriņķus no Minskas guberņas. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja lietuviešu apdzīvotās zemes vienā apgabalā.

Strīdus teritorija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Viļņas guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas, Polijas un Krievijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. 1918. gada 16. decembrī Daugavpilī esošā Lietuvas padomju valdība pasludināja Lietuvas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidi un Sarkanā armija sāka iebrukumu Lietuvā. 1919. gada 2. janvārī Lietuvas padome pārcēlās uz Kauņu, 1919. gada 5. janvārī boļševiki ieņēma Viļņu. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Viļņas guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai.[3] Tomēr 1920. gada rudenī Polija okupēja gandrīz visu agrāko Viļņas guberņu un Kauņas guberņas ziemeļrietumu daļu, izveidojot starptautiski neatzīto Viduslietuvas Republiku (poļu: Litwa Środkowa). 1926. gadā to iekļāva atjaunotajā Viļņas vaivadijā (1926–1939).

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1843. gada Viļņas guberņa ziemeļrietumos robežojās ar Kauņas guberņu, ziemeļaustrumos ar Vitebskas guberņu, dienvidaustrumos ar Minskas guberņu, dienvidrietumos ar Grodņas guberņu un Suvalku guberņu.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ašmjanu apriņķis (Ошмянский уезд, Ашмянскі павет, Ašmenos apskritis)
  • Disnas apriņķis (Дисненский уезд, Дзісненскі павет, Dysnos apskritis)
  • Ļidas apriņķis (Лидский уезд, Лідскі павет, Lydos apskritis)
  • Švenčoņu apriņķis (Свенцянский уезд, Свенцянскі павет, Švenčionių apskritis)
  • Traķu apriņķis (Трокский уезд, Троцкі павет, Trakų apskritis)
  • Viļeikas apriņķis (Вилейский уезд, Вілейскі павет, Vileikos apskritis)
  • Viļņas apriņķis (Виленский уезд, Віленскі павет, Vilniaus apskritis)

Etniskā struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms sadalīšanas 1843. gadā Viļņas guberņas iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši. Pēc sadalīšanas un baltkrievu apdzīvoto Viļeikas un Dzisnas apriņķu pievienošanas lielākās etniskās grupas guberņā bija lietuvieši, poļi, baltkrievi un ebreji. Iedzīvotāju skaitīšanu dati liecina par strauju lietuviešu iedzīvotāju skaita samazināšanos no 50% 1862. gadā līdz 15% 1909. gadā, kas liecina par viņu asimilēšanos vai etniskās piederības apziņas maiņu.[4]

Gads kopā lietuvieši poļi baltkrievi krievi ebreji citi
1862. 838 464 418 880 50% 154 386 18% 146 431 17% 14 950 2% 76 802 9% 27 035 3%
1897. 1 561 713 274 414 18% 126 770 8% 880 940 56% 75 803 5% 197 929 13% 5 857 <1%
1909. 1 550 057 231 848 15% 188 931 12% 570 351 37% 408 817 26% 146 066 9% 4 094 <1%

Guberņas kartes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas vēsturiskās daļas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā Coat of arms of Lithuania.svg
Pirms:
Viļņas vaivadija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1915)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939),
Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Traķu vaivadija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1915),
daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939),
Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Augustavas vaivadija
Augustavas guberņa (1837–1867),
Suvalku guberņa (1867—1914)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Žemaitijas kunigaitija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1843),
Kauņas guberņa (1843—1915)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Prūsijas karalistes
Mēmeles apriņķis
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)

Pēc:
Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923),
Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals,
Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads